Pieteicējas ieskatā, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums ir pielīdzināms administratīvajam aktam, jo tieši ar to tiek aizskartas pieteicējas tiesiskās intereses. Senāts norāda, ka gadījumā, kad birojs ar savu lēmumu uzdevis pasūtītājam atkārtoti novērtēt piedāvājumus, apmierinot vienas personas sūdzību, kamēr citas personas sūdzība ar to pašu lēmumu noraidīta, biroja lēmums satur galīgo novērtējumu par noraidītā pretendenta piedāvājumu. Šādā situācijā biroja lēmums, ar kuru pretendenta sūdzība atzīta par nepamatotu, ir noslēdzošais attiecībā pret šo pretendentu un faktiski liedz tam pretendēt uzlīguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tas nozīmē, ka attiecīgajam pretendentam nav pamata gaidīt, kad pasūtītājs atkārtoti izvērtēs piedāvājumus, jo turpmākais piedāvājumu vērtējums vairs neaptvers šā pretendenta piedāvājumu (Senāta 2013.gada 24.janvāra lēmuma lietā Nr. SKA-279/2013 (670066512) 6.punkts). Savukārt citos gadījumos Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, ar kuru iepirkuma konkursā iesniegto piedāvājumu izvērtēšana turpinās, ir tikai starplēmums. Lēmumu, kas rada galīgas tiesiskas sekas, pieņem pasūtītājs pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas. Respektīvi, par galīgu būtu jāuzskata lēmums, ar kuru konkrētā pretendenta tālākas izredzes iepirkuma konkursā tiek izslēgtas. Izskatāmajā gadījumā Iepirkumu uzraudzības birojs ar lēmumu aizliedza pasūtītājai slēgt iepirkuma līgumu ar pieteicēju, kā arī atcēla pasūtītājas iepirkumu komisijas 2020.gada 31.janvāra lēmumu par konkursa rezultātiem, norādot uz pieteicējas piedāvājuma iespējamu neatbilstību atsevišķām nolikuma prasībām un uz apstākļiem, kas šajā sakarā par piedāvājuma saturu vēl būtu noskaidrojami. Atkārtoti izskatot piedāvājumus, pieteicēja tika izslēgta no dalības konkursā tādēļ, ka bija papildinājusi piedāvājumu pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. No minētā secināms, ka lēmums, kas radīja tiesiskās sekas pieteicējai – izslēgšanu –, ir tieši pasūtītājas iepirkumu komisijas 2020.gada 15.aprīļa lēmums, nevis Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums, kāto norāda pieteicēja.
No pieteicējas sūdzības izriet, ka pieteicējai nav pretenziju par pasūtītājas iepirkumu komisijas lēmumu par pieteicējas izslēgšanu no dalības konkursā, bet tā vēlas apstrīdēt biroja veikto pasūtītājas nolikuma prasību interpretāciju, lai novērstu turpmāku nolikuma prasību tulkošanu atbilstoši biroja lēmumā norādītajam. Tomēr Senāts nevar piekrist pieteicējas norādītajam, ka minētais biroja lēmums tajā ietvertā pamatojuma dēļ atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrajai daļai ir pielīdzināms administratīvajam aktam. Kā jau norādīts, konkrētais iepirkuma konkurss ir ticis pārtraukts. Tātad konkrētā iepirkuma konkursa nolikuma prasības, kā arī tas, kā Iepirkumu uzraudzības birojs tās iztulkojis, vairs nav aktuāls attiecībā uz nākotnē iespējamu iepirkumu. Jautājums par to, kā pasūtītāja sastādītu nolikumu, iztulkotu nolikuma prasības un piemērotu tās iesniegtajiem piedāvājumiem, ja tā rīkotu atkārtotu iepirkumu, ir pilnībā hipotētisks. Savukārt jau notikušā konkursa ietvaros biroja sniegtais skaidrojums par nolikuma prasībām nemaz nav ietekmējis pieteicējas piedāvājuma izvērtēšanu, jo pieteicēja tikusi izslēgta cita iemesla dēļ. Varētu apsvērt, vai sekas nav radījusi Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma 9.3.punktā ietvertā norāde, ka pasūtītājas sākotnējā lēmumā trūkst vērtējuma par to, vai pieteicēja nav pieļāvusi iesniegtā piedāvājuma neatļautu papildināšanu, tomēr no pieteikuma un blakus sūdzības ir nepārprotami skaidrs, ka pieteicēja nemaz neiebilst pret izslēgšanas lēmumu un tajā ietverto pamatojumu šajā sakarā.
Tāpat nav arī ņemams vērā pieteicējas arguments, ka pieteicējai nav citu iespēju, kā pārsūdzēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu. Senāts skaidro, ka starplēmuma tiesiskums ir pārbaudāms kopā ar attiecīgo administratīvo aktu, tādēļ parasti tas nav atsevišķi pārsūdzams, izņemot gadījumu, kad tas pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu. Ievērojot, ka pieteicējas tiesiskās intereses ir skartas ar lēmumu par pieteicējas izslēgšanu no dalības konkursā, nevis starplēmumu jeb biroja lēmumu, turklāt lēmums pamatots ar citiem apsvērumiem, nevis tiem, kam nepiekrīt pieteicēja, Senāts piekrīt rajona tiesneša secinātajam, ka pieteicēja varētu pārsūdzēt tikai Pasūtītājas iepirkumu komisijas lēmumu