Lietā bez ievērības nevar atstāt apstākli, ka diena, kad nolikuma [rasību saturs objektīvi kļuva skaidrs, bija arī pēdējā diena sūdzības iesniegšanai. Tādēļ apsverams, vai šādā situācijā SIA „Anidax bija iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības, iesniedzot sūdzību likumā noteiktajā termiņā. Proti, vai pretendenta rīcībā bija pietiekami daudz laika, lai izvērtētu nepieciešamību iesniegt sūdzību un to arī kvalitatīvi sagatavotu. Secinot, ka pretendentam nav bijis pietiekami daudz laika sūdzības sagatavošanai, Publisko iepirkumu likuma 83.panta pirmās daļas (un ar to saistītās judikatūras) piemērošana tādējādi, ka, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem, sūdzība par nolikuma prasībām pēc likumā noteiktā termiņa nav pieļaujama, novestu pie direktīvu mērķiem neatbilstoša rezultāta, jo personai nebūtu nodrošināta efektīva iepirkuma procedūras pārskatīšana.
[19] Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā atzīts, ka atsevišķos gadījumos sūdzība par nolikuma prasībām un attiecīgi prasību tiesiskuma pārbaude pieļaujama arī pēc noteiktā termiņa nolikuma prasību apstrīdēšanai, taču tā termiņa ietvaros, kas noteikts iepirkuma procedūras rezultātu apstrīdēšanai.
Augstākā tiesa 2014.gada 20.maija spriedumā lietā Nr. SKA-52/2014 (A420391512) atzinusi, ka apstāklis, ka pieteicējs neizteica iebildumus pret nolikuma prasību jau konkursa norises laikā, pats par sevi nenozīmē, ka tas nav izvērtējams strīdā par līguma tiesību piešķiršanu. Ir jāvērtē, vai jau piedāvājuma iesniegšanas laikā, ievērojot šā noteikuma iespējamo interpretāciju, no pieteicēja objektīvi varēja prasīt, lai tas saskatītu ierobežojošus šķēršļus atbilstoša piedāvājuma iesniegšanai.
Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš minētajā spriedumā lietā C-538/13 atzinusi, ka pretendentam, kurš uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu nosacījumus ir varējis saprast tikai brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde pēc piedāvājumu novērtēšanas bija sniegusi izsmeļošu informāciju par sava lēmuma pamatojumu, ir jābūt tiesībām celt prasību par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu likumību pēc tam, kad beidzies valsts tiesībās paredzētais termiņš. Šādas tiesības celt prasību var tikt izmantotas līdz brīdim, kad beidzas tās prasības celšanai noteiktais termiņš, kas attiecas uz lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (Eiropas Savienības Tiesas 2015.gada 12.marta sprieduma lietā eVigilo, C-538/13, ECLI:EU:C:2015:166 58.punkts).
Šo secinājumu pamatā ir Eiropas Savienības Tiesas jau iepriekš minētais secinājums, ka Direktīvas 89/665 1.panta 1.punktā noteiktais mērķis nodrošināt efektīvas pārskatīšanas iespējas var tikt sasniegts tikai tad, ja šo prasību celšanai noteiktie termiņi sākas dienā, kad prasītājs ir uzzinājis vai tam bija jāuzzina par iespējamo minēto noteikumu pārkāpumu. Minētajā lietā šis brīdis sakrita ar procedūras rezultātu paziņošanu, jo tikai no pasūtītāja lēmuma pamatojuma pretendentiem kļuva saprotams, kā pasūtītājs interpretē strīdus prasības, un pretendenti tikai tad varēja izteikt pamatotus iebildumus pret attiecīgajām prasībām.
Atšķirībā no lietā C-538/13 un lietā Nr. SKA-52/2014 apsvērtajiem apstākļiem, izskatāmajā lietā SIA „Anidax” prasību saturu neuzzināja tikai tad, kad pasūtītāja pieņēma lēmumu par iepirkuma rezultātiem, bet gan pirms tam. Prasību saturs objektīvi bija saprotams, un attiecīgi SIA „Anidax” varēja saskatīt šķēršļus nolikumam atbilstoša piedāvājuma iesniegšanai tad, kad vēl nebija beidzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš.
Līdz ar to uz izskatāmo gadījumu (arī secinot, ka nolikuma apstrīdēšana nebija iespējama tam noteiktajā termiņā) nebūtu automātiski attiecināms secinājums, ka nolikuma prasību tiesiskums var tikt apstrīdēts līdz pat tā termiņa beigām, kas noteikts sūdzības iesniegšanai par iepirkuma procedūras rezultātiem.
[20] Konkrētā gadījuma apstākļos (nolikuma prasības kļuva saprotamas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām) apsvēršanas vērts ir jautājums, vai trešajai personai tomēr nebija jāizmanto savas tiesības iesniegt sūdzību un, ievērojot ātruma un efektivitātes principu, jāizdara tas līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, kad iespējamos pārkāpumus vēl varēja labot, nevis jānogaida iepirkuma procedūras rezultāti un tikai tad jāizsaka iebildumi pret nolikuma prasībām.
Lai arī likumdevējs ir noteicis apstrīdēšanas termiņus, neparedzot termiņu tādam gadījumam kā šis, kad nolikuma prasību patiesais saturs objektīvi atklājies vēlāk, nekā tam būtu jābūt parastā gadījumā (kad nolikums jau no paša sākuma sagatavots skaidri un saprotami), no iepirkumu procedūras efektivitātes principa un privātpersonas tiesību godprātīgas izmantošanas principa izriet privātpersonas pienākums darīt zināmas savas pretenzijas pret nolikuma prasībām pēc iespējas ātrāk.
Šajā ziņā tiesai jāņem vērā, ka pretendentiem prasību saturs kļuva saprotams 2014.gada 8.decembrī, bet sūdzība par to iesniegta tikai pēc rezultātu paziņošanas, 2015.gada 17.februārī. Šāds termiņa kavējums (vairāk nekā divi mēneši) acīmredzami nevar tikt attaisnots, pamatojoties vienīgi uz pasūtītājas rīcību, sākotnēji izstrādājot nesaprotamas nolikuma prasības un tās skaidrojot tā, ka tikai termiņa pēdējā dienā tās objektīvi kļūst saprotamas.
Šādā situācijā nevar uzskatīt, ka pretendents ir godprātīgi izmantojis savas tiesības iesniegt sūdzību. Jo īpaši, ja tam bija iespējams apstrīdēt nolikuma prasības, vēl pirms bija beidzies piedāvājumu iesniegšanas termiņš, proti, kad vēl bija iespējams labot iespējamās kļūdas tajā pašā iepirkuma procedūrā. Tā vietā pretendents vērsies birojā vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad atklājās nolikuma prasību saturs, un ir paziņoti rezultāti, tādējādi faktiski pieļaujot iespējami prettiesiskas iepirkuma procedūras turpināšanos. Šādā gadījumā rodas iespaids, ka pretendents pretenziju izteikšanu pret nolikuma prasībām ir pakārtojis iepirkuma rezultātam, kas nevar tikt atzīta par godprātīgu savu tiesību izmantošanu.