Pieteicēja atsaukusies uz Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja 2020.gada 23.jūlijaatbildē norādīto, ka komersants, kas saņēmis tikai licenci fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai, nevar slēgt līgumu par tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu un atbildēt par saistību izpildi. Tiesa uzskata, ka atbilstošas licences saņemšana saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo daļu ir priekšnoteikums konkrētas apsardzes darbības veikšanai, nevis komersanta tiesībām slēgt līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi, lai gan minētā likuma normas piegādātāju apvienības dalībniecēm liedz pašām veikt tehniskās apsardzes darbību, jo tām nav atbilstošas licences, tās nav ierobežotas slēgt līgumus, saskaņā ar kuriem tehniskās apsardzes darbības veiks attiecīgajai darbībai atbilstoši licencēti apsardzes komersanti. Turklāt, pieņemot par pareizu pieteicējas uzskatu, būtu jāsecina, ka piegādātāju apvienības piedāvājuma atbilstība nolikuma 3.10.apakšpunkta prasībām ir atkarīga no veida, kādā SIA „Mega sargs” līgumā noteikto saistību izpildei būtu piesaistīta, proti, ja tā būtu piesaistīta kā viena no piegādātāju apvienības dalībniecēm, tad nolikuma 3.10.apakšpunkta prasība būtu izpildīta, bet gadījumā, ja tā iesaistīta kā apakšuzņēmēja, tad, pieteicējas ieskatā, attiecīgā prasība nav izpildīta. Taču gan no Publisko iepirkumu likuma 46.panta otrās daļas, gan no judikatūras izriet, ka piegādātāja tiesības balstīties uz citas personas tehniskajām un profesionālajām iespējām nevar būt atkarīgas no tiesiskās formas, kādā šī persona iepirkuma līgumā noteiktās saistības ir apņēmusies izpildīt. Pretendents ir tiesīgs izvēlēties, vai pretendēt uz iepirkumu pašam, arī slēdzot apakšuzņēmuma līgumus, vai arī apvienoties ar citiem subjektiem un pretendēt uz iepirkumu kopīgi.
[7] Pieteicēja blakus sūdzībā norāda, ka pirmās instances tiesas lēmums ir pretrunā ar Apsardzes darbības likuma mērķi, un šajā sakarā atsaucas uzlikuma anotāciju. Pieteicēja uzsver Apsardzes darbības likuma normu nozīmīgumu un norāda, ka tās ir speciālās normas iepretim Publisko iepirkumu likuma regulējumam, tādēļ tām dodama priekšroka. Senāts nesaskata pretrunas starp Apsardzes darbības likuma regulējumu, kas paredz atšķirīga satura licenču piešķiršanu dažādiem apsardzes darbības veidiem, un Publisko iepirkumu likuma normām, kas ļauj balstīties uz citu personu iespējām, tostarp piesaistot tās kā apakšuzņēmējus. Ne no Apsardzes darbības likuma, ne arī no tā anotācijas nav secināms likumdevēja mērķis liegt apsardzes pakalpojumu sniegšanā iesaistīt apakšuzņēmējus. Gluži pretēji – no likuma teksta tieši izriet, ka apakšuzņēmēju iesaiste ir pieļaujama, bet par līguma saistību izpildi kopumā atbildīgs ir ģenerāluzņēmējs (sk. Apsardzes darbības likuma 10.panta piekto daļu).
Pieteicēja uztur pozīciju, ka šajā iepirkumā, ņemot vērā gan Apsardzes darbības likuma normas, gan nolikuma 3.10.apakšpunkta saturu, licencei jābūt gan pašam pretendentam, gan arīapakšuzņēmējam, jatādu paredzēts piesaistīt. Uzmanība vēršama uz to, ka Publisko iepirkumu likums (13.panta ceturtā daļa) un nolikums (1.5.1.apakšpunkts) ļauj iepirkumā piedalīties arī piegādātāju apvienībām. Saskaņā ar Apsardzes darbības likuma 7.panta pirmo daļu licenci ir tiesīgi saņemt vienīgi individuālie komersanti un komercsabiedrības. Piegādātāju apvienība nav ne viens, ne otrs. Tātad piegādātāju apvienība pati nevarētu saņemt licenci. Nav juridiska pamata piegādātāju apvienību pielīdzināt personālsabiedrībai, kā tas norādīts blakus sūdzībā. Atbilstoši Komerclikumam personālsabiedrība ir komersants jeb komercreģistrā ierakstīta komercsabiedrība (likuma 1.panta pirmā daļa), savukārt piegādātāju apvienība tāda nav (detalizētākas personālsabiedrību definīcijas sk. Komerclikuma 77.panta pirmajā daļā un 118.panta pirmajā daļā). Ievērojot to, ka nolikums iepirkumā ļauj piedalīties arī piegādātāju apvienībām, taču tām nav iespējams saņemt licenci apsardzes darbības veikšanai, nolikuma 3.10.apakšpunktu nav iespējams saprātīgi interpretēt tādējādi, ka licenci visos gadījumos jābūt saņēmušam arī pašam pretendentam. Nolikuma 3.10.apakšpunkta prasība saprotama tādējādi, ka licencei jābūt tai personai, kura tieši (faktiski) veiks apsardzes darbības – vai nu pretendentam, kas pats ir komersants, kurš ir tiesīgs saņemt licenci un kurš pats veiks apsardzes darbību, vai piegādātāju apvienības dalībniekam, kurš faktiski veiks apsardzes darbību, vai arī apakšuzņēmējam, kuram tiks uzticēts veikt konkrētā veida apsardzes darbību.