Konkursa nolikuma 3.15.3.apakšpunktā ir noteikts, ka pretendentam kā viens no atlases dokumentiem ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistra izsniegta izziņa, kas apliecina, ka pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā vai tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta. Norādīts arī tas, ka izziņai ir jābūt izsniegtai ne agrāk kā vienu mēnesi pirms piedāvājuma iesniegšanas dienas.
Šāda satura izziņa ir nepieciešama, lai pretendents apstiprinātu, ka uz to neattiecas likuma „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” 60.panta ceturtās daļas 2.punktā minētie pretendentu izslēgšanas nosacījumi. Atbilstoši minētā likuma 57.panta pirmās daļas 1.punktam un 60.panta ceturtās daļas 2.punktam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs izslēdz pretendentu, kas ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā vai kura saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta. Arī konkursa nolikuma 1.11.2.apakšpunktā noteikts, ka pretendents tiek izslēgts no dalības konkursā, ja to raksturo iepriekš minētie apstākļi.
Uz to, ka šādas izziņas pieprasīšanas mērķis ir bijis tieši minēto apstākļu noskaidrošana, ir norādījusi arī biroja Sūdzību izskatīšanas komisija pārsūdzētajā lēmumā.
Tā kā likuma „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” mērķis ir arī nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisko personu līdzekļu efektīvu izmantošanu, pamatota ir likuma prasība izslēgt no dalības konkursā to pretendentu, kas ir pasludināts par maksātnespējīgu, atrodas likvidācijas stadijā vai kura saimnieciskā darbība ir apturēta vai pārtraukta. To, ka pretendents neatbilst minētajiem apstākļiem, var apliecināt Uzņēmumu reģistra izziņa. Līdz ar to konkursa nolikuma 3.15.3.apakšpunktā noteiktais par Uzņēmumu reģistra attiecīgās izziņas iesniegšanu ir atzīstams par objektīva kritērija izvirzīšanu pretendentiem. Taču Senāts uzsver, ka objektīvais kritērijs ir ietverts izziņas saturā, proti, apliecinājumā, ka pretendents neatbilst iepriekš minētajiem apstākļiem.
[8] Senāts piekrīt, ka izziņai, kuru pretendentam jāiesniedz, var noteikt derīguma termiņu, lai mazinātu šaubas par tajā ietverto ziņu aktualitāti. Tā arī šobrīd spēkā esošā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 47.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka kompetentu institūciju izziņas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pieņem un atzīst, ja tās izdotas ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas dienas.
Taču izziņas derīguma termiņš pats par sevi nav uzskatāms par objektīvu kritēriju pretendentu atlasei, ko atbilstoši likuma „Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” 60.panta pirmajai daļai bija tiesīgs noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Tas varētu būt vērtējams vienīgi kā formāls kritērijs. Turklāt, ja brīdī, kad tiek vērtēti pretendentu iesniegtie atlases dokumenti, nav iestājušies iepriekš minētie apstākļi par pretendenta neatbilstību, pretendenta izslēgšana no tālākas dalības konkursā būtu pārlieku formāla un neatbilstoša samērīguma principam (sal. Senāta 2010.gada 16.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-296/2010 11.punkts).