Iesniedzējs uzskata, ka Konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta 3.5., 4.4., 6.20. un punktā noteiktā atbildība par būvprojekta kvalitāti, kļūdu neesību tajā nepamatoti tiek uzlikta būvuzņēmējam.
Pasūtītājs uzskata, ka Konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta minētie punkti ir pamatoti, tā kā būvdarbu veicēja pienākums un atbildība ir nodrošināt, ka uzbūvētā būve atbilst normatīvo aktu prasībām. Turklāt normatīvie akti neaizliedz pasūtītājam un būvdarbu veicējam vienoties par tādu atbildības sadalījumu, saskaņā ar kuru būvdarbu veicējs uzņemas lielāku atbildību pret pasūtītāju, nekā tas tieši izriet no normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar Konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta 3.5.punktu izpildītājs apliecina, ka, parakstot līgumu, ir pilnībā iepazinies un izpētījis būvprojektu dokumentāciju, tajā ietvertos risinājumus, darbu apjomus, pielietojamos materiālus, kvalitātes un tehnoloģijas prasības, pasūtītāja tehniskās prasības, kā arī būvlaukumu; izpildītājam līguma slēgšanas brīdī nav jebkāda satura pretenzijas vai iebildumi pret tiem; izpildītājs apliecina, ka būvprojekts ir realizējams un ka tāmēs (līguma pielikums Nr.2) ir iekļauti visi izpildītāja ar darbu veikšanu un objekta būvniecību atbilstoši būvprojektam saistītie izdevumi, kā arī izvērtējis visus ar darbu saistītos riskus un to izmaksas ir ietvēris kopējā līgumcenā; ja vien līgumā nav noteikts citādi, ar līguma parakstīšanu izpildītājs ir uzņēmies pilnīgu atbildību par visu nepieciešamo darbu un ar to saistīto izmaksu paredzēšanu un līgumcena nedrīkst tikt mainīta, pamatojoties uz neparedzētiem sarežģījumiem vai izmaksām.
Konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta 4.4.punkts nosaka, ka līgumcena visā līguma darbības laikā netiks paaugstināta sakarā ar cenu pieaugumu darbaspēka, būvniecības materiālu, darbu un mehānismu vai darbu pieskaitāmo izdevumu izmaksām, nodokļu likmju vai nodokļu normatīvā regulējuma izmaiņām, kā arī jebkuriem citiem apstākļiem, kas varētu skart līguma kopējo summu; līgumcena nav pakļauta valūtas kursu svārstībām, indeksācijai (t.sk. darbaspēka vai materiālu sadārdzinājumam); izpildītājam nav tiesības papildus līgumcenai prasīt jebkādu citu izdevumu, izmaksu kompensēšanu, ja par to normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav panākta atsevišķa vienošanās vai līgums skaidri nenosaka citādi; par līguma kopējās summas palielināšanas pamatu no izpildītāja puses nevar tikt uzskatītas jebkādas atsauces uz nepilnīgi veiktiem aprēķiniem tāmēs, būvprojekta dokumentācijā iztrūkstošām objektā paredzēto elementu nepieciešamajām sastāvdaļām vai atsevišķiem specifikāciju elementiem, uz kļūdainām materiālu apjomu aplēsēm būvprojekta dokumentācijas specifikācijās, grafiskajos materiālos un tāmēs, uz tāmēs neietvertiem elementiem, kuri ir norādīti tekstuāli vai grafiski būvprojekta dokumentācijā, uz būvniecības detaļām, kuras izriet no būvniecības elementu montāžas tehnoloģijām un ar to izpildi saistītajiem pasākumiem, kā arī, pamatojoties uz jebkuriem citiem apstākļiem, ar kuriem profesionāli jārēķinās izpildītājam, izpildot līgumu; visi darbi, kuri nav ievērtēti izpildītāja aizpildītajā tāmē, bet ir norādīti būvprojekta dokumentācijā, tiek veikti uz izpildītāja rēķina.
Konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta 6.20.punkts paredz, ka par līgumcenas izmaiņu pamatojumu nevar tikt uzskatītas jebkādas atsauces uz nepilnīgi veiktiem aprēķiniem tāmēs, izsniegtajā dokumentācijā iztrūkstošām būvprojektā paredzēto elementu nepieciešamajām sastāvdaļām vai atsevišķiem specifikāciju elementiem, kļūdainām materiālu apjomu aplēsēm specifikācijā, grafiskajos materiālos, darba apjomos-tāmēs un tāmē neievērtētiem elementiem, kuri ir norādīti tekstuāli vai grafiski dokumentācijā, būvniecības detaļām un palīgmateriāliem, kas izriet no būvniecības elementu montāžas tehnoloģijām un ar to izpildi saistītajiem pasākumiem, kā arī, pamatojoties uz jebkuriem citiem apstākļiem, ar kuriem profesionāli jārēķinās izpildītājam, uzsākot izpildīt līgumu atbilstoši ar līguma nosacījumiem.
Saskaņā ar Konkursa nolikumā ietvertā līguma projekta 6.21.punktu izpildītājs nevar atsaukties uz nepilnīgu būvprojektu un apstākļiem, kas izpildītājam bija jāizvērtē līdz piedāvājuma iesniegšanai, piedaloties iepirkumā, kā arī nevar atsaukties uz nesaisti starp būvprojekta sadaļām, kas ir jāvērtē kā viens vesels būvprojekts un tāmes nav prioritāte darba veikšanai, bet gan būvprojekta dokumentācija.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 36.panta pirmo daļu pasūtītājs savā pircēja profilā nodrošina brīvu un tiešu elektronisku piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem un visiem papildus nepieciešamajiem dokumentiem. Savukārt šī panta otrā daļa nosaka, ka gadījumā, ja piegādātājs vai kandidāts ir laikus pieprasījis papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajām prasībām, pasūtītājs to sniedz piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā sešas dienas pirms pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām. Ievērojot minēto regulējumu, konstatējams, ka Iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar Konkursa dokumentāciju, tajā skaitā arī ar būvprojektu, un nepieciešamības gadījumā uzdot jautājumus Pasūtītājam gadījumā, ja tādi ir radušies saistībā ar piedāvājuma sagatavošanu. Proti, pretendentiem tiek sniegta visa nepieciešamā informāciju, lai tie spētu sagatavot savu piedāvājumu nepieciešamā detalizācijas pakāpē un attiecīgi realizēt līgumu par pretendenta piedāvāto līgumcenu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī piekrīt Pasūtītāja atsaucei uz Būvniecības likuma 16.panta otro daļu, 19.panta pirmo, ceturto un piekto daļu, no kuras izriet tieši būvprojekta izstrādātāja atbildība, bet vienlaikus (saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta piekto daļu) arī būvdarbu veicēja atbildība.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka IUB rīcībā ir Ekonomikas ministrijas gada 3.decembra vēstule Nr.2.13.8.1-2/2018/5579, kas ir atbilde uz IUB jautājumu par būvdarbu līgumā ietvertajiem nosacījumiem. Šajā vēstulē Ekonomikas ministrija norāda, ka „Būvniecības likumā nostiprināta atbildība pastāv neatkarīgi no pušu savstarpēji noslēgtajā līgumā ietvertajiem nosacījumiem, vienlaicīgi, būvniecības regulējums neierobežo pasūtītāja tiesības būvdarbu līgumos izvirzīt papildus nosacījumus attiecībā uz būvdarbu veicēja līgumtiesisko atbildību. Lai minimizētu riskus būvdarbos, Ekonomikas ministrijas prāt, pasūtītājam ir tiesības izvirzīt papildus nosacījumus un līgumtiesisko atbildību, tai skaitā prasīt būvniekam uzņemties finansiālo risku par būvdarbu laikā atklātajām nepilnībām būvprojekta dokumentācijā. Taču tas neatceļ un nemazina būvprojekta izstrādātāja Būvniecības likumā nostiprināto atbildību un būvdarbu veicējs var vērsties pret būvprojekta izstrādātāju regresa kārtībā un prasīt tam radušos zaudējumu atlīdzinājumu”. Vēstulē arī norādīts, ka „būvprojekta izstrāde un būvdarbi ir secīgās darbības būvniecības procesā un Publisko iepirkumu likums pieļauj piegādātājam (būvdarbu veicējam) iepazīties ar visiem iepirkuma procedūras dokumentiem, kā arī uzdot papildus skaidrojošus jautājumus par tajos iekļautām prasībām. Līdz ar to, pasūtītājs rēķinās, ka piegādātājs (būvdarbu veicējs) ir izvērtējis būvprojektu un pievienoto tāmi, un cenas piedāvājumā ietvēris pilnu būvdarbu izmaksu ar visiem riskiem, tai skaitā iespējamos sadārdzinājumus, kā to paredz Latvijas būvnormatīva LBN 501-17 ,,Būvizmaksu noteikšanas kārtība ” 25.punkts ”.
Ņemot vērā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata uzskatīt, ka Pasūtītājam nebūtu tiesības līgumā noteikt būvdarbu veicējam atbildību par būvdarbu kvalitāti, kā arī ierobežojumu, ka būvdarbu veicējs nebūs tiesīgs līguma izpildes gaitā lūgt papildu finansējumu, atsaucoties uz būvprojekta kvalitāti. Turklāt atbilstoši līguma projekta XX.punktam izpildītājs nevar atsaukties uz nepilnīgu būvprojektu un apstākļiem, kas izpildītājam bija jāizvērtē līdz piedāvājuma iesniegšanai, taču vienlaikus līguma projekta 1.15.punktā ir arī definēts, ka papildu darbi ir jebkādi papildus vai neparedzēti darbi, kurus izpildītājs neparedzēja, noslēdzot šo līgumu, un kurus no būvprojekta un citas izpildītājam pieejamās informācijas un lietpratēja pieredzes nevarēja paredzēt. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Pasūtītājs būtu nepamatoti noteicis apstrīdētās prasības.
Iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā konkrētajā gadījumā ir ņemams vērā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 14.janvāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA-134/2013 norādītais, ka no Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas; pasūtītāja izvirzīto prasību ekonomisko lietderīgumu un adekvātumu, ciktāl tas nediskriminē pretendentu vai nekropļo konkurenci, novērtē tieši pretendents, kurš izvēlas piedalīties iepirkumā vai arī ne un par kādu cenu. Iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka tieši pretendents ir tas, kas novērtē visus iespējamos izdevumus un riskus, kas varētu rasties saistībā ar attiecīgā līguma izpildi, un piedāvā attiecīgu cenu.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka Iesniedzējs nav norādījis argumentus, kas būtu par pamatu secinājumam, ka līguma 3.5., 4.4., 6.20. un 6.21.punkta nosacījumi būtu diskriminējoši vai ka tie radītu nepamatotas priekšrocības kādam piegādātājam vai piegādātāju grupai dalībai Konkursā, iesniegumu izskatīšanas komisijai konkrētajā gadījumā nav pamata atzīt attiecīgās līguma 3.5., 4.4., 6.20. un 6.21.punkta prasības par neatbilstošām Publisko iepirkumu likumam.
Līdz ar to Iesniedzēja iesniegums šajā daļā nav pamatots.