Konkursa nolikuma 3.pielikumā “Finanšu piedāvājums” pretendentam prasīts norādīt starpniecības maksas (EUR bez PVN) šādiem ar ārvalstu komandējumiem saistītiem pakalpojumiem: 1) aviobiļetes (turp un atpakaļ) rezervēšana, iegāde, noformēšana un piegāde; 2) aviobiļetes maiņa un pārizdošana; 3) aviobiļetes anulēšana; 4) sauszemes transportlīdzekļa biļetes (turp un atpakaļ) rezervēšana (ja piemērojams), piegāde un anulēšana; 5) sliežu transportlīdzekļa biļetes (turp un atpakaļ) rezervēšana (ja piemērojams), piegāde un anulēšana; 6) ūdens transportlīdzekļa biļetes (turp un atpakaļ) rezervēšana (ja piemērojams), piegāde un anulēšana; 7) viesnīcas (naktsmītnes) rezervēšana, nepieciešamo dokumentu noformēšana un piegāde; 8) vīzas noformēšana. Konkursa nolikuma 3.pielikumā “Finanšu piedāvājums” cita starpā iekļauta norāde, ka starpniecības maksa nedrīkst būt 0,00.
No iesniegumā norādītā un Iesniedzēja pārstāvju minētā iesnieguma izskatīšanas sēdē, izriet, ka Iesniedzējs neapstrīd Konkursa nolikuma 3.pielikumā “Finanšu piedāvājums” iekļauto atsauci, kas paredz, ka starpniecības maksa nedrīkst būt 0,00, kā tādu, bet gan uzskata, ka ar šo atsauci nav pietiekami, lai izslēgtu pretendentu negodprātīgu rīcību konkurēt, norādot neadekvātas starpniecības maksas, proti, Iesniedzēja ieskatā Pasūtītājam Konkursa nolikumā būtu jānosaka stingrāki ierobežojumi attiecībā uz starpniecības maksas noteikšanu.
Tā kā Iesniedzējs pēc būtības neapstrīd Konkursa nolikuma 3.pielikumā “Finanšu piedāvājums” iekļauto minēto atsauci, attiecībā uz to savu vērtējumu lēmumā nesniegs arī iesniegumu izskatīšanas komisija.
Savukārt, vērtējot Iesniedzēja izteiktos iebildumus tai aspektā, ka Konkursa nolikumā būtu jānosaka stingrāki ierobežojumi attiecībā uz starpniecības maksas noteikšanu, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, kā jau minēts iepriekš lēmumā, iepirkuma procedūras dokumentos iekļaujamo prasību izvirzīšana ir vienīgi paša pasūtītāja prerogatīva un atbildība. Iesniegumu izskatīšanas komisija pilnībā pievienojas Pasūtītāja argumentam, ka Konkursa nolikumā objektīvi nemaz nav iespējams noteikt minimālo starpniecības maksu kādā noteiktā apmērā, jo tādējādi tiktu ierobežota pakalpojumu sniedzēju brīva konkurence. Turklāt saskaņā ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-38/2014 [9] punktā norādīto tas, cik zemas cenas piedāvāt, kā arī, vai piedāvājumā ietvert atlaides, lai vienlaikus piedāvājums saskanētu ar kvalitatīvu izpildījumu, ir vienīgi katra piegādātāja ziņā, kas var balstīties citstarp tā darbības organizācijas īpatnībās; būtiski var būt tas, vai šāds piedāvājums var novest pie likuma mērķu pārkāpuma. Attiecīgi, ja, izvērtējot piedāvājumus, Pasūtītājam radīsies šaubas par pretendenta kādu piedāvāto cenu vai izmaksu pamatotību, Konkursa nolikumā, konkrēti 4.2.3.punktā, un Publisko iepirkumu likumā, konkrēti 53.pantā, ir skaidri noteikta kārtība Pasūtītāja tālākai rīcībai, lai pārliecinātos pat nepamatoti lēta piedāvājuma esamību vai neesamību.
Ievērojot minēto, kā arī to, ka Iesniedzēja iebildumi šai sakarā ir vērsti uz nākotnē iespējamu situāciju, kas var arī neiestāties jeb nenotikt, un nav konstatējami jebkādi apstākļi, kas šobrīd liegtu vai ierobežotu Iesniedzēja iespējas sagatavot Konkursa nolikuma prasībām atbilstošu finanšu piedāvājumu, iesniegumu izskatīšanas komisija iesniegumā izteikto iebildumu sakarā nekonstatē Iesniedzēja subjektīvo tiesību aizskārumu. Līdz ar to Iesniedzēja iesniegums šajā daļā nav pamatots.