Atbilstoši nolikuma 4.2.5.punktam pretendentam cita starpā bija jāiesniedz projektā iesaistīto speciālistu CV. Nolikumā netika prasīts, lai pretendenta darbinieki attiecīgo kvalifikāciju būtu ieguvuši noteiktā iestādē, tāpat netika prasīts, lai pretendents iesniegtu attiecīgo kvalifikāciju apliecinošos sertifikātus. Lietā nav strīda, ka pieteicējas darbinieka iesniegtajā CV ir norādīts uz konkrētiem apmeklētajiem kursiem, taču šajā CV kā kursu sertifikāta izdevējs nepareizi norādīta akadēmija, nevis kompānija „Lenovo” (IBM PC Institute), kas sertifikātus ir izdevusi.
[11] Publisko iepirkumu likuma 2.pantā norādīts tā mērķis: nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem, valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.
Direktīvas 2.iedaļas (Kvalitatīvās atlases kritēriji) 45.panta otrās daļas „g” punkts paredz, ka dalību līgumā var atteikt tādam komersantam, kas ir vainīgs nopietnā tādas sniegtās informācijas sagrozīšanā, kas prasīta saskaņā ar šo iedaļu, vai nav sniedzis šādu informāciju.
Direktīvas 2.iedaļas 48.pantā (Tehniskās un/vai profesionālās iespējas) ir ietvertas normas par to, ar ko var pierādīt komersantu tehniskās iespējas. Minētajā pantā norādīts, ka tās cita starpā var pierādīt ar norādi par iesaistītajiem tehniķiem, īpaši minot atbildīgos par kvalitātes kontroli, kā arī ar personu, kas atbild par pakalpojumu sniegšanu, izglītību un profesionālo kvalifikāciju.
Jāņem vērā, ka pasūtītāju būtībā interesē tas, vai pretendentam ir vai nav atbilstoša kvalifikācija.
Senāta ieskatā, piemērotās normas mērķis ir izslēgt no iepirkuma procedūras tādus pretendentus, kas iesniedz nepatiesu informāciju par pasūtītājam būtiskiem apstākļiem attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju. Līdz ar to, lai atzītu pretendenta iesniegto informāciju par nepatiesu piemērotās normas izpratnē, nepietiek tikai ar formālo apstākļu konstatēšanu par to, ka kāda pretendenta sniegtā informācija ir neatbilstoša īstenībai, bet ir nepieciešams noskaidrot, vai sniegtajai informācijai, kas neatbilst īstenībai, ir būtiska nozīme pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai. Senāts uzskata, ka pretendenta automātiska izslēgšana no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, pamatojoties uz piemēroto normu, tikai nebūtiskas neprecizitātes (neuzmanības kļūdas) dēļ pretendenta iesniegtajā informācijā kvalifikācijas novērtēšanai, būtu pārlieku formāla un neatbilstoša samērīguma principam.
Tātad ne jebkuras nepatiesas informācijas norādīšana pretendenta iesniegtajā informācijā kvalifikācijas novērtēšanai ir pamats pretendenta izslēgšanai no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.
Minētā piemērotās normas interpretācija, neizslēdzot no iepirkumu procedūras pretendentus tikai nebūtisku neprecizitāšu dēļ, atbilst gan norādītajai direktīvas 45.panta otrās daļas „g” punkta normai, gan arī Publisko iepirkumu likuma 2.pantā norādītajam likuma mērķim.
Līdz ar to arī konkrētajā gadījumā, ievērojot, ka apstāklim par kursu organizēšanas iestādi nebija būtiskas nozīmes pretendenta kvalifikācijas izvērtēšanai, pieteicējas izslēgšana no konkursa bija nesamērīga.