Tā kā biroja ieskatā pieteikumā ir ietverti jauni argumenti, kuri nebija norādīti birojam adresētajā apstrīdēšanas iesniegumā (lietas 58.– 66. lapa), vispirms izšķirams strīds par tiesā pārbaudāmo argumentu pieļaujamību. Tiesai, pārbaudot biroja lēmuma tiesiskumu, nav jāvērtē pieteicēja argumenti, kas pēc būtības veido jaunu un atšķirīgu sūdzības pamatu un kas nebija izteikti termiņā, kāds paredzēts sūdzības iesniegšanai birojā (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 17. oktobra sprieduma birojam pastāvēja iespēja pārbaudīt pieteicējas iebildumus, kas tiek uzturēti lietā Nr. SKA-858/2017 10. punkts). Lai pārliecinātos par to, vai tiesvedības laikā, tiesai ir jāpārbauda apstrīdēšanas iesniegumā ietvertā argumentācija.
Pieteicējas ieskatā iepirkuma priekšmeta 10. un 11. daļas uzvarētājs bija jāizslēdz no iepirkuma un līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir pieteicējai, jo pasūtītājs bija pieļāvis Publisko iepirkumu likuma 18. panta trešās un ceturtās daļas pārkāpumu. Birojs uzskata, ka šāds arguments ir izvirzīts tikai tiesā. Izvērtējot apstrīdēšanas iesnieguma saturu, tiesa konstatē, ka pieteicēja vērsusi biroja uzmanību tam, ka /pers. I/, būdama uzvarētāja uzņēmuma vienīgā īpašniece un vadītāja, sniedza pasūtītāja darbiniekiem, t. sk. iepirkuma komisijas locekļiem, apmācību – konsultāciju pakalpojumu. Šī iemesla dēļ pieteicējas ieskatā iepirkuma komisijas locekļi neparakstīja Publisko iepirkumu likuma 25. panta trešajā daļā minēto apliecinājumu, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka viņi ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem.
Uz šo argumentu birojs Lēmumā ir atbildējis, norādot, ka iepirkuma komisijas locekļi apliecinājumu ir parakstījuši, un sniedzis skaidrojumu šādam savam novērtējumam. Tāpat birojs Lēmumā nav atzinis par pamatotu pieteicējas argumentu, ka uzvarētāja 2016. gadā pasūtītājam sniegto bezmaksas apmācību dēļ pastāvētu pamats uzskatīt, ka iepirkuma komisijas locekļi atrodas interešu konfliktā atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā”. Tiesas ieskatā apstrīdēšanas iesniegumā ietverto argumentu birojs ir izvērtējis atbilstoši tā saturam un būtībai. Apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja nenorādīja uz pasūtītāja pieļautajiem Publisko iepirkumu likuma 18. panta trešās un ceturtās daļas pārkāpumiem, attiecīgi birojs šos pieteicējas apsvērumus šādā aspektā arī nevērtēja. Lai arī pieteicēja norāda, ka pierādījumus savu aizdomu pamatotībai ir ieguvusi tikai biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdes un tiesvedības laikā, tiesas ieskatā tas nav pamats pieļaut argumentācijas maiņu. Pašu pārkāpumu pieteicēja ir identificējusi apstrīdēšanas iesniegumā, taču, neatkarīgi no tās rīcībā esošajiem pierādījumiem, pārkāpuma ietekmi uz iepirkuma rezultātiem pieteicēja birojam ir lūgusi pārbaudīt citā aspektā, nekā vēlas to šobrīd tiesā. Nespēja iesniegt pierādījumus sava argumenta pamatotībai nav šķērslis argumenta izvirzīšanai. Pieteicēja pareizi norāda, ka birojam objektīvās izmeklēšanas ietvaros būtu bijis jānoskaidro lietas faktiskie apstākļi, taču tas būtu darāms tikai tad, ja pieteicēja savu argumentu būtu atbilstoši noformulējusi. Tā kā pieteicēja birojam nelūdza pārbaudīt iespējamos pasūtītāja pieļautos Publisko iepirkumu likuma 18. panta trešās un ceturtās daļas pārkāpumus, birojs tos arī nepārbaudīja.
Tiesa piekrīt, ka pieteikumā norādītais arguments šķietami turpina apstrīdēšanas iesniegumā sākotnēji minēto argumentācijas ķēdi, tomēr pēc būtības tas ir iebildums pret citu, sākotnēji neapstrīdētu iepirkuma procedūras aspektu. Identiski tiesa nekonstatē, ka apstrīdēšanas iesniegumā pieteicēja būtu minējusi, ka pasūtītāja rīcības dēļ, nepareizi interpretējot vērtēšanas kritērijā Nr. 2 piešķiramo punktu skaitu, tai bijusi liegta iespēja piesaistīt vairāk speciālistu. Pieteicēja vienīgi norādījusi uz nolikuma nepareizu piemērošanu, un birojs pieteicējas iebildumus ir atzinis par pamatotiem. Piesaistīto speciālistu skaits ietilpst vērtēšanas kritērijā Nr. 1 un iebildumus par to pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā nav norādījusi. Tādējādi tiesa atzīst par pamatotiem biroja apsvērumus, ka pieteikumā ietvertie jaunie argumenti nav izvērtējami pēc būtības.