Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 7.panta otro daļu, aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.
Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 12.panta trešo daļu, nosakot neiegūtās peļņas apmēru, tiesa ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma apstākļus, kas ietekmē neiegūtās peļņas varbūtību.
Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka atrautās peļņas institūta mērķis ir atlīdzināt cietušajam to, ko viņš noteikti būtu saņēmis, ja prettiesiskā rīcība nebūtu notikusi, jeb novērst tās kaitīgās sekas, ko prettiesiskā rīcība noteikti nodarītu cietušā mantai nākotnē (Augstākās tiesas 2009.gada 2.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-94/2009 12.punkts, 2010.gada 18.maija sprieduma lietā Nr. SKA-122/2010 13.punkts).
Zaudējumu atlīdzinājums nevar balstīties uz vispārīgiem pieņēmumiem par iespējamu notikumu attīstības gaitu, ja prettiesiskais lēmums nebūtu pieņemts. Tas nozīmē, ka gan zaudējumu esība, gan cēloņsakarība ir jākonstatē, izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, un nav pieļaujams secinājumu par zaudējumu esību un cēloņsakarību izdarīt, balstoties uz pieņēmumiem (Augstākās tiesas 2017.gada 20.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-372/2017 (A420300914) 12.punkts).
Tiesai, izvērtējot prasījumu atlīdzināt neiegūto peļņu, vispirms jānoskaidro, vai pieteicējs iepirkuma procedūras paredzamās norises gaitā būtu ieguvis tiesības slēgt iepirkuma līgumu. Tas noskaidrojams, būtībā veicot hipotētiskā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas pamatotības pārbaudi. Attiecībā uz to tiesai ir jāvadās pēc objektīvās izmeklēšanas principa (Augstākās tiesas 2014.gada 22.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-807/2014 (A420572412) 12.punkts).
Pēc tam, kad ir noskaidrots, vai pieteicējs būtu varējis iepirkumā uzvarēt, ja nebūtu pieļautā pārkāpuma, var pievērsties jautājumam par to, vai un kādā apmērā pieteicējs iepirkuma līguma noslēgšanas rezultātā būtu guvis peļņu. Tas atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 7.panta otrajai daļai jāpierāda pieteicējam (Augstākās tiesas 2014.gada 22.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-807/2014 (A420572412) 13.punkts).
[15] Šo normu un judikatūras atziņu kontekstā nekādā ziņā nav atbalstāma un turpmāk nav izmantojama pirmās instances tiesas spriedumā izmantotā pieeja zaudējumu esības un apmēra noteikšanā.
Tiesa noteikusi pieteicējas neiegūtās peļņas apmēru tādējādi, ka vispirms aprēķinājusi pieteicējas iepriekšējos trijos gados gūtās peļņas proporciju no vidējā saimnieciskās darbības apgrozījuma, un šo proporciju (peļņas daļu procentos) attiecinājusi uz pieteicējas piedāvāto līgumcenu konkrētajā iepirkumā. Tātad tiesa uzskatījusi, ka konkrētajā iepirkumā peļņas daļa piedāvātajā līgumcenā ir tāda pati, kā vidēji peļņas daļa no apgrozījuma iepriekšējos trīs gados.
Šādam pieņēmumam nav nekāda pamata. Tas, vai vispār un cik lielu peļņu pieteicēja būtu guvusi konkrētajā iepirkumā, noskaidrojams, izvērtējot pierādījumus, kurus ir jāsagādā pieteicējai un kuriem ir jāattiecas uz konkrēto iepirkumu. Tādi pierādījumi spriedumā nav ne minēti, ne vērtēti.
Nosakot vidējo peļņas daļu noteiktā laika posmā, aprēķinā tiek iekļauti visi darījumi – tādi, kuros peļņas daļa ir virs un zem vidējā rādītāja. Turklāt jāņem vērā arī iepirkumu tirgus specifika, kas var ietekmēt paredzēto peļņas daļu. Kā norāda birojs, cīnoties par tiesībām noslēgt līgumu un konkurējot vienīgi ar cenu, pretendenti var līgumcenā neiekļaut peļņu vispār vai iekļaut to nelielā apmērā. Uz to, ka tā, iespējams, noticis arī šajā gadījumā, norāda pasūtītājas un universitātes minētā ievērojamā cenas atšķirība starp pieteicējas iepirkumā piedāvāto un tās mājaslapā norādīto cenu, kas līdzīgam pakalpojumam noteikta ārpus publiskā iepirkuma. Tāpat atzīmējams, ka pieteicēja pati, lai gan nodarbojas ar saimniecisko darbību un tai vislabāk būtu jāzina, cik lielu peļņu tā paredzējusi konkrētā darījumā, nekādas konkrētas norādes nav sniegusi, vien vispārīgi atsaucoties uz vidējo peļņas un apgrozījuma attiecību.
Tas, vai persona iepirkuma līguma izpildes rezultātā būtu guvusi peļņu un cik liela tā būtu, atkarīgs arī no tā, vai nepastāv juridiski saistoši nosacījumi, kas noteiktos apstākļos ļauj samazināt kopējo līgumcenu, piemēram, kā šajā gadījumā universitātes un pasūtītājas norādītie līguma noteikumi, ka netiek maksāts par studējošajiem, kas ir eksmatrikulēti, atvaļināti no dienesta vai atrodas studiju pārtraukumā.
Pieteicējas norādītais, ka citi lietas dalībnieki nav apšaubījuši pieteicējas piedāvāto algoritmu peļņas aprēķināšanai un ka visas līguma izmaiņas nav iespējams paredzēt, nenozīmē, ka secinājumus par peļņu un tās apmēru var balstīt pieņēmumos. Jāatzīmē, ka tieši uz pieteicēju gulst pierādīšanas pienākums attiecībā uz peļņas apmēru, un tieši pieteicējai vislabāk būtu jāzina, cik lielu peļņu tā plānojusi konkrētajā iepirkumā.