Ņemot vērā minēto, kā arī Iesniedzēja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē norādīto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka izskatāmajā lietā izšķirams strīds par to, vai konkrētajā gadījumā Pasūtītāja iepirkuma komisijas rīcība, konstatējot, ka Uzvarētāja piedāvājumā iesniegtā atsauksme neapliecina pretendenta atbilstību Konkursa nolikuma 4.1.4. punkta prasībām (par ko strīds lietā nepastāv), un ņemot vērā Uzvarētāja papildus iesniegto informāciju (2019.gada 25.februāra vēstule Nr.2502/3259L) par tā citu iegūto pieredzi, ir bijusi tiesiska un pareiza.
Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem; termiņu nepieciešamās informācijas vai dokumenta iesniegšanai pasūtītājs nosaka samērīgi ar laiku, kas nepieciešams šādas informācijas vai dokumenta sagatavošanai un iesniegšanai.
Kā izriet no minētās normas, tiesības skaidrot un papildināt piedāvājumu attiecas uz tajā ietvertu neskaidru un nepilnīgu informāciju, nevis uz jaunas, piedāvājumā neietvertas informācijas norādīšanu. Attiecīgi nav pieļaujams, ka, sniedzot papildu informāciju, tiktu pieņemta un vērtēta sākotnēji piedāvājumā neietverta informācija.
Tāpat pasūtītājam, pieļaujot šādu informācijas papildināšanu, jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips. Vienlīdzīgas attieksmes princips pieprasa, lai uz pretendentu piedāvājumiem tiktu piemēroti vienādi nosacījumi, pretendentiem būtu vienādas iespējas izteikt savus piedāvājumus un lai pretendenti būtu vienlīdzīgā situācijā brīdī, kad tie gatavo savus piedāvājumus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2017.gada 5.aprīļa spriedums lietā C- 298/15). Cita starpā vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums nosaka, ka pasūtītājam ir jāievēro paša noteiktie kritēriji tādā veidā, ka tam pienākums ir izslēgt no publiskā iepirkuma procedūras pretendentu, kurš nav darījis zināmu dokumentu vai informāciju, kuras iesniegšana bija pieprasīta šī publiskā iepirkuma dokumentācijā (Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 6.novembra spriedums lietā C-42/13).
Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda par to, ka Uzvarētāja 2019.gada 25.februāra vēstulē Nr.2502/3259L papildus sniegtā informācija par tā pieredzi portatīvo datoru piegādēs citiem klientiem (AS “4Finance” un AS “Latvenergo”) nav atrodama Uzvarētāja sākotnējā piedāvājumā, proti, Uzvarētājs savas pieredzes apliecināšanai ir norādījis jaunu piedāvājumā iepriekš neminētu informāciju. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmumā lietā Nr.SKA-850/2012 atzīts, ka ,,nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi; tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka ne tikai pretendentiem, bet arī pasūtītājam ir saistoši konkursa nolikumā ietvertie noteikumi, tai skaitā pretendentiem precīzi jāievēro nolikumā ietvertās prasības, sagatavojot savu piedāvājumu, un pasūtītājam atbilstoši konkursa nolikumā ietvertajām prasībām pretendentu piedāvājumi ir jāizvērtē. Vēlāka nolikumā prasītās informācijas iesniegšana nevar tikt vērtēta kā vienlīdzīgas attieksmes principam prasībām atbilstoša rīcība, jo rada nepamatotas priekšrocības pretendentam, dodot iespēju tam labot sava sākotnēji iesniegtā piedāvājuma trūkumu. Uz izskatāmo lietu ir attiecināms arī Augstākās tiesas 2015.gada 30.novembra lēmumā lietā Nr. SKA-1530/2015 norādītais, ka šādā situācijā vēršanās pie viena no pretendentiem, aicinot norādīt, vai tomēr nav vēl kādi pasūtītāji, kuriem veiktās piegādes veido pieredzi prasītajā apjomā, pastāvētu risks pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu. Tāpat arī Eiropas Savienības Tiesas 2014.gada 6.novembra spriedumā lietā C-42/13 (Cartiera dell’ Adda SpA pret CEM Ambiente SpA) norādīts, ka vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums nosaka, ka līgumslēdzējai iestādei ir jāievēro pašas noteiktie kritēriji tādā veidā, ka tās pienākums ir izslēgt no publiskā iepirkuma procedūras uzņēmēju, kurš nav darījis zināmu dokumentu vai informāciju, kuras iesniegšana bija pieprasīta šī publiskā iepirkuma dokumentācijā, pretējā gadījumā izslēdzot šo piedāvājumu no konkursa.
Attiecībā uz Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē pausto argumentu par to, ka pierādāmais objekts konkrētajā gadījumā ir Uzvarētāja pieredze, nevis piedāvājumā ietvertā informācija par pieredzi apliecinošām piegādēm, un ka Pasūtītāju būtībā interesē tas, vai pretendentam ir vai nav atbilstoša kvalifikācija, norādāms, ka vienlīdzīgas attieksmes princips pieprasa, lai šāda pasūtītāja “interese” būtu ierobežota ar piedāvājumā norādīto vai no tā izsecināmo informāciju. Pasūtītājam nav pamata izrādīt Uzvarētājam īpašu attieksmi, ļaujot tam iesniegt kādu piedāvājuma daļu (šajā gadījumā pretendenta pieredzi apliecinošus dokumentus) pēc Konkursa nolikumā noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Turklāt, atzīstot par pamatotu šādu Pasūtītāja argumentu, būtu secināms, ka pretendents informāciju par savu kvalifikāciju piedāvājumā var nenorādīt vispār vai norādīt pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, ja vien tam vispār šāda kvalifikācija piemīt.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītājs nepamatoti ir ņēmis vērā Uzvarētāja 2019.gada 25.februāra vēstulē Nr.2502/3259L papildus sniegto informāciju par tā pieredzi portatīvo datoru piegādēs citiem klientiem, kas netika norādīta Uzvarētāja sākotnējā piedāvājumā (turklāt iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Uzvarētāja papildu iesniegtā informācija (preču pavadzīmēm) jebkurā gadījumā nav arī pietiekama, lai konstatētu pretendenta atbilstību Konkursa nolikuma 4.1.4.punkta prasībām, un tieši, tajā aspektā, ka lietā nav konstatējams klientu apliecinājums par kvalitatīvi veiktām attiecīgajām piegādēm Konkursa nolikuma 4.1.4.1.-4.1.4.3.apakšpunktos ietverto nosacījumu kontekstā), tādējādi Pasūtītājam bija jāatzīst Uzvarētāja piedāvājumu par neatbilstošu minētajām prasībām, kā to paredz arī Konkursa nolikuma 5.10.punkts. Proti, Konkursa nolikuma 5.10.punktā noteikts, ka pretendenta vai tā piedāvājuma neatbilstība kādai no iepirkuma nolikumā vai tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām, iepirkuma nolikumā noteikto dokumentu neiesniegšana (vai tādu dokumentu iesniegšana, kas nepamato pretendenta atbilstību visām iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām), vai Pasūtītāja papildus pieprasītās informācijas neiesniegšana Pasūtītājam noteiktajā termiņā ir pamats pretendenta piedāvājuma noraidīšanai un tā tālākai nevērtēšanai.
Papildus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītājs nepamatoti uz konkrēto gadījumu ir attiecinājis IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2018.gada 23.marta lēmumu Nr.4-1.2/18-41 paustos secinājumus, jo minētajā lēmumā faktiskie apstākļi bija būtiski atšķirīgi no izskatāmajā lietā esošajiem. Proti, IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2018.gada 23.marta lēmumā Nr.4-1.2/18-41 analizētajā gadījumā pretendents piedāvājumā bija sniedzis informāciju par savu pieredzi, bet tā bija nepilnīga vai neskaidra, līdz ar to šo informāciju varēja gan precizēt, gan iesniegt arī citus dokumentus, lai apliecinātu pretendenta piedāvājumā norādītās pieredzes atbilstību. Savukārt izskatāmajā lietā Uzvarētājs savā piedāvājumā ir norādījis informāciju par savu pieredzi, kas nav atbilstoša Konkursa nolikuma 4.1.4. punkta prasībām, līdz ar to nav pieļaujama un par tiesisku uzskatāma Pasūtītāja rīcība, pieņemot un atzīstot par atbilstošu tādu Uzvarētāja iesniegto papildu informāciju par pieredzi, kas nav bijusi sākotnēji vispār norādīta Uzvarētāja piedāvājumā.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots.