Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
ART – administratīvā tiesa
01/08/2019
Nr. A42-01303-19/16
 
Tiesa atzīst par pamatotu Biroja rakstveida paskaidrojumā norādīto, ka pieteicējas atsaukšanās uz Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta spriedumu lietā Nr.SKA-555/2015 nav pamatota, jo norādītajā lietā pastāv atšķirīgi lietas apstākļi. Minētajā lietā tika vērtēta pasūtītāja rīcība pēc iepirkuma procedūras pārtraukšanas, kad tas izsludināja iepirkumu par tādu pašu iepirkuma priekšmetu, bet jau ar prasībām, kurām vairs atbilda tikai viens piegādātājs. Savukārt konkrētajā gadījumā Sarunu procedūras iepirkuma priekšmets atšķiras no Pasūtītāja rīkotā iepirkuma „Būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei” (id. Nr.DS 2018/3/ERAF). Kā jau tika norādīts iepriekš, tad Sarunu procedūras nolikums cita starpā paredzēja vieglatlētikas manēžas, ledus halles, park&ride stāvparka, multifunkcionālās halles, vieglatlētikas treniņu laukuma būvprojektu izstrādi un autoruzraudzību, savukārt jaunā iepirkuma priekšmets ir ledus halles būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde atbilstoši tehniskajai specifikācijai. Līdz ar to lietas apstākļi izskatāmajā lietā un lietā, kurā taisīts norādītais Augstākās tiesas spriedums, ir atšķirīgi un nav salīdzināmi. Sarunu procedūras pārtraukšana un jauna iepirkuma rīkošana konkrētajā gadījumā ir likumsakarīga, jo Pasūtītājs kā vienu no Sarunu procedūras pārtraukšanas pamatojumiem norādīja prioritāšu maiņu attiecībā uz plānotajiem sporta pasākumiem, kuru dēļ nepieciešama tikai atsevišķu Sarunu procedūrā paredzēto objektu īstenošana. Turklāt, kā to pamatoti norāda Birojs, Sarunu procedūras nolikums nepieļāva iepirkuma priekšmeta sadalīšanu daļās, realizējot tikai atsevišķu daļu no nolikumā paredzētajiem objektiem, tajā skaitā nepieļāva izdalīt būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi Daugavas stadiona ledus hallei, par ko rīkots jauns iepirkums. Tādējādi nav pamata apgalvot, ka Sarunu procedūra un iepirkums būtu iepirkuma procedūra ar vienādu iepirkuma priekšmetu. Turklāt minētajā iepirkumā kopumā bija trīs pretendenti, kuru iesniegtie piedāvājumi tika izvērtēti (lietas 1.sējuma 22.- 24.lapa). Tādējādi nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu, ka jaunā iepirkuma nolikuma prasības varēja izpildīt tikai viens pretendents. Līdz ar to apstāklis, ka minētajā iepirkumā ir noslēgts līgums ar Sarunas procedūras otru pretendentu, pats par sevi neliecina par Pasūtītāja favorītismu vai formālu aizsegu kāda konkrēta iepriekš izraudzīta pretendenta interešu nodrošināšanai.