Izvērtējot finanšu piedāvājuma veidnē iekļautās prasības un tehniskās specifikācijas
1.4.1. punktu, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav šaubu, ka no tā objektīvi var saprast, ka Pasūtītājs vēlējies, lai pretendenti attiecībā uz CAT5e āra kabeļa garumu un RJ45 konektoru skaitu finanšu piedāvājuma kolonnā „Nepieciešamo vienību skaits” norāda attiecīgi kabeļa garumu metros, savukārt konektoru skaitu - gabalos. Tas tieši izriet no tehniskās specifikācijas 1.4.1.punktā esošajām attiecīgajām norādēm. Proti, tajā kabeļa garums ir norādīts metros, kā arī attiecībā uz konektoriem ir lietota frāze „atbilstošais skaits [..] konektoru”. Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija nevar nonākt pie secinājuma, ka Pasūtītājs ir vēlējies, lai pretendenti finanšu piedāvājumā konektoru vienību uzskaita pāros, nevis gabalos. Tāpat norādāms, ka arī konkrētās kolonnas nosaukumā esošā atsauce uz vienību skaitu objektīvi liecina par to, ka bez kāda īpaša paskaidrojuma, kas ir domāts ar vienību, ir norādāms konektoru skaits gabalos. Līdz ar to nav pamatots Iesniedzēja arguments, ka finanšu piedāvājuma kolonna „Nepieciešamo vienību skaits” ir saprotama dažādos veidos.
Nav pamata apgalvot arī to, ka finanšu piedāvājumā nebija iespējas norādīt mērvienību vai ka tajā nav paredzēta vieta šādas norādes iekļaušanai, jo, piemēram, finanšu piedāvājuma tabulā Nr.1 iekļaujot 17.pozīciju „ODU to ODU savienotājkabelis, 1,5 m”, Iesniedzējam nav bijis šķēršļu norādīt mērvienību pozīcijas nosaukumā. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija nevar uzskatīt, ka finanšu piedāvājuma tabulas Nr.1 - 8 iekļautās 19.pozīcijas „Ethernet kabeļu spole, 5e kategorijas” un 20.pozīcijas „RJ45 spraudņi Ethernet kabelim” nosaukumā tam nebija iespējams norādīt mērvienību, kādā tas ir norādījis kabeļa un konektoru nepieciešamo vienību skaitu.
Nav saskatāms pamatojums arī Iesniedzēja argumentam attiecībā uz to, ka šī kabeļa uzskaitei attiecīgais Iesniedzēja sadarbības partneris kā mērvienību izmanto jūdzes. Tehniskā piedāvājuma 1.4.1.punkta kolonnā „Pretendenta detalizēts prasības apraksts vai/un atsauce uz lpp. pievienotajā ražotāja dokumentācijā, lai Pasūtītājs var pārliecināties par prasības izpildi” Iesniedzējs ir iekļāvis atsauci uz piedāvājuma 3.pielikuma „Lietotāju instrukcija. Uzstādīšana un pamatkonfigurācija.” 29.lpp. Izvērtējot minēto informāciju, iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka tajā būtu jebkāda atsauce uz jūdzēm vai par RJ45 konektoru skaitu. Attiecībā uz kabeļu garuma mērvienību ir konstatējams pretējais - minētajā bukleta lappusē ir redzams, ka attiecīgā kabeļa garumu konkrētais ražotājs uzskaita tieši metros, jo gan tabulā, gan aprakstā esošā CAT5e kabeļa garums norādīts metros, nevis jūdzēs.
Ievērojot minēto, no Iesniedzēja tehniskā piedāvājuma 1.4.1.punkta, finanšu piedāvājuma un piedāvājuma 3.pielikuma „Lietotāju instrukcija. Uzstādīšana un pamatkonfigurācija.” 29.lpp. izriet, ka tas CAT5e āra kabeli ir uzskaitījis metros, nevis jūdzēs, savukārt RJ45 konektorus tas ir uzskaitījis gabalos, nevis pāros. Attiecīgi no piedāvājuma ir secināms, ka arī cena konkrētajās pozīcijās ir veidota, balstoties uz to, ka šis kabelis ir piedāvāts ar mērvienību „metrs”, nevis „jūdze”, kā arī uz to, ka konektori ir piedāvāti mazāk, nekā nepieciešams.
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītājam nebija nekāda pamata vērsties pie Iesniedzēja Publisko iepirkumu likuma 41.panta astotās daļas kārtībā, jo no finanšu piedāvājuma skaidri izriet iesniegtā tehniskā piedāvājuma neatbilstība. Proti, ir piedāvāts nepietiekama garuma CAT5e kabelis un nepietiekams skaits RJ45 konektoru.
Minēto secinājumu nemaina arī finanšu piedāvājuma tabulas Nr.1 - 8 20.pozīcijas nosaukums „RJ45 spraudņi Ethernet kabelim”. Tas, ka tajā vārds „spraudņi” ir lietots daudzskaitlī, apstiprina tikai to, ka konkrētajā pozīcijā nepieciešamais spraudņu jeb konektoru skaits ir vairāk nekā viens, kas arī ir atspoguļots finanšu piedāvājuma kolonnā „Nepieciešamo vienību skaits”.
Iesniedzējs iesniegumā uzsver tā iesniegtā tehniskā piedāvājuma 1.4.1.punktu, kurā tas ar vārdu „Jā” apstiprinājis tehniskās specifikācijas 1.4.1.punkta izpildi. Tomēr pēc analoģijas norādāms uz Augstākās tiesas 2018.gada 9.janvāra spriedumu lietā SKA-76/2018 minēto, ka tas, ka pieteicēja ir norādījusi cenu defektu aktā un parakstījusi apliecinājumu, pats par sevi nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka pieteicējai ir pieejami tie resursi, uz kuriem šajos dokumentos norādījusi pasūtītāja; šādu secinājumu var izdarīt, iepazīstoties ar tehnisko piedāvājumu, kurā pašam pretendentam jānorāda materiāls, kādu tas paredzējis izmantot, un šā materiāla ieguves vieta. Attiecīgi Iesniedzēja tehniskā piedāvājuma 1.4.1.punktā esošajam apliecinājumam ir formāls raksturs, kā arī tas nepierāda prasības izpildi pēc būtības. Šajā gadījumā no finanšu piedāvājuma veidnes izriet, ka tehniskās specifikācijas 1.4.1.punkta izpildi tas ir paredzējis vērtēt cita starpā, aplūkojot finanšu piedāvājumā norādīto informāciju, kas satur detalizētāku konkrētās prasības izpildes apliecināšanu. Attiecīgi, kā minēts iepriekš, no Iesniedzēja iesniegtā finanšu piedāvājuma izriet iesniegtā tehniskā piedāvājuma neatbilstība.
Tāpat norādāms, ka tehniskā piedāvājuma 1.4.1.punkts nesatur konkrētu piedāvāto konektoru skaitu, kas liedz pārbaudīt, vai tiek piedāvāts atbilstošs skaits RJ45 konektoru. Šis aspekts ir konkretizēts finanšu piedāvājumā. Līdz ar to tehniskā piedāvājuma 1.4.1.punktā iekļautais apstiprinājums konkrēto prasību izpildei nevar būt pilnvērtīgs tehniskās specifikācijas 1.4.1.punkta prasības izpildes apliecinājums.
Papildus ir nozīme tam, ka no iesniegumā norādītās argumentācijas ir konstatējams, ka papildu informācijas pieprasījuma gadījumā Iesniedzējs Pasūtītājam būtu norādījis, ka tā nolūks, aizpildot finanšu piedāvājuma 19.pozīcijas „Ethernet kabeļu spole, 5e kategorijas” kolonnu „Nepieciešamo vienību skaits”, ir bijis kabeļa garumu uzskaitīt jūdzēs, nevis metros, piemēram, finanšu piedāvājuma tabulā Nr.1 kabeļa garums piedāvāts 0,25 jūdzes. Iesniedzēja pārstāvis iesnieguma izskatīšanas sēdē apstiprināja, ka arī cena ir norādīta par tādu kabeli, kura garums uzskaitīts jūdzēs. Tādējādi pie šādiem apstākļiem iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka pats Iesniedzējs ar iesniegumu ir atzinis, ka tas nav ievērojis Pasūtītāja noteikto piedāvājumu sagatavošanas kārtību, un tā iesniegtā tehniskā piedāvājuma neatbilstību, jo, kā analizēts iepriekš šajā lēmumā, Pasūtītājs kabeļa garuma uzskaitei un attiecīgās cenas noteikšanai paredzējis, ka pretendenti izmantos mērvienību „metrs”. Tā kā piedāvātā cena ir sagatavota, balstoties uz to, ka kabelis ir ticis uzskaitīts citā mērvienībā, nekā tas ir prasīts nolikumā, ir konstatējama arī finanšu piedāvājuma neatbilstība.
Ņemot vērā minēto, tā kā Pasūtītājs pamatoti konstatēja, ka Iesniedzējs finanšu piedāvājuma tabulā Nr. 1 - 8 piedāvāja tehniskajai specifikācijai neatbilstoša garuma kabeli un nepietiekamu skaitu konektoru, konkrētajā gadījumā konstatējams, ka Pasūtītājs pamatoti lēma par Iesniedzēja piedāvājuma noraidīšanu.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmumā lietā Nr. SKA-850/2012 atzīto nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi; tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tāpat vērā ņemams arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 18.septembra spriedumā lietā Nr.SKA-772/2013 norādītais, ka visām prasībām, kurām jāatbilst piedāvājumam, un piedāvājumu vērtēšanas kārtībai ir jābūt paredzētai iepirkuma procedūras dokumentācijā; ja pretendents vai potenciālais pretendents iebilst pret pasūtītāja izvirzītajām prasībām, tas šīs prasības var apstrīdēt IUB; ja tas netiek darīts, pretendentam jāgādā, lai viņa piedāvājums pilnībā atbilstu šīm prasībām [..]; piedāvājuma neatbilstība ir pamats piedāvājuma tālākai nevērtēšanai; lai arī šajā gadījumā neatbilstība starp pasūtītāja prasībām un pieteicējas piedāvājumu šķietami ir neliela, tam nevar piešķirt kādu nozīmi apsverot, vai pretendents ir vai nav izslēdzams no turpmākas dalības iepirkumā; pretējā gadījumā tiktu pārkāpts vienlīdzības un taisnīgas attieksmes princips; ja arī citi pretendenti būtu zinājuši, ka var tikt piedāvātas no tehniskās specifikācijas nedaudz atšķirīgas preces (proti, ja šāda iespēja būtu paredzēta iepirkuma procedūras dokumentācijā), to piedāvājums, iespējams, būtu citādāks un tas savukārt varētu ietekmēt iepirkuma procedūras rezultātus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, tā kā Iesniedzēja piedāvājums ir pamatoti noraidīts un atzīts par neatbilstošu, tā iesniegums ir nepamatots.