[8] Tiesa pārsūdzētajā spriedumā atzinusi, ka pasūtītāja, novērtējot piedāvājumus, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, jo nav saskatījusi, ka uzvarētājas piedāvājums ir nepamatoti lēts. Šādu secinājumu tiesa pamatojusi ar to, ka mārketinga stratēģiju un tūrisma attīstības koncepciju mārketinga jomā specializējies uzņēmums nevarētu izstrādāt, veltot katrai tikai 19 darba stundas, jo atbilstoši dzīvē gūtajiem novērojumiem šādu dokumentu izstrādei būtu nepieciešamas apmēram attiecīgi 120 un 80 darba stundas.
Senāts atzīst, ka šādi tiesas secinājumi nav balstīti objektīvi novērtētos pierādījumos, bet gan tiesas subjektīvā ieskatā, un tāpēc ir vērtējami kā patvaļīgi. Kā pamatoti norādījusi pasūtītāja, tas, cik daudz cilvēkstundu ir nepieciešams tādu dokumentu kā mārketinga stratēģija vai tūrisma attīstības koncepcija izstrādei, ir atkarīgs no konkrēta speciālista - attiecīgā dokumenta izstrādātāja - zināšanām, pieredzes, darba tempa un redzējuma par to, kādai attiecīgajai stratēģijai vai koncepcijai jābūt un cik vispārīgi vai detalizēti tā jānoformulē. Turklāt ir pašsaprotami, ka dažādiem speciālistiem redzējums var būt atšķirīgs. Nav saprotams, kādi dzīvē gūti novērojumi tiesai varētu ļaut izteikt kategoriskus apgalvojumus par to, cik daudz darba stundu nepieciešams mārketinga stratēģijas vai tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei. Tas, ka nolikumā paredzēts, ka mārketinga stratēģijas izstrādes ietvaros pretendentam jāveic mārketinga audits un stipro, vāju pušu, iespēju un draudu analīze, mārketinga stratēģisko mērķu izvirzīšana, alternatīvo plānu identificēšana, mārketinga budžeta un stratēģijas ieviešanas plāna izstrāde, pats par sevi neliecina par noteiktu izstrādē ieguldāmo darba stundu skaitu. Pat ja tiesnesim dzīvē ir nācies saskarties ar darbu mārketinga jomā, tas jebkurā gadījumā būtu subjektīvs skatījums. Tāpēc atsaukšanās uz dzīvē gūtiem novērojumiem šādā gadījumā ir acīmredzami nevietā, vēl jo vairāk, ja tas būtībā ir tiesas galvenais arguments.
Attiecīgi patvaļīgs ir arī tiesas secinājums, ka uzvarētājas piedāvātā cena konkrētajā gadījumā noteikti nevarēja segt strīdus dokumentu izstrādes izmaksas, jo aprēķinos tiesa balstījusies uz patvaļīgi noteikto, ka attiecīgo dokumentu kvalitatīvai izstrādei noteikti nepieciešamas attiecīgi 120 un 80 darba stundas.
[9] Tiesa spriedumā papildus norādījusi, ka pasūtītājai šaubām par uzvarētājas piedāvāto cenu vajadzēja rasties arī tāpēc, ka pieteicēja ir piedāvājusi izstrādāt mārketinga stratēģiju par cenu 6000 euro, savukārt uzvarētāja - par 200 euro, un tūrisma attīstības koncepciju pieteicēja ir piedāvājusi izstrādāt par 3000 euro, savukārt uzvarētāja - par 200 euro.
Senāts piekrīt, ka izteikta pretendentu piedāvāto cenu atšķirība ir apstāklis, kas pasūtītājam varētu radīt bažas par lētākā piedāvājuma nopietnību. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka tātad pasūtītājai konkrētajā gadījumā bija obligāti jāuzsāk Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzētā cenas pārbaudes procedūra.
Pasūtītāja tiesai ir izskaidrojusi, kāpēc, neskatoties uz pretendentu piedāvāto cenu atšķirību, tā ir uzskatījusi, ka pasūtījumu var izpildīt arī par uzvarētājas piedāvāto cenu. Proti, pasūtītāja ir paskaidrojusi, ka, tās ieskatā, konkrēto pasūtījumu izpildei galvenās izmaksas ir darbaspēka izmaksas. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta nodrošināto informāciju augsti kvalificēta reklāmas un mārketinga speciālista atalgojums 2017.gadā esot bijis 10,48 euro stundā, savukārt reklāmas speciālista un projektu vadītāja atalgojums - 8,42 euro stundā. Tādējādi par uzvarētājas prasīto cenu bija iespējams mārketinga stratēģijas un tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei veltīt apmēram 19 augsti kvalificēta reklāmas un mārketinga speciālista darba stundas katrai (tātad kopumā apmēram viena darba nedēļa abām), bet, darbā iesaistot arī mazāk kvalificētus reklāmas speciālistus, pat vēl vairāk darba stundu. Pasūtītājai neesot šaubu, ka pieredzējis uzņēmums šādā laikā var nodrošināt kvalitatīvu minēto dokumentu izstrādi. Pasūtītāja arī nebija prasījusi, lai pakalpojuma sniedzējs minēto dokumentu izstrādei velta kādu noteiktu stundu skaitu, jo tas, cik ātri tos ir iespējams izstrādāt, ir atkarīgs no konkrēta speciālista zināšanām un pieredzes.
Minētais liecina, ka pasūtītajai konkrētajā gadījumā bija objektīvi apsvērumi, kāpēc tā uzvarētājas piedāvājumu par spīti zemajai cenai uzskatīja par pietiekami nopietnu. Tiesa šo pasūtītājas skaidrojumu nav akceptējusi, atsaucoties tikai uz saviem dzīvē gūtajiem novērojumiem par strīdus dokumentu kvalitatīvai izstrādei nepieciešamajām darba stundām un pieteicējas apgalvojumiem. Šādi argumenti nav pietiekami, lai secinātu, ka pasūtītāja acīmredzami pieļāvusi kļūdu piedāvājuma novērtējumā. Kā jau minēts, pasūtītājam ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz to, kādu piedāvājumu tas uzskata par pietiekami nopietnu, lai to neizslēgtu no konkursa. Jo īpaši šāda novērtējuma brīvība respektējama gadījumā, kad iepirkuma priekšmets lielā mērā ir radoša darba produkts un pasūtījuma izpildes norise ir atkarīga no tik mainīgiem lielumiem kā konkrētu speciālistu individuālās darba spējas, zināšanas, pieredze un redzējums par izstrādājamo stratēģiju un koncepciju, un arī darba rezultāta kvalitātes novērtējums lielā mērā ir atkarīgs no pasūtītāja subjektīva redzējuma. Pasūtītāja konkrētajā gadījumā nolikumā nebija izvirzījusi konkrētas prasības mārketinga stratēģijas un tūrisma attīstības koncepcijas izstrādes laikam vai sagatavoto dokumentu apjomam. Līdz ar to tā lielā mērā ir pasūtītājas izvēle un izšķiršanās, kāda apjoma un detalizācijas pakāpes darba rezultātu tā sagaida un kādu prezumējamo dokumentu izstrādes laiku tā akceptē. Pasūtītājas sniegtais skaidrojums, kādēļ tā uzskata, ka par uzvarētājas piedāvāto cenu ir iespējams izpildīt pasūtījumu, nav acīmredzami neloģisks. Turklāt pasūtītāja tiesai arī bija norādījusi, ka konkrētajā gadījumā uzvarētāja līgumu par piedāvāto cenu ir spējusi faktiski izpildīt, jo mārketinga stratēģijas un tūrisma attīstības koncepcijas dokumentus ir izstrādājusi un nodevusi pasūtītājai.
Jāņem arī vērā, ka konkrētajā gadījumā strīdus iepirkums ir tā saucamais „mazais” iepirkums, un šādiem iepirkumiem likumdevējs Publisko iepirkumu likumā nav paredzējis obligātu 53.pantā ietvertā regulējuma piemērošanu. Minētais gan nenozīmē, ka nepamatoti lēta piedāvājuma institūts uz „mazajienf\'’ iepirkumiem vispār nebūtu attiecināms, jo arī šajos iepirkumos ir jānodrošina publiskā iepirkuma pamatprincipu ievērošana, tostarp līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Ja pasūtītājs saskata pamatu piedāvājumu noraidīt kā nepamatoti lētu, tas var to darīt, atsaucoties uz līdzekļu efektīvas izlietošanas principu un pēc analoģijas piemērojot Publisko iepirkumu likuma 53.pantā paredzēto procedūru Tomēr tas, ka likumdevējs minēto pantu nav tieši attiecinājis uz „mazajiem iepirkumiem, liecina, ka šajos iepirkumos likumdevējs it īpaši paļāvies uz pasūtītāja paša novērtējumu par pretendenta piedāvātās cenas nopietnību un ar to saistītiem iespējamiem riskiem līguma izpildē.
[10] Šādos apstākļos pārsūdzētā sprieduma motīvi nav pietiekami, lai pamatotu, ka pasūtītāja nepamatoti uzvarētāja piedāvājumu nav uzlūkojusi kā nepamatoti lētu. Līdz ar to pārsūdzētais tiesas spriedums ir atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai.