Iepirkuma nolikuma 10.1.9.1.punkta „d” apakšpunktā ietverta prasība par pretendenta pieredzi arheoloģiskās izpētes darbu organizēšanā un vadīšanā tādā iepirkuma priekšmetam līdzvērtīgā objektā, kas ir viduslaiku pils. Pieteicēja iebildusi pret minēto nolikuma normu, jo uzskata par nesamērīgu prasību par pieredzi arheoloģiskās izpētes darbos, kas veikti tieši viduslaiku pilī. Pārsūdzētajā spriedumā tiesa konstatējusi, ka pasūtītāja ir loģiski izskaidrojusi, kādēļ tā ir vēlējusies, lai pretendentam būtu pieredze tieši līdzvērtīgā objektā – proti, pasūtītāja esot vēlējusies pārliecināties par to, ka iepirkuma līguma izpildītājs spēs kvalificēti novērtēt paredzamās arheoloģijas apjomu, kā arī vēlējusies pārliecināties par to, ka izpildītājam ir pieredze un prasmes ar arheoloģijas apjoma paredzamajām izmaiņām saistīto laika grafiku pārveidot tā, ka tas netraucētu līguma izpildes termiņam. Pieredze tieši viduslaiku pilī esot nepieciešama, jo viduslaiku pilīm, baznīcām un apdzīvotām vietām esot atšķirīga arhitektūra, būvniecības stili, sadzīves klasificēšanas posmi. Ievērojot minēto, kā arī to, ka tiesa nekonstatēja pamatu aizdomām, ka šāda prasība nepamatoti ierobežotu konkurenci, tā atzina strīdus prasību par saistītu ar iepirkuma priekšmetu un samērīgu. Kasācijas sūdzībā pieteicēja argumentē, ka minētie tiesas apsvērumi neatspēkojot pieteicējas paustos iebildumus par strīdus prasības nesamērīgumu. Pieteicēja uzsver, ka vēsturiskā objekta veids nekādā veidā neietekmējot arheoloģiskās izpētes darbu veikšanu, tāpēc neesot atšķirības, vai šādi izpētes darbi tiekot veikti viduslaiku pilī vai citā līdzvērtīgā vēsturiskā objektā, piemēram, viduslaiku nocietinājumā. Attiecīgi tiesa neesot sniegusi pietiekamu novērtējumu tam, ka eksistē konkurenci mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem iespējams sasniegt iepirkuma mērķi: proti, mērķi būtu iespējams sasniegt arī tad, ja pieredze arheoloģiskās izpētes darbu organizēšanā un vadīšanā tiktu prasīta nevis tikai un vienīgi viduslaiku pilī, bet arī citos līdzvērtīgos vēsturiskos objektos. Senāts minētos argumentus atzīst par nepamatotiem.
[11] Nav strīda, ka tornis, kura pārbūve ietilpst konkrētā iepirkuma priekšmetā, ir viduslaiku pils sastāvdaļa. Iepirkuma nolikuma 10.1.9.1.punkta „d” apakšpunktā faktiski ir prasīta pieredze arheoloģiskās izpētes darbu organizēšanā un vadīšanā tāda paša veida vēsturiskajā objektā, kādam atbilst iepirkuma priekšmetā ietilpstošais objekts. Jāņem vērā, ka arheoloģiskās izpētes darbi jau paši par sevi ir visnotaļ specifisks darbu veids, turklāt, tos organizējot un vadot, uzņēmumam un tā personālam ir jāatbild par tādiem būtiskiem darbu aspektiem kā, piemēram, cik ilgu laiku aizņems arheoloģisko darbu veikšana, cik daudz un kādas kvalifikācijas cilvēkresursu būs nepieciešams attiecīgo darbu veikšanai, kādā hronoloģiskā kārtībā darbi tiks veikti, un tamlīdzīgi. Neapšaubāmi, šādi jautājumi ir atkarīgi no tā, kāda veida vēsturiskajā objektā arheoloģiskie darbi ir veicami, un ir cieši saistīti ar konkrētā objekta veidu. Pretendenti ar pieredzi tieši attiecīgā veida vēsturiskajā objektā veiktos arheoloģiskajos darbos pasūtītājai var radīt pārliecību, ka tie pārzinās šādā objektā veicamo darbu organizatoriskos un vadības aspektus un nodrošinās iepirkuma priekšmetam atbilstošu un kvalitatīvu izpildījumu. Tālab vispārīgi ir objektīvi saprotama pasūtītājas vēlme iepirkumā piesaistīt tādus pretendentus, kuriem ir pieredze arheoloģiskās izpētes darbu organizēšanā un vadīšanā tāda paša veida vēsturiskajā objektā, kāds ir iepirkuma priekšmetā ietilpstošais objekts. Senāts nesaskata un arī pieteicēja nav norādījusi tādus apsvērumus, kas liktu strīdus prasību uzskatīt par tik specifisku, lai pasūtītāja to nevarētu izvirzīt iepirkuma nolikumā savas rīcības brīvības ietvaros. Konkrētā prasība ir arī acīmredzami saistīta ar iepirkuma priekšmetu. Kā liecina publiski pieejamā informācija, Latvijā ir vairākas viduslaiku pilis vai to drupas dažādā tehniskajā stāvoklī (piemēram, https://enciklopedija.lv/skirklis/5027-Latvijas-teritorija-p%C4%93c-Krusta-kariem,-v%C4%93lie-viduslaiki). Līdz ar to nav pamata uzskatīt par nesamērīgu prasību par pieredzi arheoloģiskās izpētes darbu organizēšanā un vadīšanā tieši tāda veida vēsturiskajā objektā kā viduslaiku pils (turklāt, ņemot vērā arī to, ka ir saprātīgi pieņemt, ka iepirkumā ieinteresētās personas darbojas ne tikaiLatvijā, bet arīcitās valstīs). Šajā sakarā kļūdas pirmās instances tiesas vērtējumā Senāts nesaskata. Nevar arī piekrist pieteicējai, ka par konkurenci mazāk ierobežojošu līdzekli, ar kuru būtu iespējams sasniegt iepirkuma mērķi, būtu uzskatāma prasība, kas paredzētu pieredzi ne tikai viduslaiku pilī, bet arī citā līdzvērtīgā vēsturiskā objektā, piemēram, viduslaiku nocietinājumā. Kā pamatojumu šim argumentam pieteicēja ir norādījusi apsvērumu, ka vēsturiskā objekta veids nekādā veidā neietekmē arheoloģiskās izpētes darbu veikšanu. Tomēr, pat ja pieņemtu, ka šāds apgalvojums ir pareizs, tas pats par sevi nenozīmē, ka vēsturiskā objekta veids neatstāj nekādu ietekmi arī uz šādu darbu organizēšanu un vadīšanu. Kā jau Senāts norādīja, arheoloģiskās izpētes darbu organizatoriskie un vadības aspekti neapšaubāmi ir saistīti ar konkrētā vēsturiskā objekta veidu. Tostarp ar lielu ticamību šādu darbu organizatoriskie un vadības aspekti atšķiras viduslaiku pilīs, kas parasti ir tehniski sarežģītāki un kompleksāki objekti nekā, piemēram, pieteicējas norādītie viduslaiku nocietinājumi, un attiecīgi arī pieredze, kas iegūta, organizējot un vadot arheoloģiskās izpētes darbus viduslaiku pilīs, atšķiras no pieredzes, kas iegūta, organizējot un vadot šādus darbus viduslaiku nocietinājumos. Tālab, ja strīdus prasība par pieredzi iepirkuma nolikumā tiktu paplašināta uz citiem vēsturiskajiem objektiem, tas faktiski no pasūtītājas prasītu lielāka riska uzņemšanos, jo prasītā pieredze tomēr varētu arī nebūt tāda, kas pasūtītājai ļautu efektīvi pārliecināties par pretendenta spēju organizēt un vadīt arheoloģiskās izpētes darbus tieši iepirkuma priekšmetā ietilpstošajā objektā. Tā kā ne iepirkumā ieinteresētā persona, ne tiesa nav tiesīgas likt pasūtītājam uzņemties lielāku risku, nekā tas ar konkrēto iepirkuma nolikumā iekļauto prasību ir vēlējies uzņemties, tad pieteicējas norādītās prasības atzīšana par konkurenci mazāk ierobežojošu līdzekļu esību, nav pamatots