Iepazīstoties ar lietas materiāliem, ir konstatējams, ka Pasūtītājs ir iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam žūrijas komisijas locekļu individuālo vērtējumu, kurā ir norādīts piešķirto punktu skaits katram iesniegtajam metam katrā vērtēšanas kritērijā, un atzinumu. Taču no žūrijas komisijas locekļu individuālajiem vērtējumiem, kā arī no atzinuma nav konstatējams piešķirto punktu pamatojums. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tikai piešķirtais punktu skaits katrā kritērijā ir žūrijas komisijas veiktā meta vērtējuma iznākums, nevis vērtējums pēc būtības (pamatojums). Tikai šāds vērtējuma pamatojums ļauj iesniegumu izskatīšanas komisijai veikt žūrijas komisijas pieņemtā lēmuma tiesiskuma pēcpārbaudi, t.i., vai attiecīgais mets ir novērtēts atbilstoši Konkursa nolikumā noteiktajiem kritērijiem.
Pieņemtā lēmuma pamatojuma trūkums izriet arī no iesniegumā norādītā par Likuma 40.panta trešās daļas pārkāpumu. Tieši šis lēmuma pamatojums jeb vērtējums ir tas, ko Iesniedzējs savā vēstulē Pasūtītājam ir pieprasījis, lai tādējādi post factum varētu konstatēt, vai metu vērtēšanas procesā ir tikuši ievēroti metu konkursa noteikumi. Iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz Senāta 2017.gada 6.jūnija spriedumu lietā SKA-208/2017, no kā izriet, ka gadījumā, ka pretendents iebilst pret iestādes secinājumiem, būtu loģiski sagaidāms, ka tas savus iebildumus pamato ar norādēm uz konkrētiem apstākļiem, kas ļauj apšaubīt iestādes secinājumus; konkrētajā gadījumā pasūtītāja lēmumā norādītais pamatojums ir lakonisks un neatklāj pasūtītāja veiktos aprēķinus.
Likuma 40.panta trešajā daļā noteikts, ka protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija. Atbilstoši šī panta ceturtajai daļai pasūtītājs nodrošina šā panta trešajā daļā minēto dokumentu izsniegšanu triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas dienas; pasūtītājs neizsniedz protokolus, izņemot piedāvājumu atvēršanas sanāksmes protokolu, kamēr notiek pieteikumu vai piedāvājumu vērtēšana.
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Iesniedzēja iesniegums šajā aspektā, t.i., Pasūtītājs nav izsniedzis žūrijas komisijas individuālos vērtējumus (t.sk. vērtējuma pamatojumus), ir pamatots. Pastāvot šiem apstākļiem, arī iesniegumu izskatīšanas komisija ir ierobežota iesniegumā norādīto faktu kontekstā pārbaudīt žūrijas komisijas pieņemtā lēmumu tiesiskumu. Līdz ar to, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, žūrijas komisijai ir jāsagatavo piešķirto vērtējumu metiem pamatojums un, ievērojot Likuma 37.panta pirmās daļas regulējumu, jānosūta Konkursa dalībniekiem paziņojums par Konkursa rezultātiem.
Apkopojot lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka, tā kā atbilstoši šajā lēmumā norādītajam Iesniedzēja iesniegums ir atzīstams par daļēji pamatotu (sk. šī lēmuma [8.4] punktu) un konstatētie iepirkuma komisijas pieļautie pārkāpumi varēja ietekmēt Iesniedzēja tiesiskās intereses, konstatētie pārkāpumi ir novēršami, veicot atbilstošu metu konkursa dalībnieku informēšanu par Konkursa rezultātiem Likuma 37.panta noteiktajā kārtībā. Papildus iesniegumu izskatīšanas komisija arī norāda, ka izskatāmajā lietā nav konstatējami fakti, kas norādītu uz žūrijas komisijas pārkāpumiem, kas būtu par pamatu administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un iesnieguma sagatavošanu tiesībsargājošajām iestādēm, līdz ar to šis lūgums noraidāms kā nepamatots.