Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
AT – Augstākā tiesa
30/03/2020
A420340016, SKA-605/2020
 
[7] No Publisko iepirkumu likuma normām, tostarp no minētā likuma 48.panta, neizriet, ka šaubas par līguma pilnīgas un pienācīgas izpildes iespējamību varētu tikt kliedētas tikai ar kādiem noteiktiem un likumā minētiem apstākļiem. Gluži pretēji, Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrajā daļā norādītais, ka detalizētais paskaidrojums īpaši var attiekties uz šīs daļas apakšpunktos norādītajiem apstākļiem, dod pamatu secināt, ka piedāvājuma zemā cena var tikt izskaidrota arī ar citiem apstākļiem. Arī no jau minētā normatīvā regulējuma mērķa neizriet nepieciešamība piedāvājuma drošību un nopietnību vērtēt tikai atbilstoši likuma 48.panta otrajā daļā norādītajiem apstākļiem. Turklāt arī Eiropas Savienības Tiesa, vērtējot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/18/EK 55.panta 1.punkta otro daļu, kas saturiski atbilst Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrajā daļā ietvertajai tiesību normai, ir atzinusi, ka minētajā normā ietvertais uzskaitījums nav izsmeļošs (Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-599/10 ( ECLI:EU:C:2012:191) SAG ELV Slovensko a.s. 30.punkts). Tādējādi pirmās instances tiesa pieteicējas izredzes uzvarēt iepirkumā ir nepamatoti saistījusi tikai ar pieteicējas sniegtā skaidrojuma atbilstību Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem. [8] Pieteicēja nav apstrīdējusi to, ka faktiskās izmaksas, sniedzot inženiersistēmu un iekārtu regulāro apkalpošanu, ievērojami pārsniegtu pieteicējas norādīto cenu ar atlaidi. Vienlaikus pieteicēja ir norādījusi, ka starpību starp piedāvāto cenu un faktiskajām izmaksām tā bija plānojusi nosegt pati uz sava rēķina un ka lietas materiālos esošie dokumenti, kuros ir ietverti arī pieteicējas finanšu rādītāji, pilnībā apliecina attiecīgu pieteicējas spēju šādu atlaidi piedāvāt. Vispārīgi Senāts ir akceptējis iespēju, ka noteiktu izmaksu daļu pretendents varētu segt arī no peļņas, ja šāds pretendenta nodoms izriet jau no paša piedāvājuma (Senāta 2014.gada 19.maija sprieduma lietā Nr. SKA-500/2014 (A420568112) 11.punkts). Tādējādi nav izslēdzams, ka arī pieteicējas kopējā finansiālā situācija varētu būt apstāklis, kas var objektīvi kliedēt pasūtītāja šaubas par pieteicējas spēju izpildīt līgumu ar piedāvājumā ietvertajiem nosacījumiem. Pieteicēja ir minējusi un lietas materiālos ir dokumenti, kuri apliecina, ka pieteicējas peļņa gan pirms konkrētā iepirkuma, gan pēc tā ir bijusi vairāku miljonu latu apmērā ik gadu (sk., piemēram, lietas 6.sēj. 4.–8.lp.), taču tiesa šos pieteicējas minētos apstākļus pēc būtības nemaz nav izvērtējusi. Iespējamo lētas cenas skaidrojumu saistot tieši ar Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem, tiesa nav vērtējusi pieteicējas skaidrojumu par tās finansiālo situāciju kā pamatu lēta piedāvājuma izteikšanai. Tādējādi tiesa nav pārbaudījusi, vai pieteicēja, piešķirot 25 899,67 latu atlaidi vienā no piedāvājuma pozīcijām, tik tiešām apdraudētu iepirkuma procesa ietvaros noslēdzamā līguma pilnīgu un pienācīgu izpildi. Tādējādi tiesas nepamatoti izdarītais secinājums, ka pieteicēja tās piedāvājumu var pamatot tikai ar Publisko iepirkumu likuma 48.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem, varēja novest pie lietas nepareizas izskatīšanas. Līdz ar to spriedums ir atceļams un lieta ir nododama Administratīvajai rajona tiesai jaunai izskatīšanai