[1] Saskaņā ar Konkursa nolikuma 5.7.punktu līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas pretendentam, kurš iesniedzis Konkursa nolikuma prasībām atbilstošu piedāvājumu, kas ir piedāvājis zemāko cenu.
Konkursa nolikuma 5.4.1.punkts paredz, ka pretendents iesniedz finanšu piedāvājumu atbilstoši EIS e-konkursu apakšsistēmā šī konkursa sadaļā publicētajām veidlapām, aizpildot atbilstošās finanšu piedāvājuma formas šūnas.
Konkursa nolikuma 3.pielikuma „Finanšu piedāvājums” veidnē abās iepirkuma priekšmeta daļās, ievērojot piegādes adresi, paredzēts pretendentam norādīt cenu par vienu vienību (metru (piemēram, DN/ID 200, DN/ID 500, DN/ID 1200 u.c.) vai gabalu (savienojums DN200; savienojums DN800 u.c.)), kā arī kopējo cenu piegādes adresē un to kopsummu.
No Iesniedzēja iesnieguma un tā pārstāvja iesnieguma izskatīšanas sēdē norādītā izriet, ka Konkursa nolikuma spēkā esošā redakcija pieļauj pretendentiem norādīt nepatiesas piedāvāto materiālu cenas, proti, finanšu piedāvājuma vērtēšanas kārtība pieļauj pretendentiem norādīt sadārdzinātas materiālu cenas tajās pozīcijās, ko Pasūtītājs pasūtītu lielākā apmērā, kā arī norādīt ļoti zemas piedāvātās materiālu cenas (iespējams nepamatoti lētas) pozīcijās, kurās Pasūtītājs veiktu pasūtījumus mazā apjomā, vienlaikus norādot kopējo piedāvāto līgumcenu mazāku (un formāli konkurētspējīgāku) kā faktiskā tirgus cena.
Pasūtītājs paskaidroja, ka autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana ir atkarīga no ārējo faktoru ietekmes un materiālu apjomi nav prognozējami, kā arī uzskata, ka provizoriskie dati neatspoguļotu nākotnē paredzamos līguma ietvaros pasūtāmo materiālu apjomus un pretendentiem rastos maldīgs priekšstats par nākotnē pasūtāmo materiālu apjomiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija no Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem konstatē, ka Pasūtītājam ir pieejami dati par iepriekšējās iepirkuma procedūrās iegādāto materiālu apjomiem, tomēr Pasūtītāja pārstāvji norādīja, ka šo datu norādīšana maldinātu pretendentus par paredzamo pozīciju apjomu, tā kā Pasūtītājam nav iespējams paredzēt precīzu konkrētu iegādājamo materiālu apjomu.
Publisko iepirkumu likuma 51.panta ceturtā daļa paredz, ka pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā likuma 9. vai 10.pantā noteiktajā kārtībā vai ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka, lai gan Pasūtītājs savos rakstveida paskaidrojumos atsaucās uz Publisko iepirkumu likuma 51.panta ceturto daļu un akcentēja, ka pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai ir tiesīgs izmantot tikai cenu, ja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē, tomēr nav konstatējams, ka Pasūtītājs būtu vērtējis, vai gadījumā, kad nav noteikti piegādājamo dažādo preču apjomi, piemērotāka nav citādāka līguma slēgšanas kārtība.
Atbilstoši Konkursa nolikuma 5.7.punktam un paziņojumā par līgumu norādītajam Pasūtītājs Konkursa rezultātā paredzējis slēgt iepirkuma līgumu. Iesniegumu izskatīšanas komisija no Konkursa nolikuma konstatē, ka tajā nav ietverta informācija par paredzamajiem materiālu iegādes apjomiem. Tāpat konstatējams, ka pretendentu finanšu piedāvājumu vērtēšana noteikta, vērtējot kopējo pretendenta piedāvāto vienas vienības (metrs un gabals kopā) cenu neatkarīgi no iepērkamā materiālu apjoma. No Konkursa nolikumā ietvertā līgumprojekta 3.1.punkta izriet, ka pircējs un pārdevējs vienojas, ka pārdevējs, piegādājot preci, nevar pārsniegt finanšu piedāvājumā noteikto preces cenu visā līguma darbības periodā, un arī līgumprojektā nav konstatējams, ka tajā būtu noteikts iepirkuma priekšmeta apjoms.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī konstatē, ka Pasūtītājs uz ieinteresētā piegādātāja jautājumu 2019.gada 13.martā sniedza atbildi, ka Pasūtītājam nav iespējams prognozēt caurteku veidus, to diametrus un apjomu metros, kā arī savienojumu apjomus, kuri būs nepieciešami šo darbu veikšanai.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 60.panta otrās daļas 3.punktu pasūtītājs, sagatavojot iepirkuma līgumu, ņem vērā normatīvo aktu prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetā iekļautajiem būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem un iepirkuma līgumā norāda iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju.
Savukārt Publisko iepirkumu likuma 1.panta 33.punkts paredz, ka vispārīgā vienošanās ir tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu).
Pasūtītāja pārstāvji iesniegumu izskatīšanas sēdē atzina, ka konkrētajā gadījumā, iespējams, apstākļos, kad nav noteikts iepirkuma priekšmeta (piegādājamo preču) apjoms, Pasūtītāja ieskatā Konkursa nolikumā paredzēto preču iepirkšanai piemērotāk būtu slēgt vispārīgo vienošanos.
Iesniegumu izskatīšanas komisija, ievērojot konkrētos apstākļus, kad nav noteikti piegādājamo materiālu apjomi, kā arī Konkursa nolikumā paredzēts vērtēt dažādu preču (tajā skaitā dažādu mērvienību) cenas kopā, nav pamata konstatēt, ka ar skaidri nenoteiktu piegādes kārtību un apjomiem, pēc būtības varētu tikt iegūts objektīvs zemākās cenas piedāvājums. Tādējādi nav konstatējams, ka Pasūtītājs būtu ievērojis Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punktā paredzēto pasūtītāja līdzekļu efektīvas izmantošanas principu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši minētajam principam Pasūtītājam, sagatavojot iepirkuma dokumentāciju, tai skaitā iepirkuma rezultātā slēdzamo līguma projektu, pēc iespējas jārīkojas tādējādi, lai samazinātu savu risku. Gadījumā, kad nav noteikti provizoriski iegādes apjomi un kad cena tiek piedāvāta par dažādām pozīcijām un dažādām mērvienībām, nav konstatējams, ka ir ievērots Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punktā noteiktais princips attiecībā uz Pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku. Vienlaikus arī nav konstatējams, ka būtu ievērots piegādātāju brīvas konkurences un vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes princips, jo Konkursā noteiktās līguma slēgšanas kārtības ietvaros var izveidoties Iesniedzēja iesniegumā aprakstītā situācija, kad viszemākais cenas piedāvājums Konkursā līguma izpildes rezultātā var izrādīties dārgāks, jo līguma izpildes gaitā lielākā apjomā tiks pasūtīta dārgākā pozīcija.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Pasūtītājam ir jānodrošina, ka ar izraudzīto risinājumu tam, kā tiek organizēts iepirkums, patiesi ir iespējams sasniegt Publisko iepirkumu likuma 2.pantā minētos mērķus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Konkursa nolikuma 3.pielikuma „Finanšu piedāvājums” veidnē noteiktā piedāvājumu vērtēšanas kārtība nenoteikto piegādes apjomu ietvaros kontekstā ar izvēlēto līguma slēgšanas kārtību (iepirkuma līgums) nav atbilstoša Publisko iepirkumu likuma regulējumam un nenodrošina šajā likumā nostiprināto principu ievērošanu. Līdz ar to šādas prasības ir atceļamas.