[8] Prasība iepirkuma procedūrā nodrošināt atklātuma principa ievērošanu kā jebkura procesuāla rakstura prasība (princips) nav ne formāla, ne pašmērķīga; tās jēga, kā jau minēts, ir nodrošināt, ka iepirkumu procedūras tiek veiktas tādā veidā, lai gan pretendenti, gan jebkura cita persona var pilnvērtīgi pārliecināties (sekot līdzi tam), ka iepirkuma procedūra ir noritējusi tiesiski. Jāņem vērā: ja prasība pēc atklātuma netiek ievērota, pārliecināšanās par iepirkuma norises godīgumu ir apgrūtināta, jo tā iespējama, nevis pretendentiem novērojot (sekojot līdzi) pasūtītājas darbībām iepirkuma gaitā, bet tikai un vienīgi iesniedzot sūdzību, turklāt tad secinājums par iepirkuma godīgumu pamatā var būt atkarīgs no apstrīdēšanas iestādes un tiesas ieskata par pasūtītājas pārstāvju liecinātā ticamību. Šāda situācija radītu labvēlīgu vidi negodīgu iepirkuma procedūru veikšanai. Senāts jau iepriekš spriedumā šajā lietā norādīja, ka izlozes objektivitāti un pilnīgu nejaušības principa ievērošanu, kā arī šaubu par iespējamu favorītismu izlozes veikšanā novēršanu būtībā var nodrošināt tikai ieinteresēto pretendentu klātbūtne pašā izlozē, kad tiem pašiem ir iespēja klātienē pārliecināties par izlozes godīgumu. Tādējādi pilnvērtīga atklātuma principa nodrošināšana, nosakot iepirkuma uzvarētāju izlozes veidā, iespējama vienīgi veicot izlozi pašu pretendentu klātbūtnē. Situācijā, kurā pašu pretendentu klātbūtne nav nodrošināta, lielā mērā izlozes godīguma ticamību var nodrošināt arī procesā neinteresētu personu klātbūtne, kuras tad var apliecināt nejaušības principa ievērošanu (minētā Senāta sprieduma 8.punkts). Vienlaikus jāņem vērā: atklātuma principa ievērošanas nodrošināšana ir būtisks iepirkuma procedūras tiesiskuma elements. Kā jau vairākkārt uzsvērts, tas ir viens no iepirkuma procedūrā ievērojamiem pamatprincipiem. Jo būtiskāki trūkumi saskatāmi atklātuma principa ievērošanā, jo lielāka nozīme konkursa uzvarētāja procedūras tiesiskuma izvērtējumā ir to apstākļu un pierādījumu novērtējumam savstarpējā kopsakarā, kas sniedz objektīvu un pilnvērtīgu priekšstatu par izlozes norisi. Proti, iepirkuma procedūras – izlozes – tiesiskuma novērtējumā tik būtisku pārkāpumu kā atklātuma principa neievērošana varētu atsvērt vienīgi tādi pierādījumi, kas pārliecinoši pierāda faktu, ka izlozē bijusi izslēgta negodīgas rīcības iespēja. Ievērojot minēto, Senāts atzīst: ja atklātuma princips nav nodrošināts vispār (iepirkuma uzvarētāja noteikšanā nav piedalījušies ne pretendenti, ne neatkarīgs novērotājs), gan tiesai, gan pašiem pretendentiem nav iespējams pilnvērtīgi pārliecināties par to, vai uzvarētāja izvēles procedūra patiešām noritējusi tiesiski. Iepirkuma komisijas locekļu liecības, lai arī kādu ticamību tām piešķirtu, nevar pilnībā izslēgt šaubas par izlozes objektivitāti un pilnīgu nejaušības principa ievērošanu. Jāpatur prātā, ka iepirkuma komisijas locekļi, tāpat kā pasūtītājas pieaicinātie eksperti var būt ieinteresēti tiesas procesā pēc iespējas atbalstīt pasūtītāju. Tāpat nevar izslēgt, ka šie liecinieki nemaz nevar atcerēties izlozes norises nianses un, iespējams, nemaz nav pievēruši tām uzmanību (kā to tiesa būtībā konstatēja arī konkrētajā gadījumā, jo vairāki liecinieki norādīja, ka strīdus izlozes norisi detaļās neatceras un atmiņu atsvaidzinājuši, pārlasot iepirkuma komisijas sēdes protokolu). Tāpēc, ja vienīgie pierādījumi par izlozes norisi ir liecības, kuras var sniegt personas, kas saistītas ar pasūtītāju, nevar atzīt, ka tiesas rīcībā ir bijuši tādi pierādījumi, kas objektīvi var novērst šaubas par izlozes godīgumu. Līdz ar to apstākļos, kuros tiesa konstatējusi, ka pasūtītājs iepirkuma ietvaros veiktā izlozē pieļāvis būtisku pārkāpumu (vispār nav bijis ievērots atklātuma princips), tas, ka, uzklausot iepirkumu komisijas locekļu liecības, tiesai nerodas šaubas par izlozes godīgu norisi, pats par sevi nevar būt pietiekams iemesls atzīt, ka atklātuma principa nenodrošināšana ir attaisnojama un izloze noritējusi tiesiski. Šādi vēlāk iegūti pierādījumi par iepirkuma procedūras norisi nepadara par maznozīmīgiem tos trūkumus, kurus iepirkuma procedūras tiesiskuma novērtējuma iespējās rada atklātuma principa