Pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principi, kuri reglamentē visas publiskā iepirkuma procedūras, prasa, lai pamatnosacījumiem un procedūrai attiecībā uz dalību iepirkumā ir jābūt skaidri noteiktiem un publicētiem jau iepriekš, it īpaši pretendentu pienākumiem, lai tie varētu precīzi iepazīties ar procedūras ierobežojumiem un pārliecināties, ka tie paši ierobežojumi attiecas uz visiem konkurentiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 2006. gada 9. februāris, La Cascina u.c., C‑226/04 un C‑228/04, EU:C:2006:94, 32. punkts, kā arī 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 37. punkts).
58
Šajā ziņā Direktīvas 2004/18 VII A pielikuma 21. punktā paredzēts, ka “termiņš, kurā pretendentam ir jāuztur spēkā savs piedāvājums (atklātā procedūrā)”, ir neatņemama daļa no informācijas, kas jāiekļauj paziņojumos par publisko iepirkumu.
59
Pirmām kārtām, no 2016. gada 24. maija sprieduma MT Højgaard un Züblin (C‑396/14, EU:C:2016:347, 44. un 48. punkts) izriet, ka Direktīvas 2004/18 47. panta 3. punkts un 48. panta 4. punkts jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmumu pagaidu grupas dalībnieki, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, var atkāpties no pēdējās minētās, ja vien ir pierādīts, pirmkārt, ka pārējie šīs grupas dalībnieki atbilst nosacījumiem par dalību publiskā iepirkuma procedūrā, kurus ir noteikusi līgumslēdzēja iestāde, un, otrkārt, ka to dalības šajā procedūrā turpināšana neizraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos.
60
Līdz ar to, stingri nosakot pienākumu saglabāt uzņēmumu pagaidu apvienības juridisko un materiālo identitāti, agrākā publisko līgumu kodeksa 37. panta 9., 10., 18. un 19. punkts acīmredzami pārkāpj samērīguma principu.
61
Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka neviena atkāpe nav paredzēta gadījumā, ja līgumslēdzēja iestāde vairākkārt lūdz atlikt piedāvājumu spēkā esamības termiņu. Šāda atlikšana nozīmē, ka visiem uzņēmumu pagaidu apvienības dalībniekiem, pirmkārt, jāmobilizē noteikti resursi – gan personāls, gan materiālie līdzekļi – attiecīgā līguma slēgšanas tiesību iespējamai piešķiršanai, un, otrkārt, jāpagarina sniegtā pagaidu garantija, kas var radīt ievērojamu slogu, it īpaši MVU.
62
Otrām kārtām, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka iesniedzējtiesa agrākā publisko līgumu kodeksa 11. panta 6. punktu interpretēja tādējādi, ka tas neizraisa piedāvājuma automātisku spēkā neesamību, tiklīdz ir beidzies piedāvājumā norādītais termiņš. Līdz ar to pretendentam bija skaidri jāizmanto iespēja atteikties no sava piedāvājuma. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu arī izriet, ka precizējums, saskaņā ar kuru uzņēmuma pagaidu apvienības dalībnieka izstāšanās no uzņēmumu pagaidu apvienības jānosaka pēc organizatoriskām vajadzībām, kas raksturīgas šai grupai, izriet vienīgi no iesniedzējtiesas judikatūras.
63
Taču Tiesa jau vairākkārt ir nospriedusi, ka situācija, kurā nosacījumi dalībai publiskā iepirkuma procedūrā izriet no valsts tiesību interpretācijas un pamatlietā aplūkotās iestādes prakses, ir īpaši nelabvēlīga pretendentiem, kuri dibināti citās dalībvalstīs, jo viņu valsts tiesību zināšanu un to interpretācijas, kā arī valsts iestāžu prakses līmeni nevar salīdzināt ar attiecīgās dalībvalsts pretendentu līmeni (spriedums, 2016. gada 2. jūnijs, Pizzo, C‑27/15, EU:C:2016:404, 46. punkts, un rīkojums, 2017. gada 13. jūlijs, Saferoad Grawil un Saferoad Kabex, C‑35/17, EU:C:2017:557, 22. punkts).
64
Visbeidzot, tā kā abām sabiedrībām, kuras atteicās atjaunot savu piedāvājumu, tika pārmests, ka tās ir mēģinājušas apiet atlases kritēriju ievērošanas kontroli un tādējādi izvairīties no izslēgšanas no pamatlietā aplūkotās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, jāpiebilst, ka, lai gan līgumslēdzēja iestāde jebkurā brīdī var pārbaudīt uzņēmumu pagaidu apvienības locekļu uzticamību un šajā ziņā – pārliecināties, ka uz tiem neattiecas neviens no Direktīvas 2004/18 45. pantā uzskaitītajiem izslēgšanas pamatiem no publiskā iepirkuma procedūras, tai, veicot šo novērtējumu, jāievēro samērīguma princips, kas definēts šī sprieduma 55. punktā.
65
Līdz ar to, ja līgumslēdzēja iestāde piemēro fakultatīvus izslēgšanas iemeslus no publiskā iepirkuma procedūras, tai jāpievērš vēl lielāka uzmanība šim principam, jo valsts tiesiskajā regulējumā paredzētā izslēgšana attiecas uz visu komersantu grupu nevis saistībā ar pienākumu neizpildi, kurā vainojama visi tās dalībnieki, bet gan sakarā ar pienākumu neizpildi, ko ir pieļāvis tikai viens vai vairāki no tiem, un šīs grupas vadītājam nav nekādu kontroles pilnvaru attiecībā uz vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2020. gada 30. janvāris, Tim, C‑395/18, EU:C:2020:58, 48. punkts, un 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 156. punkts).
66
Samērīguma princips būtībā paredz līgumslēdzējai iestādei pienākumu veikt konkrētu un individuālu attiecīgā subjekta attieksmes vērtējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 13. decembris, Forposta un ABC Direct Contact, C‑465/11, EU:C:2012:801, 31. punkts). Šajā ziņā līgumslēdzējai iestādei jāņem vērā līdzekļi, kas bija pretendenta rīcībā, lai pārbaudītu, vai tā subjekta gadījumā, uz kura kompetenci tas bija paredzējis paļauties, pastāv pienākumu neizpilde (spriedumi, 2021. gada 3. jūnijs, Rad Service u.c., C‑210/20, EU:C:2021:445, 40. punkts, kā arī 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 157. punkts).
67
Šādos apstākļos Direktīvas 2004/18 47. panta 3. punkts un 48. panta 4. punkts, lasot tos kopā ar vispārējo samērīguma principu, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir izslēgta iespēja, ka pretendentu pagaidu grupas locekļi var izstāties no šīs grupas, ja ir beidzies minētās grupas iesniegtā piedāvājuma spēkā esamības termiņš un līgumslēdzēja iestāde lūdz pagarināt tai iesniegto piedāvājumu spēkā esamību, ja tiek pierādīts, pirmkārt, ka atlikušie tās pašas grupas dalībnieki atbilst līgumslēdzējas iestādes noteiktajām prasībām un, otrkārt, ka to dalības attiecīgajā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā turpināšana neizraisa citu pretendentu konkurences situācijas pasliktināšanos.