Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
IUB – iepirkumu uzraudzības birojs
28/08/2020
Nr.4-1.2/20-167
 
Saskaņā ar Konkursa nolikuma 5.1.punktu (kopsakarā ar nolikuma 3.pielikuma „Tehniskās specifikācijas” 1.1.1.punktā iekļauto terminoloģijas skaidrojumu) Konkursa priekšmets ir Rail Baltica dzelzceļa līniju posmu būvprojektu risinājumu izvērtēšanas (Design Review) un būvprojektu ekspertīzes (Design Expertise) pakalpojumi. Atbilstoši Tehniskās spefikācijas 5. un 6.nodaļā iekļautajiem noteikumiem būvprojektu risinājumu izvērtēšanas pakalpojuma ietvaros izpildītājam ir jāizvērtē un jāsniedz atzinums par no Pasūtītāja saņemtajiem būvprojekta nodevumiem būvprojektēšanas laikā, kā arī būvprojektu ekspertīzes pakalpojuma izpildei izpildītājam ir jāveic būvprojekta ekspertīze, sagatavojot būvprojekta ekspertīzes atzinumu. Attiecībā uz Iesniedzēja argumentu par Iepirkuma priekšmeta neatbilstību normatīvajiem aktiem, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Iepirkumu uzraudzības birojs 2020.gada 29.jūlija lēmumā Nr.4-1.2/20-138 jau analizējis Iepirkuma nolikuma 5.1.punkta (kopsakarā ar Iepirkuma nolikuma pielikumā Nr.3 pievienotās tehniskās specifikācijas 1.1.1.punktā iekļauto terminoloģijas skaidrojumu) pamatotību un atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un atzinusi, ka Iepirkumā noteiktās prasības ir tiesiskas un pamatotas. Publisko iepirkumu likuma 69.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas gadījumā, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bijis iesniegts un izskatīts iesniegums. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Iesniedzējs attiecībā uz Iepirkuma nolikuma 5.1.punkta atbilstību normatīvajiem aktiem izskatāmajā lietā ir sniedzis arī jaunus argumentus. Iesniegumā Iesniedzējs norāda, ka ekspertīzi atbilstoši normatīvajiem aktiem ekspertam ir tiesības veikt tikai pabeigtam būvprojektam, pretējā gadījumā eksperta dalība projektēšanas procesa uzraudzībā ir uztverama kā nonākšana interešu konfliktā, jo tā ir iesaistīšanās projektēšanas darbā, attiecīgi zaudējot objektivitāti ekspertīzes gala slēdziena veikšanā, kā arī konkrētajā gadījumā tiek pārkāpts Vispārīgo būvnoteikumu 49.punkts, kurā noteikts, ka būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojekta eksemplāru. Iesniedzējs savu argumentāciju pamato arī ar Ekonomikas ministrijas skaidrojumu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Ekonomikas ministrija savā 2020.gada 25.augusta vēstulē Nr.3.3-7/2020/5145N skaidro, ka būvspeciālista līdzdarbošanās projektēšanas procesā kā pasūtītāja interešu pārstāvim, sekojot projektēšanas atbilstībai pasūtītāja interesēm un normatīvo aktu prasībām, nav uzskatāma par būvprojekta ekspertīzi Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē, bet tikai un vienīgi par lietpratēja līdzdarbību projektēšanā. Šādā procesā veikts projektēšanas darbu novērtējums iepriekš minētā dēļ ari nav atzīstams par būvprojekta ekspertīzi, bet tikai par projektēšanas ietvaros izteikto ierosinājumu (priekšlikumu) un iebildumu ievērošanas izvērtējumu. Ekonomikas ministrija papildus norāda, ka lietpratējs, kurš ir pārstāvējis pasūtītāja intereses projektēšanas procesā, izsakot priekšlikumus un veicot projektēšanas kvalitātes kontroli, var būt arī eksperts, ja šis lietpratējs nav pats tieši uzdevis projektēt vai projektējis noteiktus tehniskos risinājumus. Iesniegumu izskatīšanas komisija attiecībā uz Iesniedzēja norādītajiem argumentiem un Ekonomikas ministrijas sniegto skaidrojumu norāda, ka Iepirkuma priekšmets ietver (1) būvprojekta risinājumu izvērtēšanu un (2) būvekspertīzi. Kā izriet arī no Ekonomikas ministrijas skaidrojuma, būvekspertīzes veicējam piedaloties būvprojekta risinājumu vērtēšanā, neveidojas interešu konflikta situācija, jo eksperts pats nav uzdevis projektēt noteiktus risinājumus, kā arī tā nav dalība projektēšanā, bet gan pasūtītāja interešu pārstāvēšana projektēšanas procesā. Savukārt attiecībā uz iebildumu, ka ir pārkāpts Vispārīgo būvnoteikumu 49.punkts (kas nosaka, ka ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojektu), iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tas, ka būvekspertīzes veicējam būs jāveic arī būvprojekta risinājumu izvērtēšana, nenozīmē, ka nebūs jāveic pati būvekspertīze būvprojektam, un iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata konstatēt, ka Pasūtītājs nenodos ekspertīzei pilnu būvprojektu. Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir nepamatots.