Nolikuma 9.3.3.1.apakšpunkts izteikts šada redakcija: .Pretendents var nodrošināt atbildīgo būvdarbu vadītāju, kurš iepriekšējo piecu gadu laikā ir vadījis: a) vismaz trīs kanalizācijas sūkņu staciju ar jaudu ne mazāku kā 40 m3/dnn (katrai KSS) rekonstrukcijas vai izbūves darbus; b) ārējo ūdensapgādes tīklu (DN vismaz 100 mm) ar kopējo garumu vismaz 13 km būvdarbus viena līguma ietvaros; c) ārējo kanalizācijas tīklu (t.sk., pašteces un spiedvadu) ar kopējo garumu vismaz 20 km būvdarbus viena līguma ietvaros”. Tātad personai, kuru pretendents piedāvā kā atbildīgo būvdarbu vadītāju, jau iepriekš jābūt vadījušai noteiktas jaudas un izmēra ūdensapgādes un kanalizācijas objektu izbūves darbus.
Ņemot vērā, ka šis nolikumā izvirzītais kritērijs attiecas uz būvdarbu vadītāja pieredzi, tad ir pašsaprotami, ka prasītā pieredze attiecas tieši uz būvdarbu vadīšanu, nevis vadīšanu vispār, kā to secinājusi rajona tiesa. Arī procesa dalībnieku vidū par to būtībā nav domstarpību. Tādējādi no nolikuma pietiekami skaidri secināms, ka pasūtītājam ir nepieciešamība, lai līguma izpildē būtu piesaistīts tāds speciālists, kurš pārzina šāda veida un apjoma objekta būvdarbu veikšanas īpatnības. Saprātīgi domājot par šo nepieciešamību, būtu nepareizi pieņemt par atbilstošu tādu speciālistu, kuram bijusi uzticēta tikai atsevišķa mazāka daļa no šāda veida un apjoma būvdarbu vadīšanas bez kopskata un atbildības par būvobjekta būvniecību kopumā (tad vispār neizpildās kritērijs par noteiktā apjoma būvdarbu vadīšanu), vai arī tikai mazākā laika sprīdī, jo arī tad persona nav apliecinājusi savas spējas vadīt šāda būvobjekta būvniecību kopumā.
[10] Tādējādi tiesai bija jāpārbauda, vai no SIA „Siltums Jums” pasūtītājam iesniegtajiem dokumentiem bija konstatējams, ka /pers. F/ ir ieguvis prasīto pieredzi. Arī ja pasūtītājam iesniegtie dokumenti bez papildu pārbaudes liecināja, ka pieredzes kritērijs ir izpildīts, vēlāk iegūti pretēji pierādījumi ir pamats šā kritērija izpildi pārbaudīt rūpīgāk, lai novērstu šaubas par iesniegto dokumentu atbilstību patiesībai un nolikuma prasību būtībai.
Nav pamata uzskatīt, ka pamatotu šaubu gadījumā pasūtītājs, Birojs vai tiesa būtu ierobežoti papildu pierādījumu vērtēšanā: tad negodīgiem pretendentiem iepirkumu procedūrā būtu viegli balstīties uz patiesībai neatbilstošiem apliecinājumiem vai citiem pierādījumiem. Ja citu pretendentu nopietnas norādes uz nepatiesu ziņu un apliecinājumu došanu tiktu ignorētas vai nepienācīgi pārbaudītas, tiktu būtiski apdraudēts viens no galvenajiem publisko iepirkumu regulējuma mērķiem - piegādātāju brīva konkurence, ievērojot vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem (Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punkts). Uz to, ka nepatiesu ziņu sniegšana piedāvājuma dokumentācijā ir viens no pārbaudāmajiem jautājumiem, liecina arī Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 10.punkts (šobrīd līdzīgi 39. panta pirmās daļas 6.punkts), kurš imperatīvi noteic, ka pasūtītājs izslēdz pretendentu no dalības turpmākā iepirkumu procedūrā, ja tas ir sniedzis nepatiesu informāciju savas kvalifikācijas novērtēšanai.
[11] Biroja paskaidrojumos par kasācijas sūdzību norādīts, ka pieteicēja savā iesniegumā Birojam neapšaubīja „Rīgas pilsētas ūdenssaimniecības attīstība, 2.kārta” (proti, iepirkums, kura ietvaros SIA „Siltums Jums” norādītais būvdarbu vadītājs guvis būvdarbu vadītāja pieredzi) pasūtītāja izsniegtās dokumentācijas tiesiskumu.
Pārbaudot pieteicējas iesniegumu Birojam, konstatējams, ka pieteicēja tajā norādījusi, ka no iepriekšējās sadarbības citos projektos tās rīcībā ir informācija par šo objektu un personām, kas tajā vadīja būvdarbus, un ka SIA „Siltums Jums” norādītā persona /pers. F/ veikusi citus pienākumus, nevis vadījusi būvdarbus (lietas I sēj. 51.lapa). Iesnieguma papildinājumos pieteicēja norādījusi, kura persona patiesībā vadīja būvdarbus, ka /pers. F/ bija projekta vadītājs un ka šāda veida informācija ir pārbaudāma būvniecības procesa dokumentos (lietas I sēj. 55.-56.lapa), kurus pieteicēja pati arī bija iesniegusi.
Tādējādi Birojam un arī tiesai bija jāpievēršas šā apstākļa pārbaudei, izmantojot pieejamos pierādījumus.
[12] Pārbaudot Administratīvās rajona tiesas veikto pierādījumu pārbaudi atbilstoši iepriekš minētajam un Administratīvā procesa likuma 154.pantā ietvertajiem pierādījumu vērtēšanas noteikumiem, Augstākā tiesa konstatē, ka rajona tiesa pamatoti ir pievērsusies plašākai pierādījumu pārbaudei, tomēr ir saskatāmas tālāk norādītās kļūdas pierādījumu novērtēšanā.
[13] Pirmkārt, tiesa nepamatoti uzskatījusi par pašu par sevi pieņemamu pieredzi, kas /pers. F/ bijusi kā projekta vadītājam. Šāds tiesas viedoklis izriet no sprieduma 13.-14.punkta. Citastarp tiesa norāda, ka „objekta nodošanas - pieņemšanas ekspluatācijas aktā /pers. F/ nav norādīts kā būvdarbu vadītājs, bet gan kā projekta vadītājs, tomēr tas nenozīmē, ka viņš nav veicis būvdarbu vadītāja pienākumus, jo projekta vadītāja pienākumos ietilpa arī būvdarbu vadīšana. Attiecībā par /pers. F/ kā projektu vadītāja esamību Objektā liecina arī lietā esošie akti par pieņemšanu ekspluatācijā”; tāpat tiesa norāda: „Ņemot vērā, ka no lietā esošajiem pierādījumiem ir konstatējams, ka /pers. F/ ir bijis projekta vadītājs Objektā, ko neapstrīd arī pieteicēja, secināms, ka /pers. F/ ir pieredze attiecīgo būvdarbu vadīšanā [..].”
Augstākā tiesa neatrod, uz kādiem pierādījumiem tiesa balstījusi atziņu, ka projekta vadītāja pienākumos ietilpa arī būvdarbu vadīšana. Projekta vadīšanas būtība atšķiras no būvdarbu vadīšanas būtības. Tā ir komercprojekta vadīšana, kas var arī neprasīt specifiskas zināšanas būvdarbu vadīšanā, bet prasmi noorganizēt komandu, finansējumu utt. Uz šādu izpratni būvniecības jomā norāda ne tikai pieteicējas skaidrojumi, bet arī, piemēram, cita pretendenta - SIA „Merks” iesniegtais jautājums par nolikuma precizēšanu (lietas I sēj. 91.lapa), kurā šī persona norāda, ka atbildīgais būvdarbu vadītājs uzrauga tehnoloģiskos tīklu izbūves darbus, savukārt par organizatoriskiem un līguma izpildes jautājumiem ir atbildīgs projekta vadītājs. Pieņemot par pieļaujamu projekta vadīšanas pieredzi, tiesa atkāpusies no nolikuma prasībām. Savukārt, ja konkrētajā gadījumā pastāvēja iespēja, ka projekta vadītājs bija arī būvdarbu vadītājs, par to bija jāiegūst pierādījumi, jo nav pamata pieņemt, ka tā būtu jābūt normālā situācijā, turklāt būvniecības procesa dokumentācijā kā atbildīgais būvdarbu vadītājs norādīta cita persona. Turklāt, kā jau iepriekš uzsvērts, ņemot vērā izvirzītā kritērija būtību [pieredze, vadot (tātad esot atbildīgam) būvdarbus noteiktā apjomā], skaidrojumi par to, ka projekta vadītājs tikai atsevišķos gadījumos aizvietoja būvdarbu vadītājus, varētu nebūt pietiekami, lai apliecinātu nolikumā prasīto pieredzi.
Otrkārt, savā vērtējumā tiesa balstījusies uz apsvērumiem par būvprojekta vadītāja atbildību, taču būvprojekta vadīšana neliecina par būvdarbu vadītāja kompetenci, jo attiecas uz būvprojekta izstrādi, nevis būvdarbiem.
Treškārt, tiesa neatbilstoši konkrētās nolikuma prasības jēgai uzskatījusi, ka būvdarbu vadītāja pieredzi var apliecināt ar jebkuru vadīšanas pieredzi (sk. rajona tiesas sprieduma 14.punkta pēdējo rindkopu).