[1] Tehniskās specifikācijas 3.punkts „Darba uzdevums” iesniegumā apstrīdētajā (citētajā) daļā noteic, ka uzņēmējam jānodrošina lai: 1) siltumenerģijas ietaupījums pēc projekta īstenošanas nav mazāks kā 30%, bet vēlams 30,61% gadā no ēkas energosertifikātā aprēķinātā siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas; 2) objekta siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc projekta īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energosertifikātā veiktajiem aprēķiniem, pēc projekta tehniskajā dokumentācijā paredzēto būvdarbu izpildes nepārsniedz 110 kWh/m2 gadā; 3) būvju drošu un energoefektīvu turpmāko ekspluatāciju; 4) būvniecības ieceres risinājumi jāizstrādā tā, lai izpildītu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju - plānotais siltumenerģijas ietaupījums (megavatstundas/gadā) attiecībā pret projekta attiecināmām izmaksām pēc projekta īstenošanas nav mazāks kā 0,1.
Kā izriet no iesnieguma, Iesniedzēja uzskata, ka šie noteikumi paplašina būvdarbu veicēja atbildību, nosakot pienākumu sasniegt noteiktus energoefektivitātes rādītājus. No tā savukārt izriet, ka Iesniedzējam, pārbaudot būvprojektā paredzētos risinājumus, iespējams, būs nepieciešams veikt izmaiņas būvprojektā, kas var ietekmēt būvniecības izmaksas un līdz ar to arī piedāvājumu cenu, tādēļ piedāvājumus nav iespējams novērtēt pēc zemākās cenas kritērija.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka iepriekš minētie Tehniskās specifikācijas 3.punkta noteikumi ir identiski tiem, kuri norādīti būvprojekta „Vienkāršota fasādes atjaunošana un iekšējo inženiertīklu atjaunošana Brīvības ielā 75, Rīgā” Vispārīgajā daļā iekļautā projektēšanas uzdevuma 14.punktā. Proti, Tehniskās specifikācijas 3.punkta noteikumi nenoteic jaunas prasības (sasniedzamos rādītājus) būvdarbu veicējam, bet gan būvdarbu veicēja pienākumu nodrošināt būvdarbu atbilstību būvprojektam. Savukārt būvdarbu veicēja atbildība par būves atbilstību būvprojektam ir noteikta gan Tehniskās specifikācijas 3.punktā, kurā noteikts uzņēmēja pienākums veikt būvdarbus atbilstoši būvprojektam, gan Būvniecības likuma 17.panta otrajā daļā, kas noteic, ka būvdarbus organizē un veic atbilstoši būvprojektam, gan arī Būvniecības likuma 19.panta piektajā daļā, kurā tieši noteikts, ka būvdarbu veicējs ir atbildīgs par būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam.
Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā Iesniedzēja apstrīdētie Tehniskās specifikācijas 3.punkta noteikumi pēc būtības neietekmē pretendenta, kurš iegūs līguma slēgšanas tiesības, pienākumus un atbildības apmēru.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka Publisko iepirkumu likums ļauj pretendentiem (būvdarbu veicējiem) iepazīties ar visiem iepirkuma procedūras dokumentiem, tostarp būvprojektu, kā arī uzdot jautājumus pasūtītājam par tajos iekļautām prasībām. Līdz ar to pretendentiem, sagatavojot piedāvājumu Konkursam, ir iespējams un ir pienākums izvērtēt būvprojektu un savā cenas piedāvājumā ietvert visas būvdarbu izmaksas ar visiem riskiem, tai skaitā iespējamos sadārdzinājumus, kā to paredz Ministru kabineta 2017.gada 3.maija noteikumu Nr.239 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 25.punkts.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī piekrīt Pasūtītāja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē norādītajam argumentam, ka ar apstrīdētajām Tehniskās specifikācijas 3.punkta prasībām uzņēmējam (būvniekam) vienlaikus tiek noteikts pienākums būvdarbus veikt, ievērojot atbilstošas tehnoloģijas un pielietojot tādus materiālus, lai attiecīgie energoefektivitātes rādītāji tiktu sasniegti.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatē, ka Iesniedzējs, apstrīdot Tehniskā specifikācijas 3.punkta noteikumus, nav norādījis pamatojumu tam, ka pastāvētu šķēršļi, kas liegtu Iesniedzējam sagatavot būvprojektā norādītajiem darbiem un sasniedzamajiem rezultātiem atbilstošu un ekonomiski pamatotu piedāvājumu, līdz ar to Iesniedzēja iesniegums daļā par Tehniskās specifikācijas 3.punkta noteikumiem nav pamatots.