Publisko iepirkumu likuma 40.panta ceturtā daļa noteic, ka pasūtītājs nodrošina šā panta trešajā daļā minēto dokumentu (protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija) izsniegšanu triju darbdienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas dienas.
Lietā nepastāv strīds, ka Iesniedzējs 2019.gada 4.martā ir vērsies pie Pasūtītāja ar pieprasījumu izsniegt 2019.gada 19.februāra piedāvājumu vērtēšanas protokolu; pieprasījums Pasūtītājam nosūtīts elektroniski un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Tāpat nepastāv strīds par to, ka Pasūtītājs, atbildot uz minēto pieprasījumu, pieprasīto protokolu Iesniedzējam nosūtījis ierakstītā vēstulē pa pastu 2019.gada 7.martā (Pasūtītāja 2019.gada 7.marta vēstule Nr.3.2-2/494), un attiecīgi Iesniedzējs to saņēmis 2019.gada 11.martā.
Uzklausot iesnieguma izskatīšanas sēdē Iesniedzēja pārstāves teikto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Iesniedzēja ieskatā Pasūtītājs nav ievērojis Publisko iepirkumu likuma 40.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu pieprasītā vērtēšanas protokola izsniegšanai, un tieši, izvēloties nosūtīt minēto protokolu pa pastu ierakstītā vēstulē, nevis elektroniski, kas attiecīgi nodrošinātu arī šī protokola saņemšanu Iesniedzējam norādītajā termiņā, lai Iesniedzējs varētu pilnvērtīgi un kvalitatīvi sagatavot apstrīdēšanas iesniegumu un to laikus iesniegt IUB.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai arī Pasūtītājs ir nosūtījis Iesniedzējam pieprasīto vērtēšanas protokolu Publisko iepirkumu likuma 40.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā, t.i., triju darbdienu laikā pēc Iesniedzēja pieprasījuma saņemšanas, tomēr Pasūtītāja rīcība, izvēloties pieprasīto vērtēšanas protokolu nosūtīt pa pastu Iesniedzējam, nav bijusi pilnībā atbilstoša. Proti, saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 38.panta pirmo daļu informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem notiek pa pastu, faksu vai elektroniski (saskaņā ar šā panta trešās, ceturtās, sestās un astotās daļas nosacījumiem) atkarībā no pasūtītāja izvēles. Minētā panta trešā daļa noteic, ka pasūtītājs izvēlas informācijas apmaiņas līdzekļus, kas ir vispārpieejami, lai neapgrūtinātu piegādātājam piekļuvi iepirkumam; pasūtītājs izvēlas tādu šajā likumā minēto dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu; ja informācijas apmaiņā tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi, izvēlas tādus, kuri ir publiski pieejami un savietojami ar vispārlietotām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, tādējādi novēršot iespēju diskriminēt piegādātājus uz šā pamata.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Iesniedzējs savu pieprasījumu vērtēšanas protokola izsniegšanai Pasūtītājam nosūtīja elektroniski, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka konkrētajā gadījumā Pasūtītāja rīcībā, izvēloties pieprasīto vērtēšanas protokolu Iesniedzējam nosūtīt pa pastu, ir konstatējams Publisko iepirkumu likuma 38.panta trešās daļas pārkāpums, un tieši, neizvēloties tādu dokumentu nosūtīšanas veidu, kas adresātam nodrošina pēc iespējas ātru informācijas saņemšanu un kuru tieši lūdza Iesniedzējs. Iesniegumu izskatīšanas komisija ņem vērā arī to, ka Pasūtītāja pārstāvis iesnieguma izskatīšanas sēdē nespēja norādīt nevienu apstākli, kas objektīvi liedza Pasūtītājam pieprasīto vērtēšanas protokolu Iesniedzējam nosūtīt pieprasītajā veidā. Līdz ar to Iesniedzēja iebildumi šajā sakarā ir atzīstami par pamatotiem.