Iesniegumu izskatīšanas komisija, izvērtējusi iesniegumu, secina, ka Iesniedzējs pēc būtības neapstrīd Līguma 7.7. un 11.5.punkta noteikumus un tajos noteiktās Pasūtītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Iesniedzējs argumentē, ka Līgums ir papildināms, nosakot piegādātāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma Pasūtītāja pieļautu būtisku līguma pārkāpumu gadījumā, un konkrēti gadījumā, ja Pasūtītājs kavēs Līgumā noteiktos maksājumu termiņus un projekta dokumentācijas saskaņojumu termiņus. Pienākums iekļaut šādus noteikumus Līgumā, Iesniedzēja ieskatā, izriet no Publisko iepirkumu likuma 60.panta trešās daļas.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 60.panta otrās daļas 8. punktu Pasūtītājs iepirkuma līgumā cita starpā norāda iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma. Publisko iepirkumu likuma 60.panta trešā daļa cita starpā noteic, ka, slēdzot iepirkuma līgumu, tiek nodrošināta samērīga līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no Publisko iepirkumu likuma 60.panta trešās daļas neizriet konkrēti nosacījumi attiecībā uz kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no līguma, vai tas, ka iepirkuma līgumā ir jāparedz ekvivalenti noteikumi abām līguma pusēm, tostarp, obligāti paredzot piegādātājam tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja šādas tiesības līgums piešķir pasūtītājam. Civiltiesiskā līgumā pušu intereses nav samērojamas šādā vienkāršotā veidā. Šāda interpretācija atstātu bez ievērības arī to apstākli, ka publiskajā iepirkumā pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona, kas iepirkumus veic, izmantojot publiskus līdzekļus, lai izpildītu tai ar normatīvajiem aktiem uzdotās publiskās funkcijas un nodrošinātu svarīgas sabiedrības intereses. Attiecīgi publiskā iepirkuma līgumā piegādātāja risks, ka pasūtītājs tam nesamaksās vai zaudēs interesi par līguma izpildi un negodprātīgi centīsies no tā atbrīvoties, ir niecīgs. Savukārt Pasūtītāja risks, ņemot vērā, ka tas rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem, kā arī veic darbības, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības un intereses, neiegūstot savlaicīgu un kvalitatīvu līguma izpildi, ir salīdzinoši liels. Tādējādi ir gan dabiski, gan samērīgi, ka iepirkuma līgumā paredzētie pušu tiesību aizsardzības un pastiprināšanas līdzekļi, piemēram, tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ir piešķirami pasūtītājam plašākā apmērā nekā piegādātājam. Tāpat būtu pretēji Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punktā noteiktajam likuma mērķim - pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot tā risku - ja Pasūtītājs iepirkuma līgumā necenstos šīs priekšrocības izmantot.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka publiskā iepirkuma mērķis nav piegādātāja interešu apmierināšana, kā arī pušu atbildības pastiprināšanas jautājumi un atkāpšanās no līguma kārtība tiek regulēta, ievērojot Civillikumu, attiecīgi nepakļaujas Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencei tiktāl, ciktāl neskar Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā ietverto vienlīdzīgas attieksmes pret piegādātājiem un brīvas konkurences principu. Attiecīgi Līguma noteikumu samērīgums ir vērtējams tikai tiktāl, ciktāl tie varētu būt pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktā ietvertajiem principiem, proti, nepamatoti ierobežotu Iesniedzēja vai citu piegādātāju subjektīvās tiesības piedalīties Konkursā vai diskriminētu kādu piegādātāju. Konkrētajā gadījumā iesniegumā uz šādiem apstākļiem nav norādīts un iesniegumu izskatīšanas komisija arī nesaskata tādus racionālus apsvērumus, kas norādītu uz to, ka Iesniedzējs nevarētu piedalīties Konkursā vai objektīvi sagatavot piedāvājumu, neuzņemoties nesamērīgus riskus, tādēļ, ka Līgumā nav ietverti noteikumi par piegādātāja tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma.
Līdz ar to iesniegums šajā daļā noraidāms kā nepamatots.