Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda par to, ka iesniedzēja piedāvājumā nav atrodama informācija par iesniedzēja piedāvātā strīdu risināšanas eksperta pieredzi administratīvajā procesā. Iesniedzējs uzskata, ka minētā eksperta pieredzes apliecināšanai Pasūtītājam bija pienākums pieprasīt papildu informāciju un tad tam būtu iespēja iesniegt jaunu piedāvājumā iepriekš neminētu informāciju.
Iepirkuma nolikuma 4.7.punkts nosaka, ka gadījumā, ja iepirkuma komisija konstatē, ka iesniegtā informācija par pretendentu, tā apakšuzņēmējiem un personām, uz kuru spējām pretendents ir balstījies ir neskaidra vai nepilnīga, tā pieprasa, lai pretendents vai kompetenta institūcija precizē vai papildina piedāvājumā ietverto informāciju; nepieciešamās informācijas iesniegšanas termiņš tiek noteikts proporcionāli laikam, kas nepieciešams šādas informācijas sagatavošanai un iesniegšanai; ja iepirkuma komisija ir pieprasījusi precizēt vai papildināt iesniegtos dokumentus, bet pretendents to nav izdarījis saskaņā ar iepirkuma komisijas noteiktajām prasībām, iepirkuma komisijai nav pienākums atkārtoti pieprasīt dokumentos iekļautās informācijas precizēšanu vai papildināšanu.
Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem; termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai. Tādējādi secināms, ka, lai gan Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestā daļa uz šī likuma 10.panta kārtībā rīkotajiem iepirkumiem nav attiecināma, Pasūtītājs būtībā šādu regulējumu paredzējis Iepirkuma nolikuma 4.7.punktā.
Kā izriet no minētās normas, tiesības skaidrot un papildināt piedāvājumu attiecas uz tajā ietvertu neskaidru un nepilnīgu informāciju, nevis uz jaunas, piedāvājumā neietvertas informācijas norādīšanu. Attiecīgi nav pieļaujams, ka, sniedzot papildu informāciju, tiktu pieņemta un vērtēta sākotnēji piedāvājumā neietverta informācija.
Tāpat pasūtītājam, pieļaujot šādu informācijas papildināšanu, jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips. Vienlīdzīgas attieksmes princips pieprasa, lai uz pretendentu piedāvājumiem tiktu piemēroti vienādi nosacījumi, pretendentiem būtu vienādas iespējas izteikt savus piedāvājumus un lai pretendenti būtu vienlīdzīgā situācijā brīdī, kad tie gatavo savus piedāvājumus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2017.gada 5.aprīļa spriedums lietā C- 298/15). Vēlāka nolikumā prasītās informācijas iesniegšana nevar tikt vērtēta kā vienlīdzīgas attieksmes principa prasībām atbilstoša rīcība, jo rada nepamatotas priekšrocības pretendentam, dodot iespēju tam labot sava sākotnēji iesniegtā piedāvājuma trūkumu.
Attiecībā uz iesniedzēja pārstāves iesnieguma izskatīšanas sēdē pausto argumentu par to, ka pierādāmais objekts konkrētajā gadījumā ir iesniedzēja pieredze kopumā, nevis tikai piedāvājumā ietvertā informācija par pieredzi apliecinošu pakalpojumu sniegšanu, un ka Pasūtītājam būtu jābūt interesei, vai pretendentam ir vai nav atbilstoša kvalifikācija, norādāms, ka vienlīdzīgas attieksmes princips pieprasa, lai šāda pasūtītāja “interese” būtu ierobežota ar piedāvājumā norādīto vai no tā izsecināmo informāciju. Pasūtītājam nav pamata izrādīt pretendentam īpašu attieksmi, ļaujot tam iesniegt kādu piedāvājuma daļu (šajā gadījumā pretendenta pieredzi apliecinošu informāciju) pēc Iepirkuma nolikumā noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Turklāt, atzīstot par pamatotu šādu Pasūtītāja argumentu, būtu secināms, ka pretendents informāciju par savu kvalifikāciju piedāvājumā var nenorādīt vispār vai norādīt pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, ja vien tam vispār šāda kvalifikācija piemīt.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka izskatāmajā lietā vērā ņemams tas, ka ekspertu pieredzi ir paredzēts vērtēt saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju ietvaros (skat. Iepirkuma nolikuma 21.punktu), un līdz ar to arī nav konstatējams, kādā veidā būtu iespējams precizēt vai papildināt vispār nenorādītu informāciju un kā šāds precizējums būtu vērtējams kritēriju ietvaros (kā pieredze, kas prasīta pamatprasībā, vai kā pieredze, kas vērtējama kritērijā).
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs pamatoti noraidīja iesniedzēja piedāvājumu, tā kā iesniedzēja piedāvātajam strīdu risināšanas ekspertam pieteikumā nav norādīta pieredze administratīvajā procesā, lai konstatētu tā atbilstību Iepirkuma nolikuma 3.pielikuma (darba uzdevums) 3.punkta 6.apakšpunkta prasībai. Norādāms, ka Pasūtītāja rīcība nebūtu pieļaujama un nebūtu uzskatāma par tiesisku, pieņemot un atzīstot par atbilstošu tādu pretendenta iesniegto papildu informāciju par pieredzi, kas nav bijusi sākotnēji vispār norādīta pretendenta piedāvājumā.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka iesniedzēja personu apvienības “Triniti V” iesniegums šajā daļā nav pamatots.