Iesniegumu izskatīšanas komisija no lietas materiāliem konstatē, ka Iesniedzējs piedāvājumā ir iekļāvis aizpildītu Konkursa nolikuma 2.pielikumu, kur atbilstoši 14.punktā norādītajam parametram “veikto remontdarbu garantijas esamība” izteicis piedāvājumu “nodrošināsim”, savukārt atbilstoši 15.punktā norādītajam parametram “remontdarbam izmantoto izpildītāja uzstādīto rezerves daļu garantijas esamība” norādījis “nodrošinām saskaņā ar r/d ražotāja garantiju”.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no Iesniedzēja piedāvājuma nekonstatē, ka Iesniedzējs būtu izteicis piedāvājumu atbilstoši Konkursa nolikuma 2.pielikumā esošā tehniskās specifikācijas formas prasībai, proti, 14.punktā norādīt garantijas termiņu, bet 15.punktā norādīt rūpnīcas ražotās detaļas garantijas termiņu. No Iesniedzēja piedāvājuma ir konstatējams, ka tas apņemas nodrošināt garantijas, bet Iesniedzējs nav norādījis piedāvājamo garantijas periodu, kas pēc būtības ir vērtēšanas objekts šajā kritērijā, proti, vai tas apņemas nodrošināt garantijas periodu, kas ir tāds, par ko ir piešķirami punkti vērtēšanas kritērijos P10 un P11 (attiecīgi 6 mēneši un vairāk veiktajiem remontdarbiem un 12 mēneši un vairāk rezerves daļām,) vai tomēr garantijas termiņu, kas ir mazāks par minētajiem termiņiem, par ko nav piešķirami punkti. Līdz ar to no piedāvājumā esošās informācijas nav konstatējams, ka Iesniedzējs būtu izteicis piedāvājumu nodrošināt garantiju 6 mēneši un vairāk veiktajiem remontdarbiem un 12 mēneši un vairāk rezerves daļām. Tieši paša Iesniedzēja interesēs bija izteikt savu piedāvājumu tādā veidā, lai no tā sniegtās informācijas būtu viennozīmīgi saprotams Iesniedzēja piedāvājums attiecībā uz minētajiem garantijas termiņiem. Konkrētajā gadījumā Iesniedzējs Pasūtītājam nav izteicis piedāvājumu nodrošināt garantiju attiecīgi 6 un 12.mēnešu periodā, līdz ar to Pasūtītājs pamatoti Iesniedzēja piedāvājumam vērtēšanas kritērijos P10 un P11 nav piešķīris papildu punktus.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Iepirkuma nolikumā, tai skaitā tehniskās specifikācijas prasībās, iekļautā informācija ir pietiekamā apjomā, lai ikviens pretendents, kas piedāvājuma sagatavošanai pievērš pienācīgu rūpību un ir ieinteresēts iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanā, ar to iepazīstoties, varētu sagatavot atbilstošu piedāvājumu. Apstāklis, ka Iesniedzējs ir sagatavojis neprecīzu tehnisko piedāvājumu, liecina vien par to, ka Iesniedzējs nav pievērsis pietiekamu uzmanību un rūpību sava piedāvājuma sagatavošanai atbilstoši Iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām, un attiecīgi arī sekas, kas saistītas ar šāda piedāvājuma vērtēšanu, ir jāuzņemas vienīgi pašam Iesniedzējam. Attiecīgi šajā gadījumā arī iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē pamatu papildu informācijas pieprasīšanai no Iesniedzēja.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka „nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi; tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu” (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmums lietā Nr.SKA-850/2012). Līdz ar to ne tikai pretendentiem, bet arī pasūtītājam ir saistoši iepirkuma nolikumā ietvertie noteikumi, tai skaitā pretendentiem precīzi jāievēro nolikumā ietvertās prasības, sagatavojot savu piedāvājumu, un pasūtītājam atbilstoši iepirkuma nolikumā ietvertajām prasībām pretendentu piedāvājumi ir jāizvērtē. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā nebūtu pamats piedāvājumu vērtēšanas gaitā piemērot citu vērtēšanas kārtību, kā ir noteikts Konkursa nolikumā.
Attiecībā uz Iesniedzēja iebildumu par Pasūtītāja rīcību, veicot piedāvājumu pārvērtēšanu, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, pirmkārt, no sākotnējā Konkursa ziņojuma nav konstatējams, ka Iesniedzējam tika piešķirtas vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Pasūtītājs, pārvērtējot piedāvājumu, ir pasliktinājis Iesniedzēja stāvokli. Otrkārt, nav pamata atsaukties uz Administratīvā procesa likuma 10.panta noteikumiem, tā kā nav konstatējams tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, jo iepirkuma komisija iepriekšējā vērtēšanā ir kļūdījusies Iesniedzēja piedāvājuma novērtējumā, kas, ņemot vērā, ka Iesniedzējam atbilstoši piedāvājuma izvēles kritērijam nebija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, neradīja tiesiskās sekas.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Iesniedzēja iesniegums nav pamatots.