Iesniegumu izskatīšanas komisija arī konstatē, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija, piedāvājumu vērtēšanas procesā atbilstoši iepirkuma komisijas 2020.gada 29.janvāra protokolam Nr.10 vērtējot iesniegtos piedāvājumus, konstatēja, ka Iepirkuma nolikuma 5.pielikumā “Piedāvājuma summas aprēķina forma” ir ieviesusies aritmētiskā kļūda, proti, par apsardzes pakalpojuma sniegšanu svētku dienās aprēķināta divas reizes lielāka samaksa, nekā citās dienās; iepirkuma komisija veica aritmētisko kļūdu labojumu un precizēja vairākus piedāvājumus, tajā skaitā SIA “Securitas Latvia” un SIA “Security & Consulting” piedāvājumus, ņemot vērā minēto pretendentu piedāvāto vidējo stundas tarifa likmi; iepirkuma komisija konstatēja, ka ir cits kopējais apsardzes pakalpojuma sniegšanas stundu skaits. No lietas materiāliem iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka piedāvājumu vērtēšanas gaitā iepirkuma komisija laboja Iepirkuma nolikumā iekļauto finanšu piedāvājuma formu, arī iekļaujot vasaras mēnešos sākotnēji norādīto četru darbinieku vietā trīs darbiniekus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija no iepirkuma komisijas pretendentiem nosūtītājiem paziņojumiem par aritmētisko kļūdu labojumiem konstatē, ka iepirkuma komisija Iepirkuma nolikuma 5.pielikuma formā “Piedāvājuma summas aprēķina forma” ir veikusi vairākus labojumus pamatdatos (Iepirkuma nolikumā norādītajā informācijā), attiecīgi labojot pretendentu piedāvājumus, proti, kolonā “dienu skaits mēnesī” 2019.gada decembra ailē iepirkuma komisija laboja dienu skaitu no 17 uz 16, kolonnā “stundu skaits mēnesī visiem apsardzes posteņiem” daudzās ailēs laboja (samazināja) stundu skaitu, kā arī kolonnā “stundu skaits diennaktī” katra gada mēnešu ailēs - maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris - laboja stundu skaitu no 96 uz 72.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmumā lietā Nr.SKA-850/2012 atzīts, ka „nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi; tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka ne tikai pretendentiem, bet arī pasūtītājam ir saistoši iepirkuma procedūras nolikumā ietvertie noteikumi, tai skaitā pretendentiem precīzi jāievēro nolikumā ietvertās prasības, sagatavojot savu piedāvājumu, un pasūtītājam atbilstoši iepirkuma procedūras nolikumā ietvertajām prasībām pretendentu piedāvājumi ir jāizvērtē.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka par aritmētiskām kļūdām ir uzskatāmas tādas kļūdas, kas radušās aritmētisku darbību rezultātā (piemēram, nepareizi saskaitītu vai sareizinātu cenu dēļ), turklāt aritmētiskās kļūdas ir labojamas ar aritmētiskām darbībām. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības Tiesa savā 2012.gada 29.marta spriedumā lietā C-599/10 atzinusi, ka izņēmuma gadījumā ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti tāpēc, ka tos vienkārši acīmredzami ir nepieciešams precizēt vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, ja vien šis grozījums neizraisa faktisku jauna piedāvājuma izteikšanu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītāja veiktie grozījumi Iepirkuma nolikumā nevar tikt uzskatīti par aritmētisku kļūdu labojumu, tā kā, pirmkārt, iepirkuma dokumentācijas grozījumi ir veicami Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, otrkārt, attiecībā uz šajā gadījumā veiktajiem kļūdu labojamiem nav konstatējams aritmētisko kļūdu labojumu raksturs Publisko iepirkumu likuma izpratnē, proti, kļūdas nav radušās aritmētisko darbību rezultātā.
Minētā sakarā iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka grozījumu veikšana iepirkuma dokumentācijā, nepārtraucot iepirkumu, ir iespējama vienīgi līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, savukārt pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām grozījumus iepirkuma dokumentācijā nevar veikt, jo pretējā gadījumā tiktu pārkāpti Publisko iepirkumu likuma 2.pantā noteiktie principi. No Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā (sk. Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-454/06) norādītā izriet, ka jebkura būtisku iepirkuma procedūras dokumentu un iepirkuma līguma grozījumu izdarīšana, kas tajos nav paredzēta, ir pielīdzināma jauna iepirkuma līguma noslēgšanai, kam būtu piemērojami publisko iepirkumu jomu reglamentējošo aktu noteikumi. Tā kā Pasūtītāja iepirkuma komisija ir izrādījusi nepieciešamību pēc Iepirkuma nolikuma grozījumiem, ko attiecīgi šajā Iepirkuma stadijā vairs nav iespējams veikt, Iepirkums ir pārtraucams.