64
Ņemot vērā, ka to trešo valstu, kas nav noslēgušas starptautisku nolīgumu ar Savienību par vienlīdzīgu un savstarpēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, ekonomikas dalībniekiem nav tiesību uz tikpat labvēlīgu attieksmi saskaņā ar Direktīvas 2014/25 43. pantu, līgumslēdzēja iestāde var iepirkuma procedūras dokumentos ietvert nodrošināmās attieksmes noteikumus, kuru mērķis ir atspoguļot objektīvo atšķirību starp šo ekonomikas dalībnieku juridisko situāciju, no vienas puses, un Savienības un to trešo valstu, kas ar Savienību ir noslēgušas šādu līgumu šī 43. panta izpratnē, ekonomikas dalībnieku juridisko situāciju, no otras puses.
65
Katrā ziņā valsts iestādes nevar interpretēt Direktīvu 2014/25 transponējošās valsts tiesību normas kā tādas, kas ir piemērojamas arī trešo valstu, kas nav noslēgušas šāda veida nolīgumu ar Savienību, ekonomikas dalībniekiem, kuriem līgumslēdzēja iestāde būtu atļāvusi piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā attiecīgajā dalībvalstī, jo pretējā gadījumā netiktu ievērots Savienības kompetences ekskluzīvais raksturs šajā jomā.
66
Lai gan ir saprotams, ka attieksmes pret šādiem ekonomikas dalībniekiem noteikumiem ir jāatbilst noteiktām prasībām, piemēram, prasībām par pārskatāmību vai samērīgumu, prasība, ko cēlis kāds no tiem, apgalvojot, ka līgumslēdzēja iestāde nav ievērojusi šādas prasības, var tikt izskatīta, ņemot vērā vienīgi valsts tiesības un nevis Savienības tiesības.
67
No visa iepriekš minētā izriet, ka valsts iestāžu kompetencē nav atzīt, ka to trešo valstu, kas nav noslēgušas starptautisku nolīgumu ar Savienību par vienlīdzīgu un savstarpēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, ekonomikas dalībniekiem ir piemērojamas valsts tiesību normas, ar kurām transponēti Direktīvā 2014/25 ietvertie noteikumi. Šādos apstākļos prejudiciālos jautājumus, kas strīdā starp Kolin un uzraudzības komisiju attiecas uz šo tiesību normu interpretāciju, ievērojot šī sprieduma 53. punktā atgādināto judikatūru, nevar atzīt par pieņemamiem.