Iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka lietā nav strīda par to, ka Konkursa nolikuma 14.4.5.punktā izvirzītā prasība ir attiecināma uz būvprojekta vadītāju, to iesnieguma izskatīšanas sēdē apstiprināja gan Pasūtītāja, gan Iesniedzēja pārstāves.
Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 31.punktu būvniecības ierosinātājs slēdz līgumu par būvprojekta izstrādi ar būvprojekta izstrādātāju. Atbilstoši minēto noteikumu 32.punktam, ja būvprojekta izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi.
Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumā minētajā Ekonomikas ministrijas skaidrojumā norādīts, ka „tas vai kāds būvspeciālists var būt par būvprojekta vadītāju kādam noteiktam objektam, ir nosakāms, vadoties no būvējamās būves un tajā veicamajiem darbiem. Uz to norāda vārdu kopa „atbilstošas jomas”. Tā, piemēram, arhitekts būs uzskatāms par atbilstošas jomas būvspeciālistu vispārīgajā gadījumā attiecībā uz ēku projektēšanu, bet ne attiecībā uz meliorācijas būvju, tai skaitā sūkņu staciju projektēšanu. Tāpat jāņem vērā, ka vērtējams ir arī plānoto veicamo būvdarbu veids, piemēram, gadījumā, ja ēkā plānots veikt primāri nesošo būvkonstrukciju pastiprināšanu vai nomaiņu, tad, Ekonomikas ministrijas ieskatā, atbilstošais jomās būvspeciālists nebūs arhitekts, bet gan ēku konstrukciju projektētājs”.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka no Vispārīgo būvnoteikumu 32.punkta izriet, ka jebkura būvprojekta izstrādē par būvprojekta vadītāju ir nozīmējams būvspeciālists, kura sertifikācijas joma ir atbilstoša konkrētā būvprojekta saturam. Līdz ar to pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentācijā, novērtējot iepirkuma priekšmetu, ir pamats pārliecināties par to, ka pretendentam būs atbilstošas jomas būvspeciālists, un izvirzīt attiecīgas kvalifikācijas prasības.
Pasūtītājs Konkursa nolikuma 14.4.5.punktā izvirzīto prasību pamato ar to, ka abu Konkursa daļu iepirkuma priekšmetos būtiskākā darbu daļa ir tieši ēku un telpu pārplānošana, skarot to nesošās konstrukcijas.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka atbilstoši Konkursa nolikuma 1.pielikuma 5.punktam Konkursa 1.daļā būvprojektā ir jāveic ēkas, skarot tās nesošās konstrukcijas, un telpu pārplānošana, citstarp paredzot sadalošo sienu paaugstināšanu virs augstākās jumta seguma virsmas un ugunsdrošu atdalošo sienu izbūvi telpu sadalīšanai. Arī Konkursa 2.daļā ir veicama ēkas, skarot tās nesošās konstrukcijas, un telpu pārplānošana, tostarp paredzot nolietojušos koka konstrukciju nomaiņu vai pastiprināšanu, starpsienu demontāžu, nojumes demontāžu un izbūvi (Konkursa nolikuma 2.pielikuma 5.punkts).
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka ne iesniegumā, ne iesnieguma izskatīšanas sēdē Iesniedzējs nav norādījis objektīvi izvērtējamus argumentus par to, ka arhitekts konkrētajā gadījumā būtu atbilstošas jomas būvspeciālists. Iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē Iesniedzēja pārstāve argumentēja, ka būvprojekta vadītājs var būt arī būvspeciālists, kuram ir sertifikāts arhitekta praksē, jo arhitekts būs kompetentāks par ēku konstrukciju projektētāju nepieciešamo saskaņojumu iegūšanā no atbildīgajām būvniecību uzraugošajām institūcijām. Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā šādi argumenti faktiski ir attiecināmi uz atbildīgā būvprojekta vadītāja projekta vadīšanas / administratīvajām kompetencēm, nevis būvspeciālista darbības jomu, un turklāt tie nav objektīvi pamatoti, jo balstās uz pieņēmumu, ka arhitekti noteikti ir kompetentāki projektu vadīšanā nekā ēku būvkonstrukciju projektētāji. Tāpat iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību uz to, ka Konkursa nolikuma 14.4.5.punktā būvspeciālistam ir izvirzīta prasība par pieredzi divu līdzību objektu būvprojektu vadībā, līdz ar to neatkarīgi no būvspeciālista sertifikācijas jomas pretendenta piedāvātajām speciālistam ir jābūt pieredzei, tostarp projektu vadībā, Vispārīgo būvnoteikumu 36.pantā uzskaitīto būvprojekta vadītāja funkciju veikšanā.
Senāta 2015.gada 13.maija rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-299/2015 norādīts, ka pretendentu kvalifikācijas prasību noteikšana ir tieši pasūtītāja rīcības brīvība; tā vērsta uz to, lai piedāvājums atbilstu pasūtītāja iecerēm un tas saņemtu iepirkuma priekšmetam atbilstošu un pēc iespējas kvalitatīvu izpildījumu; tādēļ pretendentu un arī tiesas vērtējums par to, ka attiecīgo pakalpojumu, iespējams, var izpildīt arī ar zemāku vai ar citu kvalifikāciju, lielā mērā būtu spekulatīvs un ārpus to kompetences; citiem vārdiem, pretendents nevar pasūtītājam diktēt noteikumus, ar kādu kvalifikāciju apveltītiem jābūt pretendentiem vai to atbildīgajām personām kvalitatīva pakalpojuma saņemšanas nodrošināšanai; arī tiesa, to darot, iejauktos pasūtītāja kompetencē.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tai nav pamata apšaubīt Pasūtītāja vērtējumu par to, ka tieši ēku konstrukciju pārplānošana ir būtiskākā abu Konkursa daļu priekšmetā paredzēto būvprojektu izstrādes sadaļa, un no tā izrietošo Pasūtītāja secinājumu, ka atbilstošas jomas būvspeciālists būvprojekta vadīšanai ir tieši ēku konstrukciju projektētājs. Līdz ar to nav pamata apstrīdētās Konkursa nolikuma prasības atcelšanai.
Apkopojot lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums atzīstams par nepamatotu un tajā izteiktie lūgumi ir noraidāmi, un attiecīgi nav pamata lemt par aizliegumu Pasūtītājam turpināt iepirkuma procedūru un atcelt Konkursa nolikumā izvirzītās prasības.