Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka lietas materiālos ir iekļauta Pasūtītājam adresēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēstule, kuru Pasūtītājs saņēmis 2019.gada 19.augustā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēstulē, atbildot uz Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra 2019.gada 12.augusta vēstulē Nr.NIP/2019-136 uzdoto jautājumu, vai piedāvājums segt izmaksas no saviem līdzekļiem, kā finansēšanas avotu norādot peļņu, nav uzskatāms par ziedojumu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, norādīts, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra bezmaksas telpu uzkopšanas (arī atsevišķi) pakalpojumi ir uzskatāmi par ziedojumu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā arī citētas minētā likuma 14.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka iepirkuma procedūras norisi, t.sk. iepirkuma procedūrā iesniegto piedāvājumu vērtēšanas procesu regulē Publisko iepirkumu likums, kura 42.pantā ir noteikti gadījumi, kad pretendents ir izslēdzams no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 42.pantā noteiktais pretendentu izslēgšanas nosacījumu uzskaitījums ir izsmeļošs un pretendents var tikt izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā, tikai pamatojoties uz kādu no Publisko iepirkumu likuma 42.pantā paredzētajiem noteikumiem. Ņemot vērā minēto un to, ka Publisko iepirkumu likuma 42.panta nosacījumi neparedz kā vienu no pretendenta izslēgšanas nosacījumiem gadījumu, kad pretendents ir veicis ziedojumu pasūtītāja labā, kā arī Publisko iepirkumu likumā nav noteikti jebkādi ierobežojumi piedalīties iepirkuma procedūrā piegādātājiem, kas ir veikuši ziedojumus iepirkuma procedūras rīkotāja labā, iesniegumu izskatīšanas komisija konkrētajā gadījumā nekonstatē Iesniedzēja izslēgšanas no dalības Konkursā tiesisko pamatu Publisko iepirkumu likuma izpratnē.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka izskatāmajā lietā ir vērā ņemams arī Senāta 2014.gada 7.februāra spriedums lietā SKA-67/2014, kurā vērtēta likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14.panta ceturtajā daļā noteiktā ierobežojuma piemērošana. Senāts norādījis, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” jēga ir nepieļaut valsts amatpersonu darbību interešu konflikta situācijā. Apstāklis, ka iestāde saņēmusi ziedojumu no pieteicēja, nerada interešu konflikta situāciju attiecīgās iestādes iepirkuma komisijai vai tās locekļiem, jo viņi nav bijuši ziedojuma saņēmēji. Ziedojuma saņēmēja ir bijusi Latvijas Republika kā publisko tiesību juridiskā persona, kuras rīcībspēju savas kompetences ietvaros īstenojusi tiešās pārvaldes iestāde (attiecīgā ministrija). Ministrija savas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros abos gadījumos vienīgi īsteno Latvijas Republikas rīcībspēju, nevis pati par sevi ir līguma puse. Ja piekristu pretējai minētās normas interpretācijai, būtu jāsecina, ka neviena Latvijas Republikas iestāde divus gadus nevarētu pieņemt nekādus lēmumus attiecībā uz pieteicēju. Šāda interpretācija nav saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķi.