Savukārt Pasūtītājs uzskata, ka fakts, ka Objekta ēkas galvenais lietošanas veids ir 1252 un Objektu ekspluatācijā ir pieņēmusi Rīgas pilsētas būvvalde, nepārprotami norāda uz to, ka minētā ēka nav projektēta kā publiska ēka un tajā vairāk nekā 50% ēkas kopējās platības nav publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai. Attiecībā uz iepirkuma komisijas izdarīto secinājumu, ka ēkā nav paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, Pasūtītājs paskaidroja, ka, Rīgas pilsētas būvvaldes arhīvā iepazīstoties ar Objekta būvprojektu, tas ir konstatējis, ka Objektā ir paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, līdz ar to minētais iepirkuma komisijas secinājums ir atzīstams par kļūdainu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka izskatāmās lietas ietvaros tika nolemts pieprasīt kompetentās institūcijas skaidrojumu par to, kādi dokumenti un tajos ietvertā informācija pierāda, ka objekta būvprojekts ir vai nav izstrādāts publiskai ēkai (IUB 2020.gada 7.februāra vēstule Nr.4-1.1/243).
Atbildot uz minēto pieprasījumu, Ekonomiskas ministrija savā 2020.gada 28.februāra vēstulē Nr.3.3-6/2020/1140N sniedza šādu skaidrojumu:
“Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumos Nr.331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves” (turpmāk - LBN 208-15) sniegtajām definīcijām par publisku telpu uzskata sabiedrībai pieejamu nedzīvojamu telpu, kurā īslaicīgi var uzturēties un saņemt dažādus pakalpojumus apmeklētāji (piemēram, skatītāji, pacienti, klienti, pircēji, pasažieri), savukārt par publisku būvi - ēku, kurā vairāk nekā 50 % ēkas kopējās platības ir publiskas telpas vai telpas publiskas funkcijas nodrošināšanai, vai inženierbūve, kura paredzēta publiskai lietošanai (piemēram, estrādes, stadioni). Par telpām publiskas funkcijas nodrošināšanai uzskata, piemēram, tādas telpas, kuras tieši nav pieejamas (paredzētas) apmeklētājiem, bet nepieciešamas personālam (administrācijai) un citas ar šo publisko funkciju saistītās telpas, piemēram, darba telpas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 4.punktu būves iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa. Ēku iedalījums grupās noteikts šo noteikumu 1.pielikumā. Lai noteiktu, vai ēka pieder pie konkrētās grupas ēkām, jābūt spēkā vienai no minētajām klasifikācijas pazīmēm. Konkrēti klasifikācijas kritēriji ir noteikti pirmajai un trešajai grupai, bet otrajā grupā klasificē tās ēkas, kuras neatbilst nevienai no divām grupām. Trešajā grupā iedala ēku, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi vai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publisku ēku, kurā paredzēts vienlaikus
uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, ražošanas ēku, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 — — — — — 2 m , noliktavas eku, kuras kopējā platība ir lielāka par 2000 m u.c.
Ievērojot iepriekš minēto, publiskas būves var būt ne tikai trešās grupas būves, bet arī pirmās un otrās grupas būves, kuru būvprojekta izstrādei piemēro LBN 208-15 prasības. Lai noteiktu, ka būvprojekts izstrādāts publiskai ēkai, vērtējams izstrādātais būvprojekts un tajā ietvertā informācija un risinājumi, bet, lai noteiktu, cik ēkas lietotājiem būs paredzēta ēka, ir jāvērtē Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 6.tabulā dotie pieļaujamie evakuācijas ceļa maksimālie garumi un nepieciešamā telpas platība uz vienu lietotāju atkarībā no būves lietošanas veida, LBN 208-15 noteiktie kritēriji vienam lietotājiem, kā arī papildus citos normatīvajos aktos noteiktie kritēriji, piemēram, higiēnas reglamentējošajos normatīvajos aktos. Lai novērtētu, vai konkrētā publiskā ēkā var vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, strīdus gadījumā var sniegt papildu aprēķinu, kas to pamato.
Papildus norādām, ka Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” nosaka būvju (tai skaitā būvēs esošo telpu grupu) klasifikāciju pēc lietošanas veida. Ēkas tiek iedalītas dzīvojamās mājās un nedzīvojamās ēkās. Šī klasifikācija nenosaka nedzīvojamo ēku iedalījumu publiskas vai nepubliskas ēkas. Tādejādi būvniecības iecerē (būvprojektā) norādītais ēkas galvenais lietošanas veids nenorāda šīs ēkas (ne-)publisko statusu.”
Iesniegumu izskatīšanas komisija no minētā Ekonomikas ministrijas skaidrojuma secina, ka būvniecības iecerē (būvprojektā) norādītais ēkas galvenais lietošanas veids pats par sevi nenorāda un līdz ar to nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu par šīs ēkas (ne-) publisko statusu. Sekojoši, lai noteiktu, ka būvprojekts izstrādāts publiskai ēkai, vērtējams ir izstrādātais būvprojekts un tajā ietvertā informācija un risinājumi, bet, lai noteiktu, cik ēkas lietotājiem būs paredzēta ēka, ir jāvērtē Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība” 6.tabulā dotie pieļaujamie evakuācijas ceļa maksimālie garumi un nepieciešamā telpas platība uz vienu lietotāju atkarībā no būves lietošanas veida, LBN 208-15 noteiktie kritēriji vienam lietotājiem, kā arī papildus citos normatīvajos aktos noteiktie kritēriji, piemēram, higiēnas reglamentējošajos normatīvajos aktos. No lietā iesniegtajiem dokumentiem neizriet, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija šādu vērtējumu būtu veikusi.
Attiecībā uz to, ka Objektu ekspluatācijā ir pieņēmusi Rīgas pilsētas būvvalde, nevis Būvniecības valsts kontroles birojs, iesniegumu izskatīšanas komisija no Ekonomikas ministrijas sniegtā skaidrojuma secina, ka jebkurā gadījumā izšķiroša nozīme ir piešķirama būvprojektam un tajā ietvertajai informācijai un risinājumiem. Turklāt arī Konkursa nolikuma 3.4.3. punktā paredzēts vērtēt kandidāta pieredzi publisku ēku būvprojektu izstrādē. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt, ka minētais apstāklis pirmšķietami var radīt šaubas, vai Objekta būvprojekts ir vai nav izstrādāts publiskai ēkai, un attiecīgi prasa padziļinātāku un rūpīgāku Objekta atbilstības Konkursa nolikuma prasībām izvērtēšanu, nepieciešamības gadījumā vai nu pašam Pasūtītājam iegūstot nepieciešamo informāciju vai arī pieprasot papildu informāciju no Iesniedzēja.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijas lēmums par Objekta neatbilstību Konkursa nolikuma 3.4.3.punkta prasībām, kas balstīts vienīgi uz faktu, ka Objekta ēkas galvenais lietošanas veids ir 1252 un Objektu ekspluatācijā ir pieņēmusi Rīgas pilsētas būvvalde, nav pietiekams, lai izdarītu viennozīmīgu secinājumu, ka Objekta būvprojekts nav izstrādāts publiskai ēkai, un pieņemtu Iesniedzējam nelabvēlīgu lēmumu. Tādējādi Iesniedzēja iesniegums ir atzīstams par pamatotu.