[13] Tiesa nepiekrīt pieteicējas viedoklim, ka uzvarētājs nav iesniedzis konkursa Nr. 1 nolikuma prasībām atbilstošu piedāvājuma nodrošinājumu.
[13.1] Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 50. panta pirmo daļu pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu. Minētā likuma 50. panta ceturtā daļa noteic, ka piegādātājs piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu ir tiesīgs iesniegt kā bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi.
Atbilstoši konkursa Nr. 1 nolikuma 10. punktam piedāvājuma nodrošinājums ir 8 000 euro, tas jāizsniedz bankai vai apdrošināšanas sabiedrībai. Apdrošināšanas polise jāiesniedz kopā ar apmaksu apliecinošu dokumentu.
Ne Publisko iepirkumu likumā, ne nolikumā nav noteikts ierobežojums pretendentiem nodrošinājuma apliecināšanai izmantot citas personas resursus.
[13.2] Tiesa konstatē, ka uzvarētājs kopā ar piedāvājumu konkursā Nr. 1 iesniedza 2017. gada 27. septembra vienošanos par sadarbību iepirkumā, kas noslēgta starp uzvarētāju un apakšuzņēmēju (lietas 74.-75. lapa). Vienošanās 2. punktā uzvarētājs un apakšuzņēmējs vienojušies, ka līgumu izpildei apakšuzņēmējs ļaus izmantot un balstīties uz apakšuzņēmēja resursiem, kas nepieciešami iepirkumu nolikumu prasību apliecināšanai un līgumu izpildei visā līgumu saistību izpildes periodā, tai skaitā konkursa nolikuma 10. punkta prasību izpildei. Vienošanās 5. punktā apakšuzņēmējs apņemas noformēt un iesniegt atbilstošu konkursa piedāvājuma nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tikai apakšuzņēmējam kā šī nodrošinājuma saņēmējam piemiit visas tiesības un pienākumi, kas piedāvājuma nodrošinājumā noteikti attiecībā uz pretendentu Tāpat piedāvājumam ir pievienota apdrošināšanas sabiedrības apakšuzņēmējam izsniegta būvniecības garantiju apdrošināšanas polise (lietas 102. lapa) par apdrošinājuma summu 8 000 euro, kurā pasūtītājs ir apdrošinātais, apdrošināšanas objekts ir konkurss Nr. 1, polisē ietverti nosacījumi, kuriem iestājoties, pasūtītājam izmaksā piedāvājuma nodrošinājumu. Nav strīda, ka apdrošināšanas prēmija par polisi ir samaksāta (lietas 103. lapa).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (turpmāk - Direktīva 2004/18) 47. panta 2. punkts paredz, ka komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs vajadzīgie resursi, šai nolūkā, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu.
Ar Direktīvas 2004/18 47. panta 2. punktu ikvienam komersantam ir atzītas tiesības konkrēta līguma vajadzībām izmantot citu personu iespējas “neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs”, ja vien komersants līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka tā rīcībā būs šī līguma izpildei vajadzīgie šo personu resursi. Šāda interpretācija atbilst publisko iepirkumu jomā pieņemto direktīvu izvirzītajam mērķim ne tikai komersantu, bet arī līgumslēdzēju iestāžu interesēs atvērt publiskā iepirkuma jomu pēc iespējas lielākai konkurencei. Turklāt tā arī var veicināt mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi publisko iepirkumu tirgum, kas arī ir Direktīvas 2004/18 mērķis (Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 10. oktobra sprieduma lietā Swm Costruzioni 2 un Mannocchi Luigino, C?94/12, EU:C:2013:646, 29., 33., 34. punkts).
Atbilstoši Direktīvas 2004/18 44. panta 1. punktam līgumslēdzējai iestādei ir jāpārbauda pretendentu spēja izpildīt konkrētu līgumu. Šīs pārbaudes mērķis tostarp ir līgumslēdzējai iestādei nodrošināties, ka visā līguma laikposmā pretendents faktiski izmantos visa veida līdzekļus, uz kuriem tas balstās. Ja, lai pierādītu savu finansiālo un ekonomisko stāvokli, kā arī tehniskās un/vai profesionālās iespējas dalībai iepirkuma procedūrā, sabiedrība balstās uz tādu organizāciju vai uzņēmumu spējām, ar kuriem tā ir tieši vai netieši saistīta, lai kāds būtu šīs saistības tiesiskais raksturs, tai ir jāsniedz pierādījumi, ka tai ‘faktiski” būs pieejami šo organizāciju vai uzņēmumu resursi, kuru tai pašai nav un kas ir nepieciešami līguma izpildei (Eiropas Savienības Tiesas 1999. gada 2. decembra sprieduma lietā Holst Italia, C?176/98, EU:C:1999:593, 28. un 29. punkts).
Pretendents var brīvi izvēlēties, pirmkārt, saistību, ko tas grasās izveidot ar citiem subjektiem, uz kuru spējām tas balstās konkrētā līguma izpildei, tiesisko raksturu un, otrkārt, šo saistību esamības pierādīšanas veidu. Citu subjektu apņemšanās nodot pretendenta rīcībā nepieciešamos resursus uzrādīšana ir pieņemams pierādīšanas veids (Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 14. janvāra sprieduma lietā Ostas celtnieks, C?234/13, EU:C:2016:6, 28. un 29. punkts).
Tiesas ieskatā 2017. gada 27. septembra vienošanās par sadarbību iepirkumā skaidri noteic apakšuzņēmēja apņemšanos noformēt un iesniegt piedāvājuma nodrošinājumu konkursā Nr. 1. Iesniegtā apdrošināšanas polise atbilst nolikumā izvirzītajām prasībām attiecībā uz nodrošinājumu. Apdrošināšanas prēmijas samaksa apstiprina apdrošināšanas polises spēkā esību. Pamatojoties uz minēto, tiesa nesaskata pamatu apšaubīt uzvarētāja iesniegtā nodrošinājuma atbilstību konkursa Nr. 1 nolikuma prasībām, jo uzvarētājs ar pieļaujamiem pierādīšanas līdzekļiem ir apliecinājis nolikumā izvirzīto prasību izpildi.
[14] Tiesas ieskatā nav pamatotas pieteicējas šaubas, vai uzvarētājs pats pildīs iepirkuma līgumus, jo savu kvalifikāciju un spējas izpildīt līgumus apliecina ar apakšuzņēmēja spējām.
Nolikumu 15.12. punkts paredz, ka viens no piedāvājumā iesniedzamiem dokumentiem ir apakšuzņēmēja, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās publiska būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes līguma vērtības, saraksts (5. pielikums), norādot izpildei nododamo darba daļu (lokālās tāmes būvdarbu nosaukuma numurs un apjoms procentos no līgumcenas).
Lietā nav strīda par to, ka šādus dokumentus (lietas 106., 108., 110.-112., 122., 124., 126.-129. lapa) uzvarētājs iesniedza, nav strīda arī par apakšuzņēmējam nododamo darbu daļu. Nolikumā nav ietverti ierobežojoši vai izslēdzoši noteikumi par pieļaujamo apakšuzņēmējam nododamo darbu daļu vai specifiku. Direktīvas 2004/18 un Publisko iepirkumu likuma 63. pants neparedz nolikumā noteikt pretendentam ierobežojumus apakšuzņēmumu līgumu slēgšanai.
Līgumslēdzējai iestādei nav atļauts iepirkuma specifikācijās prasīt, lai iepirkuma nākamais līgumslēdzējs kādu noteiktu līguma procentuālo daļu izpilda vienīgi pats ar saviem līdzekļiem Šāds ierobežojums, pieņemot, ka tas ir līguma izpildes nosacījums Direktīvas 2004/18 26. panta izpratnē, nevar tikt pieļauts atbilstoši šim pantam, jo tas ir pretējs šīs Direktīvas 2004/18 48. panta 3. punktam un tātad Eiropas Savienības tiesībām (Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 14. jūlija sprieduma lietā Wroclaw - Miasto naprawachpowiatu, C?406/14, EU:C:2016:562, 35.-37. punkts).
Ievērojot šī pieteicējas argumenta nekonkrētību attiecībā uz pārbaudes apjomu, jo tiesas vērtējums par uzvarētāja balstīšanos līgumu izpildē uz apakšuzņēmēja finanšu radītājiem, sniegto nodrošinājumu un atbilstību vides vadības standartiem atsevišķi norādīts sprieduma iepriekšējos punktos, tiesa to atzīst par nepamatotu.