Iepazīstoties ar nolikumā ietverto iepirkuma norisi, tostarp kārtību, kādā slēdzams iepirkuma līgums un veicama automašīnas piegāde, tiesa nekonstatē, ka pasūtītājas rīcība, atceļot pieteicējai labvēlīgo lēmumu par tās atzīšanu par iepirkuma uzvarētāju, atbilstu nolikumā ietvertajiem noteikumiem. Nolikumā nekas nav minēts par pasūtītājas tiesībām atteikties slēgt iepirkuma līgumu un lēmuma par iepirkuma uzvarētāju atcelšanu gadījumā, kad pasūtītāja uzskata, ka ir piegādāta tehniskajai specifikācijai neatbilstoša automašīna. Nolikumā ir citādi regulēta kārtība, kādā slēdzams iepirkuma līgums un veicama automašīnas piegāde, nekā ir rīkojusies pasūtītāja. Kā redzams no pārsūdzētā lēmuma un izriet no pasūtītājas rakstveida un mutvārdu paskaidrojumiem, pasūtītāja pārsūdzētā lēmuma pieņemšanu nav balstījusi nolikumā ietvertajā regulējumā. Pieteicējas argumenti par pasūtītājas rīcības neatbilstību nolikumā ietvertajai līguma slēgšanas kārtībai turpmāk minēto argumentu dēļ ir pamatoti.
[10] Pretēji pasūtītājas rīcībai no nolikumā ietvertajiem noteikumiem attiecībā uz iepirkuma līguma noslēgšanas un automašīnas piegādes norisi, konkrēti – 7.5. un 18.6. punkta izriet, ka vispirms starp pasūtītāju ir noslēdzams iepirkuma līgums un pēc tam veicama automašīnas piegāde. Tādējādi automašīnas piegāde ir līguma izpildes jautājums, nevis priekšnoteikums līguma noslēgšanai. Priekšnoteikums iepirkuma līguma noslēgšanai ir pieteicējas atzīšana par iepirkuma uzvarētāju. Pieteicējas šajā sakarā paustais uzskats, ka atbilstoši nolikumā paredzētajai kārtībai vispirms bija noslēdzams iepirkuma līgums un tikai pēc tam veicama automašīnas piegāde, tiesas vērtējumā ir pareizs. Vienlaikus tas, ka nolikuma 7.3. punkts automašīnas piegādei paredz desmit darba dienu termiņu no līguma noslēgšanas dienas, nenozīmē, ka automašīnas piegāde nevarētu notikt tajā pašā dienā, kad noslēgts līgums. Konkrētajā gadījumā puses vienojās, ka līgums tiks parakstīts un automašīna piegādāta vienā dienā – 2019. gada 17. janvārī, kas nav pretrunā nolikumā ietvertajam regulējumam. Tomēr tālākā pasūtītājas rīcība nav atbilstoša nolikumā paredzētajai iepirkuma līguma slēgšanas kārtībai. Aplūkojot pasūtītājas un pieteicējas elektronisko saraksti, tiesa secina, ka procesa dalībnieku domstarpības saistībā ar līguma parakstīšanu, proti, to, kura no pusēm sagatavos līgumu parakstīšanai, faktiski ir radušās pārpratuma un nepilnīgas komunikācijas rezultātā. Kā redzams no procesa dalībnieku 2019. gada 10. janvāra vēstulēm(lietas 68. lapa), pieteicējai nosūtīts iepirkuma līgums, lūdzot to papildināt un pārbaudīt jau aizpildīto informāciju, bet pasūtītāja informēta, ka pieteicēja sagatavos līgumu parakstīšanai. Savukārt 2019. gada 16. janvāra vēstulē (lietas 70. lapa) pasūtītāja informēta, ka pieteicēja līgumus jau ir parakstījusi. Tātad pieteicēja uzskatīja, ka, parakstot līgumu un 2019. gada 17. janvārī nogādājot to pasūtītājai, no savas puses ir izpildījusi visu nepieciešamo iepirkuma līguma noslēgšanai. Tomēr šāda kārtība nebija pieņemama pasūtītājai, jo, kā pasūtītājas pārstāve paskaidroja tiesas sēdē, praksē iepirkuma līgumus parakstīšanai parasti sagatavo pasūtītāja, turklāt pieteicējas sagatavotajam līgumam trūka pielikumu, bet pieteicējas pārstāvis ar paraksta tiesībām uz tikšanos nebija ieradies. Vienlaikus no procesa dalībnieku elektroniskās sarakstes tiesa nekonstatē, ka pasūtītāja būtu kā reaģējusi uz pieteicējas norādīto, ka pieteicēja sagatavos līgumu parakstīšanai un ka līgumi no pieteicējas puses jau ir parakstīti, kā arī pieteicēja netika informēta, ka 2019. gada 17. Janvārī tiks parakstīts pasūtītājas sagatavotais iepirkuma līgums. Tomēr pasūtītājai nevarēja palikt nepamanīta pieteicējas norāde, ka pieteicēja līgumus jau ir parakstījusi. Līdz ar to pieteicējas rīcība, nogādājot pasūtītājai no savas puses parakstītus, kaut arī nepilnīgus (bez pielikumiem) līgumus un nenodrošinot pieteicējas pārstāvja ar paraksta tiesībām klātbūtni 2019. gada 17. Janvāra tikšanās laikā, nav vērtējama kā atteikšanās noslēgt līgumu vai apzināta iepirkuma līguma slēgšanas kavēšana, vai citādi ļaunprātīga rīcība, bet gan radusies procesa dalībnieku nepienācīgas komunikācijas rezultātā. Šādos apstākļos pasūtītājas tālākai rīcībai tomēr bija jābūt vērstai uz iepirkuma līguma noslēgšanu atbilstoši nolikuma 18.6. punktā ietvertajai kārtībai, uz pieteicējas elektroniskā pasta adresi nosūtot rakstisku uzaicinājumu par līguma noslēgšanu vai telefoniski jāvienojas ar pieteicēju par līguma noslēgšanas laiku. Turklāt būtiski, ka 2019. gada 18. janvārī pieteicēja pasūtītājai apliecināja, ka automašīna CITROEN Berlingo tiks piegādāta pasūtītājai saskaņā ar nolikuma prasībām, kā arī norādīja, ka pieteicēja gaidīs no pasūtītājas ziņu, kad tā būs parakstījusi iepirkuma līgumu, lai varētu vienoties par datumu, kad automašīna tiks piegādāta(lietas 84. lapa).
Šādos apstākļos pasūtītājas tālākai rīcībai tomēr bija jābūt vērstai uz iepirkuma līguma noslēgšanu atbilstoši nolikuma 18.6. punktā ietvertajai kārtībai, uz pieteicējas elektroniskā pasta adresi nosūtot rakstisku uzaicinājumu par līguma noslēgšanu vai telefoniski jāvienojas ar pieteicēju par līguma noslēgšanas laiku. Turklāt būtiski, ka 2019. gada 18. janvārī pieteicēja pasūtītājai apliecināja, ka automašīna CITROEN Berlingo tiks piegādāta pasūtītājai saskaņā ar nolikuma prasībām, kā arī norādīja, ka pieteicēja gaidīs no pasūtītājas ziņu, kad tā būs parakstījusi iepirkuma līgumu, lai varētu vienoties par datumu, kad automašīna tiks piegādāta(lietas 84. lapa). Tomēr pasūtītāja uz minēto pieteicējas vēstuli nereaģēja, nākamajā darba dienā pēc 2019. gada 17. Janvāra tikšanās (2019. gada 18. janvāris bija piektdiena) pieņemot pārsūdzēto lēmumu.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka pasūtītāja, nerīkojoties atbilstoši nolikuma 18.6. punktam un ignorējot 7.5. punktā noteikto, nav ievērojusi nolikumā paredzēto iepirkuma līguma slēgšanas kārtību un tātad nepamatoti ir atcēlusi lēmumu, ar kuru pieteicēja atzīta par iepirkuma uzvarētāju. Pasūtītājas pretenzijas pret piegādātās automašīnas neatbilstību tehniskajai specifikācijai bija risināmas līguma izpildes ietvaros civiltiesiskā kārtībā(iepirkuma līguma, kas noslēgts „mazo iepirkumu” procedūrā, kontrole nav pakļauta administratīvajai tiesai, Augstākās tiesas 2017. gada 9. augusta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-1458/2017 (A420250217) 6. punkts), nevis pirms līguma noslēgšanas, kā arī, ievērojot nolikuma 7.6. punktā noteikto, automašīnas nepiegādāšana ir pamats iepirkuma līguma izbeigšanai, nevis neslēgšanai.