[11.2] Lietā nav strīda par to, ka uzvarētājs pats par sevi neatbilst nolikuma 12.1. punkta prasībām (likviditātes koeficients 0,16), savukārt apakšuzņēmēja likviditātes koeficients ir 1,74, kas atbilst nolikumos izvirzītajai prasībai.
Pārbaudot iesniegtos piedāvājumus konkursam Nr. 1 un Nr. 2, tiesa konstatē, ka tajos citstarp tika iesniegtas vienošanās starp uzvarētāju un apakšuzņēmēju (sk. 2017. gada 27. septembra vienošanās un 2017. gada 9. oktobra vienošanās, lietas 74.-75., 83.-84. lapa, turpmāk - vienošanās), kuru 2. punktā uzvarētājs un apakšuzņēmējs ir vienojušies, ka līgumu izpildei apakšuzņēmējs ļaus izmantot un balstīties uz apakšuzņēmēja resursiem, kas nepieciešami iepirkumu nolikumu prasību apliecināšanai un līgumu izpildei visā līgumu saistību izpildes periodā, tai skaitā konkursu nolikumu 10., 12.1., 12.2. un 14.1. punkta prasību izpildei. Vienošanās 3. punktā norādīti apakšuzņēmēja veicamie darbi un pienākumi gadījumā, ja ar pretendentu tiks noslēgts iepirkuma līgums; vienošanās 4. punktā norādīts, ka apakšuzņēmējs uzņemas finansiālu atbildību pret pasūtītāju, t. i., apakšuzņēmējs apliecina, ka pasūtītājs ir tiesīgs šajā sakarā izvirzīt finansiālas prasības, ja tādas būs radušās noslēgtā iepirkuma līguma sakarā saistībā ar nepieciešamo resursu pieejamības pienācīgu nodrošināšanu un būvdarbu izpildes finansēšanu.
Attiecīgi, vērtējot iepriekšminētajās vienošanās noteikto, tiesai nerodas saprātīgas šaubas, ka apakšuzņēmējs apņemas nodrošināt pilnu finansiālu atbildību pret pasūtītāju līgumu izpildē, proti, apstiprina, ka pasūtītājs ir tiesīgs minētā sakarā izvirzīt finansiālas prasības, kā arī nepārprotami secināms, ka apakšuzņēmējs nodrošinās uzvarētājai visu nepieciešamo finanšu resursu apjomu līgumu izpildē (sk. arī personas, uz kuras iespējām pretendents balstās, apliecinājumu 2.2.1. punktu, lietas 82. un 91. lapa).
Līdz ar to tiesa nesaskata saprātīgu pamatojumu arī pieteicējas norādei papildus sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (3.9. punkts, lietas 217. lapa), ka izskatāmajā gadījumā nav radīta pārliecība par finanšu resursu pieejamību līguma izpildē, un ka būtu nepieciešams vismaz trīspusējs līgums, kas radītu pasūtītājam pārliecību par līguma finansiāli sekmīgu izpildi.
[11.3] Tāpat tiesa konstatē, ka piedāvājumiem tika pievienota apakšuzņēmējam izsniegta kredītiestādes izziņa (lietas 104., 120. lapa), kas apliecina, ka apakšuzņēmēja bankas kontos ir naudas līdzekļi vismaz 300 000 euro apmērā, kā arī nepieciešamības gadījumā pieejama kredītlīnija.
Tiesas ieskatā iepriekšminētais apstiprina arī apakšuzņēmuma finanšu resursu pietiekamību, kā arī faktiskās iespējas nodrošināt uzvarētājam nepieciešamos finanšu resursus līgumu izpildē (iepirkumos izteiktais finanšu piedāvājuma kopējais apjoms 314 206,01 euro + 375 951,62 euro = 690 157,62 euro, lietas 100. un 116. lapa).
[11.4] Tiesa uzskata par nepamatotu pieteicējas viedokli, ka nolikuma 12.1. punkta prasība ir attiecināma kā uz pašu pretendentu, tā arī uz katru personu apvienības biedru, tikai gadījumā, ja pretendents ir personu apvienība, līdz ar to nolikuma 12.1. punkta prasību izpildē uzvarētājs nebija tiesīgs balstīties uz apakšuzņēmēja spējām.
Nolikuma 12.4. punkts paredz piegādātāja jeb pretendenta tiesības balstīties uz citu personu (t. sk. apakšuzņēmēja) saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, kā arī nolikumā nav norādes par to, ka šādas tiesības nebūtu izmantojamas attiecībā uz nolikuma 12.1. punktā noteiktās prasības izpildi. Nolikuma 12.1. punktā nepārprotami arī ir norādīts, ka gadījumā, ja piedāvājumu iesniedz personu apvienība, tad personu apvienības dalībniekiem, uz kuru finansiālajām spējām piegādātājs balstās un kuri arī būs atbildīgi par līguma izpildi, likviditātes koeficients nedrīkst būt mazāks kā 1 (viens).
Attiecīgi tiesa secina, ka nolikuma 12.1. punktā noteiktā prasība par likviditātes koeficientu nav attiecināta uz visiem jeb katru personu apvienības dalībnieku, kā to uzskata pieteicēja, bet gan vienīgi uz tiem personu apvienības dalībniekiem (izskatāmajā gadījumā -apakšuzņēmējs), uz kuru finansiālajām spējām piegādātājs (uzvarētājs) balstās un kuri arī būs finansiāli atbildīgi par līguma izpildi. Nolikuma 12.1. punktā ir iekļauta arī norāde uz pienākumu uzņemties finansiālu atbildību par līguma izpildi tiem personu apvienības dalībniekiem, uz kuru finansiālajām spējam piegādātājs balstās. Attiecīgi secināms, ka pieteicēja nepamatoti atsaucas uz solidārās, nevis finansiālās atbildības nepieciešamību apakšuzņēmējam, jo šāda prasība nav noteikta nolikumā ne attiecībā uz personu apvienību nolikuma 12.1. punktā, ne attiecībā uz personu, uz kuras iespējām pretendents balstās, nolikuma 12.4. punktā.
Publisko iepirkumu likuma 45. panta astotā daļa noteic, ka pasūtītājs var prasīt, lai piegādātājs un persona, uz kuras saimnieciskajām un finansiālajām iespējām tas balstās, ir solidāri atbildīgi par iepirkuma līguma izpildi. Attiecīgi minētā prasība tādā gadījumā būtu skaidri jānosaka iepirkuma procedūras dokumentos, kas izskatāmajā gadījumā nav darīts.
Arī Senāts izskatāmajā lietā secinājis (sk. Senāta 2022. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. SKA-57/2022 13. punktu), ka pasūtītāja nav noteikusi, ka būtu jābūt solidārai atbildībai. Tāpat nolikumā nav noteikts, ka gadījumā, ja pretendents balstās uz citas personas spējām, neveidojot ar to personu apvienību, katrai no personām būtu jābūt noteiktam likviditātes koeficientam. Attiecīgi nepamatots ir secinājums, ka atbilstoši nolikumā ietvertajai prasībai pasūtītājai pretendenta un apakšuzņēmēja finanšu rādītāji būtu jāvērtē kopā - tā, kā piedāvājumu būtu iesniegusi personu apvienība, - tas nav pamatots nedz ar likumu, nedz ar nolikumu.
[11.5] Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka uzvarētāja piedāvājumi atbilst nolikumu 12.1. punktā noteiktajām prasībām.