No iesnieguma izriet, ka strīds pastāv par atbildīgā būvdarbu vadītāja un specializēto būvdarbu vadītāju darba algas iekļaušanu būvdarbu tiešo izmaksu sadaļā „Darba alga”. Tāpat strīds pastāv par būvlaukuma aprīkojuma (celtniecības vagoniņu, biotualešu, inventāržoga, statņu un visa veida instrumentu) amortizācijas un transportēšanas izmaksu iekļaušanu būvdarbu tiešo izmaksu sadaļā „Mehānismi”. Iesniedzējs norādīja, ka minētās izmaksas atbilstoši Noteikumiem Nr.239 ir iekļaujamas sadaļā „Virsizdevumi”.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, ja pasūtītājs ir paredzējis, kādā veidā (cik detalizēti) pretendentam ir jāatspoguļo, kā veidojas tā piedāvātā cena, pretendentam tas ir jāievēro (sk. pēc analoģijas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 6.novembra spriedumā SKA-681/2014 norādīto). Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka nav pieļaujams atsevišķas tāmes pozīcijas sadalīt pa citām pozīcijām tādā veidā, ka tas nav loģiski izskaidrojams (turklāt pasūtītājam arī nav jāpieņem jebkurš pretendenta skaidrojums par to, kāpēc tas vienas pozīcijas izmaksas iekļāvis citā pozīcijā).
Ievērojot lietā Iesniedzēja iesniegto Ekonomikas ministrijas 2020.gada 27.augusta vēstuli Nr.3.3-6/2020/5171N, izskatāmās lietas ietvaros tika lūgts Ekonomikas ministrijas skaidrojums, vai situācijā, kad daļa no virsizdevumu izmaksām ir ietvertas tiešajās izmaksās, pretendenta sagatavotās būvizmaksu tāmes ir uzskatāmas par neatbilstošām Noteikumu Nr.239 prasībām pat gadījumā, ja pretendents šādu izmaksu sadalījumu ir pamatojis un izskaidrojis. 2020.gada 1.oktobrī tika saņemta Ekonomikas ministrijas vēstule Nr.3.3-6/2020/5923N, kurā ministrija norādīja, ka, kļūdaina izdevumu iekļaušana neatbilstošajā izmaksu grupā, piemēram, ar būvlaukuma iekārtošanu un uzturēšanu saistīto izmaksu (piemēram, celtniecības vagoniņu biotualešu nomas vai amortizācijas izmaksas) iekļaušana mehānismu izmaksu grupā, būvdarbu vadīšanas izmaksas iekļaušana tiešajās izmaksās, paaugstina vienu izmaksu grupu un samazina citā grupā iekļautās izmaksas, vienlaikus kopumā būvizmaksas paliek nemainīgas. Lai arī neatbilstoša būvizmaksu atspoguļošana rada formālu Latvijas būvnormatīva LBN 501-17 ,,Būvizmaksu noteikšanas kārtība” pārkāpumu, neatkarīgi no tā, ka vēlāk pēc pasūtītāja aicinājuma, pretendents sniedz papildu skaidrojumu un informāciju par būvizmaksu atspoguļošanu tāmē, tomēr jāņem vērā, ka pasūtītājam ir iespējas pārliecināties par pretendenta piedāvājuma pamatotību un kopējās būvniecības izmaksas paliek nemainīgas. Pēc būvizmaksu tiešo izmaksu sastāva būtības šāda apvienošana (atsevišķu izmaksu pozīciju apvienošana (piemēram, apvienojot atsevišķas lokālās tāmes apakšpozīciju izmaksas vienā tāmes pozīcijā)) nav uzskatāma par neatbilstību LBN 501-17 tiesiskajam regulējumam.
Vērtējot SIA „AMATNIEKS” norādīto par atbildīgā būvdarbu vadītāja un specializēto būvdarbu vadītāju darba algas izmaksu iekļaušanu tiešajās izmaksās, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē neatbilstību Latvijas būvnormatīvam LBN 501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”. SIA „AMATNIEKS” atbilstoši savai būvdarbu organizēšanas kārtībai šo speciālistu pienākumus ir apvienojis ar brigadiera (strādnieka) darba pienākumiem. Brigadiera (strādnieka) darba alga ir tiešās būvniecības izmaksas, kas atbilstoši lokālajām tāmēm ir norādāmas kā darba alga par konkrēti veicamiem darbiem, savukārt piemaksas speciālistiem par būvdarbu vadīšanu ir iekļautas virsizdevumu pozīcijā.
Savukārt, vērtējot SIA „AMATNIEKS” norādīto par atsevišķu strīdus izmaksu iekļaušanu sadaļā „Mehānismi”, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē loģisku izskaidrojumu tam, kāpēc pretendents celtniecības vagoniņu, biotualešu un inventāržoga izmaksas ir iekļāvis citā sadaļā (kā tas izriet no Noteikumu Nr.239 3.4.apakšpunkta statņu un instrumentu izmaksas ir norādāmas sadaļā „Mehānismi”), nevis sadaļā „Virsizdevumi”. Proti, gan strīdus inventārs (celtniecības vagoniņi, biotualetes un inventāržogs), gan arī nepieciešamie mehānismi (instrumenti) ir pretendenta īpašumā, tie vienkopus tiek transportēti uz un no būvobjekta un to amortizācijas izmaksas tādējādi nav nodalāmas, pamatojot to ar cenu veidošanas politiku un būvdarbu organizēšanas kārtību. Īpašumā esošam celtniecības inventāram (tostarp arī inventāram, kas attiecas uz sadaļu „Mehānismi”) ir atšķirīgas izmaksas no nomāta inventāra, tā kā būvuzņēmums pats var noteikt tā amortizācijas izmaksas, kas turklāt var arī būt nulle.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka konkrētajā gadījumā, vērtējot gan SIA „AMATNIEKS” finanšu piedāvājumu (tāmes), gan sniegto skaidrojumu, ir konstatējams, ka SIA „AMATNIEKS” ir paredzējis šīs strīdus izmaksas un iekļāvis tās savā piedāvājumā. Kā tas izriet no iepriekš norādītā, izmaksu pārcelšana no vienas sadaļas uz citu rada formālu būvnormatīva pārkāpumu, taču šādi izmaksas var pārcelt, ja tam ir loģisks pretendenta skaidrojums un vienlaikus pasūtītājam ir iespēja pārliecināties par pretendenta piedāvājuma pamatotību, kas arī konkrētajā gadījumā ir konstatējams.
Attiecībā uz Iesniedzēja iesniegumā ietverto atsauci uz Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 11.marta spriedumā lietā Nr.A420418413 norādīto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tiesā izskatītajā lietā pastāvēja atšķirīgi apstākļi, proti, pretendents visas tāmes sadaļas bija iekļāvis lokālajās tāmēs jeb tiešajās būvniecības izmaksās. Šādi apstākļi konkrētajā lietā nav konstatējami.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija atzīst Iesniedzēja iesniegumu šajā daļā par nepamatotu.