[8] Vispārīgās vienošanās 8.9.punkts paredz, ka gadījumā, ja Pasūtītājam ir zudusi nepieciešamība saņemt preci, Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt vispārīgo vienošanos, informējot piegādātāju rakstiski vismaz divas nedēļas iepriekš.
Iesniedzējs uzskata, ka vispārīgās vienošanās 8.9.punktā noteiktās prasības nav samērīgs, tā kā vispārīgās vienošanās ietvaros piegādātājam nav tiesību vienpusēji atkāpties no vispārīgās vienošanās, bet Pasūtītājs šādu iespēju sev ir paredzējis.
Pasūtītājs paskaidroja, ka piegādātāja tiesības vienpusēji atkāpties no vispārīgās vienošanās ir noteiktas tās 8.8.punktā.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 60.panta otrās daļas 8.punktu pasūtītājs iepirkuma līgumā cita starpā norāda iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma. Publisko iepirkumu likuma 60.panta trešā daļa cita starpā noteic, ka, slēdzot iepirkuma līgumu, tiek nodrošināta samērīga līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no Publisko iepirkumu likuma 60.panta otrās daļas 8. punkta un trešās daļas neizriet konkrēti nosacījumi attiecībā uz kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma, vai tas, ka iepirkuma līgumā ir jāparedz ekvivalenti noteikumi abām līguma pusēm, tostarp, obligāti paredzot piegādātājam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja šādas tiesības līgums piešķir pasūtītājam. Civiltiesiskā līgumā pušu intereses nav samērojamas šādā vienkāršotā veidā. Šāda interpretācija atstātu bez ievērības arī to apstākli, ka publiskajā iepirkumā pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona, kas iepirkumus veic, izmantojot publiskus līdzekļus, lai izpildītu tai ar normatīvajiem aktiem uzdotās publiskās funkcijas un nodrošinātu svarīgas sabiedrības intereses. Attiecīgi publiskā iepirkuma līgumā piegādātāja risks, ka pasūtītājs tam nesamaksās vai zaudēs interesi par līguma izpildi un negodprātīgi centīsies no tā atbrīvoties, ir niecīgs. Savukārt Pasūtītāja risks, ņemot vērā, ka tas rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem, kā arī veic darbības, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības un intereses, neiegūstot savlaicīgu un kvalitatīvu līguma izpildi, ir salīdzinoši liels. Tādējādi ir gan dabiski, gan samērīgi, ka iepirkuma līgumā paredzētie pušu tiesību aizsardzības un pastiprināšanas līdzekļi, piemēram, tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ir piešķirami pasūtītājam plašākā apmērā nekā piegādātājam. Tāpat būtu pretēji Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punktā noteiktajam likuma mērķim - pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot tā risku - ja Pasūtītājs iepirkuma līgumā necenstos šīs priekšrocības izmantot.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka publiskā iepirkuma mērķis nav piegādātāja interešu apmierināšana, kā arī pušu atbildības pastiprināšanas jautājumi un atkāpšanās no līguma kārtība tiek regulēta, ievērojot Civillikumu, attiecīgi nepakļaujas Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencei tiktāl, ciktāl neskar Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā ietverto vienlīdzīgas attieksmes pret piegādātājiem un brīvas konkurences principu. Attiecīgi vispārīgās vienošanās un piegādes līguma noteikumu samērīgums ir vērtējams tikai tiktāl, ciktāl tie varētu būt pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā ietvertajiem principiem, proti, nepamatoti ierobežotu Iesniedzēja vai citu piegādātāju subjektīvās tiesības piedalīties Konkursā vai diskriminētu kādu piegādātāju, ko iesniegumu izskatīšanas komisija konkrētajā gadījumā nesaskata.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, tā kā vispārīgās vienošanās 8.8.punkts satur arī piegādātāja tiesības atkāpties no līguma izpildes, nav pamata apgalvot, ka šādas tiesības vispārīgās vienošanās nosacījumos vispār nav paredzētas.
Ievērojot minēto, Iesniedzēja iesniegums šajā daļā nav pamatots