[12] Pieteicēja uzskata, ka uzvarētājs nav izpildījis konkursu nolikumu prasību attiecībā par spēju apliecināt atbilstību vides vadības standartiem.
Tiesa uzskata, ka uzvarētāja iesniegtie piedāvājumi apliecina atbilstību vides vadības standartu prasībām, līdz ar ko pieteicējas argumenti šajā daļā ir nepamatoti.
[12.1] Nolikumu 14.1. punkts paredz, ka piegādātājam ir jāatbilst vides vadības standartiem vai vides vadības sistēmām atbilstoši vides pārvaldības un audita sistēmai (EMAS) vai uz citām sistēmām vai citiem vides vadības standartiem, kuri atbilst Eiropas vai starptautiskajiem vides vadības sistēmas standartiem un kurus ir apstiprinājušas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas, iesniedzot neatkarīgās institūcijas sertifikātu (piemēram, ISO 14001). Pasūtītājs atzīst citas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas institūcijas izdotu sertifikātu. Saskaņā ar nolikumu 21.1.3. punktu noteikti vērtēšanas kritēriji un tiem atbilstošais punktu skaits, tai skaitā vērtēšanas kritērijs “?”: pasākumi vides aizsardzības prasību nodrošināšanai (vides vadības standarti un/vai Vides pārvaldības sistēmas plāns); 5 punkti - pretendenta vides vadības sistēmas sertifikāts melioratīvajā būvniecībā; 1 punkts - pretendentam ir Vides pārvaldības sistēmas plāns, kas izstrādāts, ievērojot Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra sēdē (prot. Nr. 94, 92. §) apstiprinātos noteikumus “Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai’.
[12.2] Lietā nav strīda par to, ka uzvarētāja piedāvājumiem pievienotie apakšuzņēmējam izsniegtie sertifikāti (lietas 77., 78., 79., 86., 87., 88. lapa) ir iesniegti, lai apliecinātu uzvarētāja atbilstību nolikumu 14.1. punktā izvirzītajai prasībai, proti, nav strīda, ka pats uzvarētājs neatbilst nolikuma
14.1. prasībām, jo nav saņēmis ISO 14001 sertifikātu.
Publisko iepirkumu likuma 46. panta ceturtā daļa pieļauj (analogs regulējums arī Direktīvā 2014/24), ka piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.
Tādējādi tiesību normās ir noregulēts, ka vispārīgi, analogi kā iepriekš tiesas vērtētajos kritērijos, pretendentam nav liegts balstīties uz apakšuzņēmēja spējām.
Tiesa izskatāmajā gadījumā nesaskata, ka pastāvētu ierobežojumi uzvarētājam balstīties uz apakšuzņēmēja spējām arī vides vadības standartu ievērošanā, pamatojoties uz turpmāk minēto.
[12.3] Uzvarētājs piedāvājumos iekļāva apakšuzņēmēja sertifikātus (ISO 14001 - meliorācijā), lai nodrošinātu atbilstību nolikuma 14.1. punkta prasībām Vienlaikus uzvarētāja piedāvājumos ir iekļautas vienošanās, kas noslēgtas starp uzvarētāju un apakšuzņēmēju, kuru 3.4. punktā apakšuzņēmējs apņemas sadarbībā ar uzvarētāja atbildīgo būvdarbu vadītāju koordinēt līguma izpildē vides aizsardzības prasību ievērošanu saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām [..]; 3.5. punktā - īstenot līguma izpildes koordināciju (projekta sadaļu vadības līmenī), lai nodrošinātu darbu veikšanu un izpildi līguma ietvaros saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām, savukārt vienošanās 5. punktā (analogi konkursā Nr. 1 - 7. punktā, lietas 75. lapa) noteikts, ka 3.4. punkta nodrošināšanai iepirkuma līguma izpildē uzvarētājs apņemas ievērot un īstenot visas nepieciešamās vides prasības un darbus veikt saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām, ievērot apakšuzņēmēja izstrādātās vides vadības sistēmas procedūras. Tāpat piedāvājumos tika iekļautas personas, uz kuru spējām pretendents balstās, apliecinājumi (lietas 82. un 91. lapa), no kuru 2.1. punkta izriet, ka apakšuzņēmējs apņemas koordinēt un uzraudzīt līguma izpildē vides aizsardzību prasību ievērošanu saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām, kā arī nodot vides vadības sertifikātu melioratīvajā būvniecībā (2.2.2. punkts).
Secināms, ka tiesai jāpārbauda, vai minēto pierādījumu kopums apstiprina uzvarētājas tiesības balstīties uz apakšuzņēmēja spējām vides vadības standartu ievērošanā.
[12.4] Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 1. panta 10. punkts nosaka, ka sertificēšana ir neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process, pakalpojums vai persona atbilst normatīvajā aktā vai standartā noteiktajām prasībām. Savukārt minētā likuma 6. panta trešā daļa paredz, ka institūciju, kura veic nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2018. gada 27. februāra noteikumu Nr. 111 ‘Valsts aģentūras “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” nolikums” 3. punkts nosaka, ka birojs savā darbībā īsteno nacionālās akreditācijas institūcijas funkcijas, kas noteiktas likumā “Par atbilstības novērtēšanu”, kā arī citos normatīvajos aktos.
Secināms, ka sertifikāts ir neatkarīgas institūcijas izsniegts dokuments, kas apstiprina, ka persona atbilst standartā noteiktām prasībām, proti, izskatāmajā gadījumā ISO 14001 standartam.
Savukārt ISO 14001 standarts nosaka vides pārvaldības sistēmas uzbūvi un darbības principus, un tas ir piemērojams visā pasaulē visu veidu un izmēru organizācijām. Šī standarta mērķis ir nodrošināt organizācijām ietvaru, kas nodrošina vides aizsardzību prasību līdzsvarošanu ar organizācijas ekonomiskajām vajadzībām. Organizācijas ilgtspējīga attīstība standarta ietvaros tiek īstenota, novēršot vai mazinot organizācijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un izpildot atbilstošās saistības, uzlabojot vides rādītājus, piemērojot dzīves cikla principu organizācijas īstenotajās darbībās, piemēram, produktu ražošanā un izplatīšanā, panākot finansiālus ieguvumus, kas var rasties, īstenojot videi draudzīgus alternatīvos risinājumus, tādējādi stiprinot organizācijas pozīcijas tirgū, arī informējot ieinteresētās puses par jautājumiem, kas saistīti ar vidi un tās aizsardzību (https://www.fitreach.eu/lv/article/vides- parvaldibas-sistemas-un-kimisko-vielu-parvaldiba). ISO 14000 vides aizsardzības pārvaldības standarti pastāv, lai palīdzētu organizācijām; (a) samazināt to, kā to darbība (procesi utt.) negatīvi ietekmē vidi (t. i, rada negatīvas izmaiņas gaisā, ūdenī vai augsnē); (b) atbilst piemērojamiem likumiem, noteikumiem un citām prasībām, kas saistītas ar vidi, un (c) nepārtraukti pilnveido iepriekšminēto (https://www.gcert. eu/lv/iso-14001).
Secināms, ka ISO 14000 sērijas standarti būtībā ir standartu kopums, kuru mērķis ir samazināt dabas resursu izmantošanu, tā samazinot saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī palīdz uzņēmumiem savu darbību sabalansēt ar vides aizsardzības prasību ievērošanas prasībām un samazināt ar vides aizsardzību saistītās izmaksas.
Iepriekšminētais kopsakarā ar iepriekš citētajām tiesību normām norāda, ka izskatāmajā gadījumā apakšuzņēmējam izsniegtais ISO 14001 sertifikāts apliecina minētā uzņēmuma spējas ievērot noteiktus vides aizsardzības standartus savā darbības jomā -meliorācija, hidromelioratīvā būvniecība, [..].
Lietā nav strīda, ka ISO 14001 sertifikāts ir personalizēts, proti, izsniegts konkrētajai personai (apakšuzņēmējam - SIA “Riga rent” ), savukārt uzvarētājam ISO 14001 sertifikāts nav izsniegts.
Attiecīgi tiesa pārbauda, vai ar ISO 14001 sertifikātu apliecinātās apakšuzņēmēja spējas nododamas jeb var būt noderīgas iepirkuma līguma izpildē (sk. Senāta 2022. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. SKA-57/2022 21. punktu).
[12.5] Kā norāda pieteicēja, atsaucoties uz SIA “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BUREAU VERITAS LATVIA” sniegtajiem viedokļiem (lietas 35. un 36. lapa), vides pārvaldības sistēmas sertifikāts ir izsniegts konkrētai personai (uzņēmumam) un tas ir nesaraujami saistīts ar attiecīgo personu. Ja sertifikāts vai pārvaldības sistēma tiesiskā ceļā tiek nodota citai personai, iegūstošajam uzņēmumam ir pienākums patstāvīgi iegūt jaunu vides pārvaldības sistēmas sertifikātu atbilstoši standarta LVS EN ISO 140012015 prasībām
ISO sertifikāts tiek izsniegts veiksmīgas sertifikācijas noslēguma rezultātā, tas ir personalizēts un attiecās uz uzņēmuma darbības sfēru un pašu uzņēmumu. Sertifikāts nav resurss, bet ir apliecinājums tam, ka konkrēts uzņēmums atbilst standartā noteiktajām prasībām.
Tiesa piekrīt pieteicējai, ka ISO sertifikāts ir personalizēts, proti, izsniegts konkrētai personai, apliecinot minētās personas atbilstību noteiktām ISO standarta prasībām Tāpat tiesa piekrīt, ka tikai ISO 14001 sertifikāta nodošana trešajai personai automātiski neapliecina minētās personas atbilstību ISO 14001 sertifikāta prasībām, proti, pašai personai jāiziet nepieciešamā procedūra, kuras veiksmīgas iziešanas rezultātā neatkarīga akreditēta institūcija izsniedz atbilstošu sertifikātu Un minētais sertifikāts tādā gadījumā apliecinātu uzņēmuma atbilstību ISO standartam kādā no darbības jomām.
Tomēr minētais tiesas ieskatā nav par pamatu secinājumam, ka izskatāmajā gadījumā uzvarētāja nevarēja balstīties uz apakšuzņēmēja spējām, kuru esību apstiprina lietā iesniegtie ISO sertifikāti.
[12.6] Kā jau tiesa noskaidroja iepriekš, ISO 14001 sertifikāts apliecina uzņēmuma spējas ievērot noteiktus vides standartus savā darbībā, proti, sertifikāts ir tikai uzņēmuma darbības kvalitātes rādītājs kādā noteiktā jomā (izskatāmajā gadījumā vides pārvaldība). Attiecīgais sertifikāts nav uztverams par analogu, piemēram, “B” kategorijas piesārņojošas darbības atļaujai, kas ir juridisks priekšnoteikums vispār veikt kādu darbību, kuras rezultātā tiek piesārņota apkārtējā vide.
Tāpat jāņem vērā, ka ISO 14001 sertifikāta esība vai neesība nemaina uzņēmumu darbības formātu, jo to darbībai jāatbilst vides aizsardzību reglamentējošo tiesību normu prasībām (piemēram, Vides aizsardzības likums, Atkritumu apsaimniekošanas likums utt.). Minēto tiesību normu mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Attiecīgi secināms, ka arī uzņēmums, kuram nav ISO 14001 sertifikāta, savā ikdienas darbībā, ievērojot vides aizsardzību reglamentējošo tiesību normu prasības, zināmā mērā veic saimniecisko darbību atbilstoši arī ISO 14001 standarta prasībām, proti, uzņēmumā jau ir ieviests noteiktu procedūru kopums (tostarp arī nepieciešamā dokumentācija un kvalificēti speciālisti, kas atbildīgi par vides aizsardzības prasību ievērošanu), kuru izpilde nodrošina vides aizsardzību prasību izpildi
Līdz ar to tiesai nerodas saprātīgas šaubas, ka uzvarētāja arī gadījumā, kad līgumā paredzētos darbus veica ar saviem resursiem, varēja izpildīt ISO 14001 standarta prasības, ņemot vērā, ka atbilstoši iesniegtajām vienošanām darbi tiks veikti atbilstoši apakšuzņēmēja izstrādātajai vides aizsardzības sistēmai (attiecībā uz kuru ir izsniegti nepieciešamie sertifikāti), ko līguma vadības līmenī tas koordinēs un uzraudzīs, proti, uzvarētājam tehniski veicot būvdarbus, bet apakšuzņēmējam nodrošinot uzraudzību vides procedūru ievērošanā, iesaistot savu attiecīgi kvalificēto darbinieku, kā arī nododot savu izstrādāto dokumentāciju (procedūras) ISO 14001 standarta prasību ievērošanai (kura esību apakšuzņēmējam apliecina sertifikāts), ja tāda nepieciešamība rastos.
Iepriekšminētais ļauj secināt, ka ar ISO 14001 sertifikātu apliecinātās apakšuzņēmēja spējas izskatāmajā gadījumā ir iespējams faktiski nodot uzvarētājam un apakšuzņēmēja iesaiste visos līgumā paredzētajos būvdarbos ir pietiekama un attiecīgais mērķis, proti, būvdarbu veikšana, ievērojot ISO 14001 standarta prasības (analogi vides aizsardzības prasības), tiks sasniegts.
[12.7] Pieteicēja norāda (sk. papildu paskaidrojumu 5.2. punktu, lietas 218. lapa), ka lietā nav pierādījumi, kas apstiprinātu, ka neatkarīga akreditēta institūcija būtu veikusi uzvarētāja auditu un izsniegusi ISO 14001 sertifikātu, kā arī veikusi apakšuzņēmēja pārvaldības modeļa izvērtēšanu tādā veidā, kas ietvertu vides prasību ievērošanu, ņemot vērā uzvarētāja pārvaldības modeli.
Kā jau tiesa secināja iepriekš, lietā nav strīda, ka uzvarētājam nav izsniegts ISO 14001 sertifikāts. Attiecīgi izskatāmajā gadījumā minētajam argumentam nav būtiskas nozīmes.
Tāpat konstatējams, ka normatīvais regulējums neparedz neatkarīgas akreditētas institūcijas vērtējumu divu uzņēmumu pārvaldības sistēmu savienojamībai Izskatāmajā gadījumā vērtējams apstāklis, ka apakšuzņēmējs nodod savas ar ISO 14001 sertifikātu apliecinātās spējas tikai iepirkuma līgumā paredzēto darbu robežās un savstarpējās vienošanās ietvaros. Minētais nenozīmē, ka līdz ar to uzvarētājam automātiski tiek atzītas spējas izpildīt ISO 14001 standarta prasības arī citos būvobjektos vai piedaloties publiskajos iepirkumos (ja tāda prasība būs noteikta).
Attiecīgi tiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā apstāklim, ka minētā integrācija nav vērtēta audita ietvaros, nav izšķirošas nozīmes.
[12.8] Tiesa secina, ka uzvarētājs balstīšanos uz apakšuzņēmēja spējām piedāvājumos ir pienācīgi apliecinājis, uz ko norāda šādi apstākļi.
Kā jau tiesa konstatēja iepriekš, uzvarētājs piedāvājumos iekļāva apakšuzņēmēja ISO 14001 sertifikātus, lai nodrošinātu atbilstību nolikuma
14.1. punkta prasībām. Vienlaikus uzvarētājs piedāvājumos iekļāva vienošanās, kas noslēgtas starp uzvarētāju un apakšuzņēmēju, kuru 3.4. punktā apakšuzņēmējs apņemas sadarbībā ar uzvarētāja atbildīgo būvdarbu vadītāju koordinēt līguma izpildē vides aizsardzības prasību ievērošanu saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām [..]; 3.5. punktā - īstenot līguma izpildes koordināciju (projekta sadaļu vadības līmenī), lai nodrošinātu darbu veikšanu un izpildi līguma ietvaros saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām, savukārt vienošanās 5. punktā (konkursā Nr. 1 7. punktā) noteikts, ka 3.4. punkta nodrošināšanai iepirkuma līguma izpildē uzvarētājs apņemas ievērot un īstenot visas nepieciešamās vides prasības un darbus veikt saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām, ievērot apakšuzņēmēja izstrādātās vides vadības sistēmas procedūras. Tāpat piedāvājumos tika iekļauti personu, uz kuru spējām pretendents balstās, apliecinājumi (lietas 82. un 91. lapa), no kuru 2.1. punkta izriet, ka apakšuzņēmējs apņemas koordinēt un uzraudzīt līguma izpildē vides aizsardzību prasību ievērošanu saskaņā ar ISO 14001 standarta prasībām, kā arī nodot vides vadības sertifikātu melioratīvajā būvniecībā (2.2.2. punkts).
Tiesas ieskatā no vienošanās 3.4., 3.5. un 5. punkta (konkursā Nr. 2), un 7. punktā (konkursā Nr. 1), kā arī no satura, kas apliecina balstīšanos uz apakšuzņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, izriet, ka apakšuzņēmējs šo darbu izpildē būs pilnā apmērā atbildīgs par to veikšanu, kā arī tam būs noteicošā finansiālā ietekme uz būvdarbu tehnisko izpildījumu.
Secināms, ka apakšuzņēmējs, kuram ir izsniegti ISO 14001 sertifikāti, šajā gadījumā uzņēmies koordinēt attiecīgo vides aizsardzības prasību ievērošanu, nevis to ievērošanas pienākums ir uzlikts uzvarētājam. Minētais vērtējams kopsakarā ar apstākli, ka tieši apakšuzņēmējs nodrošinās uzvarētājam visus nepieciešamos resursus vides aizsardzības (tostarp arī ISO 14001 standarta) prasību izpildei.
Attiecīgi iepriekšminēto pierādījumu kopums, tiesas ieskatā, izskatāmajā gadījumā apliecina uzvarētāja balstīšanos uz apakšuzņēmēja spējām ISO 14001 standarta (vides prasību) izpildē.
[12.9] Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka uzvarētāja piedāvājumi atbilst nolikumu 14.1. punktā noteiktajām prasībām.