[11] Konkrētajā gadījumā tehniskās specifikācijas prasības pasūtītāja ir grozījusi pēc piedāvājumu iesniegšanas un to publiskas atvēršanas, tādējādi pārkāpjot iepriekš minēto kārtību un pamatprincipus attiecībā uz iepirkuma dokumentācijas grozīšanu. Šāda rīcība it īpaši ir pretrunā ar piegādātāju godīgas konkurences noteikumiem, jo pretendents, sagatavojot precizēto piedāvājumu, jau zina, kāds ir otra pretendenta piedāvātais cenu līmenis pie attiecīgajām prasībām noteiktajā laikā, un attiecīgi var tam pielāgot savu piedāvājumu (sk. Augstākās tiesas 2017.gada 9.marta sprieduma lietā Nr.SKA-63/2017 (A420326214) 10.punktu). Par to, ka tā tas noticis arī šajā gadījumā, liek domāt SIA “JAKUBINI” sākotnējā piedāvājuma un precizētā piedāvājuma cenu atšķirības. Proti, pieteicējas sākotnējā piedāvājuma summa gadā bija 147 655 euro, savukārt SIA ,,JAKUBINI” – 165 791 euro. Pēc tehniskās specifikācijas grozījumiem (izslēgtas 7 stacijas, no jauna pievienotas 4 stacijas, savukārt 1 stacijā no divām tualetēm atstāta viena) pieteicējas precizētā piedāvājuma summa gadā bija 146 573 euro (par 1082 euro mazāk nekā sākotnēji piedāvāts), savukārt SIA ,,JAKUBINI” – 139 804 euro (par 25 987 euro mazāk nekā sākotnēji piedāvāts). Salīdzinot SIA ,,JAKUBINI” sākotnējo un precizēto piedāvājumu (pieteicējai noteikts ierobežojums ar to iepazīties), konstatējams, ka piedāvātās cenas samazinājums acīmredzami nav atbilstīgs tehniskajā specifikācijā veiktajām izmaiņām, SIA,,JAKUBINI” ir koriģējusi cenu arī pārējās tehniskās specifikācijas pozīcijās, kurās izmaiņas netika veiktas. Protams, nevar izslēgt, ka apkalpojamo staciju skaita palielinājums vai samazinājums noteiktā reģionā var ietekmēt arī attiecībā uz citām šajā reģionā esošām stacijām noteikto cenu, tomēr SIA,,JAKUBINI” tiesai sniegtajā viedoklī nav skaidrojusi piedāvātās cenas samazinājuma pamatotību, vien vispārīgi atsaucoties uz veiktajām izmaiņām iepirkuma priekšmeta apjomā. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pasūtītāja pretendentu sākotnēji piedāvāto cenu atklāšanu varēja novērst, jo no iepirkuma komisijas 2019.gada 7. un 16.oktobra protokola izriet, ka pasūtītājai 2019.gada 1.oktobrī, kad tika veikta sākotnējo piedāvājumu atvēršana, jau bija zināmas izmaiņas vilciena apstāšanās vietās un nepieciešamība precizēt iepirkuma tehnisko specifikāciju. Apzinoties šādu nepieciešamību, iepirkuma komisija varēja neatvērt pretendentu iesniegtos piedāvājumus, grozīt tehniskās specifikācijas prasības un noteikt jaunu termiņu piedāvājumu iesniegšanai. Ja tas objektīvi nebija iespējams, pasūtītājai bija iespēja turpināt iepirkumu atbilstoši sākotnēji noteiktajam iepirkuma priekšmetam, tostarp izvērtējot, vai iepirkuma nolikuma pielikumā esošais iepirkuma līguma projekts neparedz iespēju līguma darbības laikā veikt grozījumus atbilstoši pasūtītājas objektīvai nepieciešamībai, vai arī jālemj par iepirkuma pārtraukšanu. Lai arī atbilstoši iepirkuma nolikumam īstenotā iepirkuma procedūra definēta kā sarunu procedūra, kuras ietvaros pasūtītāja ar pretendentiem var vest sarunas par piedāvāto cenu un aicināt iesniegt atkārtotu piedāvājumu (sk. iepirkuma nolikuma 6.4.5. un 7.punktu), tomēr piedāvājumu atklāta atvēršana ir pretrunā ar sarunu procedūras būtību un mērķi. Lietā arī nav nozīmes pasūtītājas norādītajam, ka, salīdzinot ar iepriekšējo iepirkumu, abu pretendentu piedāvātās cenas bija augstas, jo nav konstatējams, ka pasūtītāja kaut kādā veidā uz šo apstākli būtu reaģējusi. Apkopojot iepriekš minēto, tiesa konstatē, ka pasūtītāja iepirkuma procedūras organizēšanā ir pieļāvusi būtisku pārkāpumu, grozot iepirkuma tehniskās specifikācijas prasības pēc pretendentu piedāvājumu atvēršanas, kas pats par sevi ir pietiekams pamats iepirkuma rezultātā pieņemtā lēmuma atzīšanai par prettiesisku.