Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka sarunu procedūru bez iepriekšēja paziņojuma var piemērot tad, ja pasūtītājam neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu. Norma arī noteic, ka apstākļi, kas pamato ārkārtas situāciju, nedrīkst būt atkarīgi no pasūtītāja darbības.
Pirmās instances tiesa spriedumā atzina par pamatotu pasūtītājas izvēlēto procedūru, norādot, ka pasūtītājai ir pienākums uzturēt ielas un autoceļus savā teritorijā un, tā kā laikus uzsākto iepirkuma procedūru nebija izdevies sekmīgi pabeigt līdz iepriekšējo pakalpojumu līgumu termiņa beigām, pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība bija apdraudēta.
Augstākā tiesa turpmāk norādīto apsvērumu dēļ atzīst, ka pirmās instances tiesa konkrētajā gadījumā kļūdaini atzinusi, ka bija iestājies Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētais gadījums.
[14] Publisko iepirkumu likuma 63.panta pirmās daļas 3.punkta kontekstā būtiski ir ne tikai tas, ka pastāv vajadzība pēc pakalpojumiem vai ka radusies steidzamības situācija, bet arī tas, ka šāda situācija ir radusies pasūtītājai neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ, kas turklāt nav atkarīgi no pasūtītājas. Turklāt Augstākā tiesa uzsver, ka par neparedzamiem apstākļiem šīs normas kontekstā var tikt uzskatīti tādi apstākļi, kurus objektīvi, pievērošoties attiecīgajam jautājumam ar pienācīgu rūpību, nav iespējams paredzēt. Savukārt par ārkārtas apstākļiem uzskatāmi tādi apstākļi, kas neatbilst parastajai kārtībai (sk. šķirkļa „ārkārtas” skaidrojumu: http://www.tezaurs.lv/#/sv/%C4%81rk%C4%81rtas).
Līdz ar to lietā bija jāpārbauda, vai apstākļi, kurus pasūtītāja norāda kā tādus, kuru dēļ nevarēja piemērot konkurencei atvērtu procedūru, atbilst minētajām pazīmēm.
[16] Ir jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likums ļauj apstrīdēt un pārsūdzēt gan nolikuma prasības, gan iepirkuma rezultātus, kā arī nosaka termiņu, kādā šīs sūdzības iesniedzamas un izskatāmas, kā arī noteic, ka līdz sūdzības izskatīšanai pasūtītājs nevar atvērt piedāvājumus vai noslēgt līgumu (sk. Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmo, otro, trešo, piekto un 5.1daļu par sūdzības iesniegšanu un aizliegumiem pasūtītājam šajā sakarā, 84.panta pirmo daļu par sūdzības izskatīšanas termiņu, 85.pantu par biroja lēmumu pārsūdzēšanu). Ievērojot šo regulējumu, pasūtītājam, rīkojot iepirkumu, ir jārēķinās ar iespējamām sūdzībām un to, ka sūdzību izskatīšanas laikā nekādas turpmākas darbības iepirkuma pabeigšanai nedrīkstēs veikt. Tāpat iespējams rēķināties arī ar to, ka sūdzības var tikt atzītas par pamatotām un ka var būt nepieciešams papildu laiks, lai iepirkuma procedūru turpinātu atbilstoši tiesību normu prasībām (nolikuma pārstrādāšana, piedāvājumu atkārtota izvērtēšana). Tādēļ pats par sevi tas, ka iepirkuma procedūras rezultāti ir pārsūdzēti un birojs sūdzību izskatīšanas rezultātā pasūtītājai aizliedzis slēgt iepirkuma līgumu, nav uzskatāms ne par neparedzamu, ne arī par ārkārtas apstākli.