Izvērtējot Konkursa nolikuma 9.2.5.punktu un lietas dalībnieku apsvērumus, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Konkursa nolikuma 9.2.5.punktā noteiktās prasības ir pamatotas.
No Likuma 51.panta otrās daļas regulējuma izriet, ka prasības piegādātāja minimālajam finanšu apgrozījumam ir nosakāmas, ņemot vērā paredzamo līgumcenu, nevis, piemēram, gada laikā izmaksājamās summas par veiktajiem darbiem vai arī gada laikā izpildāmo līguma apjomu. Pretendents līguma izpildes laikā ir atbildīgs par līgumu kopumā, tādējādi ir arī tikai loģiski, ka prasības minimālajam apgrozījumam tiek saistītas ar kopējo paredzamo līgumcenu par līguma izpildi. Konkrētajā gadījumā konstatējams, ka paredzamā līgumcena atbilstoši Konkursa nolikuma 3.8.punktam ir 32 096 048 euro bez PVN. Tādējādi secināms, ka Konkursa nolikumā noteiktā prasība ir atbilstoša Likuma 51.panta otrās daļas regulējumam.
Tāpat Likuma regulējums noteic (Likuma 51.panta pirmā daļa), ka prasības piegādātāja gada minimālajam finanšu apgrozījumam var noteikt konkrētā iepirkuma līguma priekšmeta jomā. Likums nenosaka, cik plaši vai šauri ir tulkojams šis termins, līdz ar to sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tas, kas šo terminu piepilda ar saturu, nolikumā definējot konkrētas prasības piegādātājiem. Minētais izriet arī no Augstākās tiesas prakses, proti, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma procedūras dokumentos ir tiesīgs noteikt savām vajadzībām atbilstošas, objektīvi pamatotas prasības, vienlaikus ievērojot iepirkuma jomu regulējošajos normatīvajos aktos ietverto vienlīdzības un brīvas konkurences principu. Tāpat no Augstākās tiesas prakses (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015.gada 29.decembra lēmumu SKA-1170/2015) izriet, ka iepirkuma līguma jomu sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs noteikt arī šauri, sasaistot minimālā apgrozījuma prasību ar iepirkuma priekšmetā veicamajiem darbiem, kas konkrētajā gadījumā ir satiksmes pārvada, kas paredzēts autotransportam, būvniecība. Šādas prasības specifiskos būvdarbos atšķirībā no vispārīga apgrozījuma būvniecības nozarē ļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pārliecināties, ka piegādātājs tieši šajos specifiskajos būvdarbos spēs veiksmīgi realizēt iepirkuma priekšmetā ietilpstošos darbus. Savukārt no Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 20.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā SKA- 1044/2018 izriet, ka prasību noteikšanā (t.sk. attiecībā uz finanšu apgrozījumu) jāņem vērā sniedzamā pakalpojuma būtība. Vienlaikus iepirkuma līguma jomu nav pamatoti tikai un vienīgi saistīt ar iepirkumā norādīto CPV kodu, kas paredzēts, lai standartizētu norādes, kuras izmanto līgumslēdzējas iestādes sava iepirkuma priekšmeta norādīšanai. CPV klasifikators ir paredzēts precīzai un starptautiski saprotamai iepirkuma priekšmeta nosaukuma kodēšanai, nevis kā pamatojums līdzīgu preču, pakalpojumu vai būvdarbu identificēšanai, lai noteiktu paredzamo līgumcenu (sk. https://www.iub.gov.lv/lv/node/77).
Attiecībā uz Iesniedzēja pārstāvju iesniegumu izskatīšanas sēdē norādīto, ka normatīvie akti nedefinē terminu „autotransporta infrastruktūra” un ka par atbilstošu būtu uzskatāms arī apgrozījums dzelzceļu tiltu būvniecībā, izvērtējot Konkursa nolikuma
9.2.5. punktā ietverto prasību par apgrozījumu autotransporta (ceļu un tiltu) infrastruktūras būvdarbu jomā, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tas, ka normatīvie akti nedefinē terminu „autotransporta infrastruktūra”, nenozīmē, ka pati prasība ir neatbilstoša. Termins „autotransports” tiek definēts kā transporta apakšnozare, kas veic pasažieru un kravu pārvadāšanu ar automobiļiem (http://termini.lza.lv/term.php?term=autotransports&list =autotransports&lang=LV). Savukārt atbilstoši Autopārvadājumu likuma 1.panta 6.punktam autotransporta līdzeklis ir transportlīdzeklis ar motoru (izņemot traktorus un pašgājējas mašīnas), kuru lieto pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem. Vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumus sniedzējs, definējot apgrozījuma prasību, iekavās ir paskaidrojis, kāda veida autotransporta infrastruktūras būvdarbos piegādātājam ir jābūt noteiktajam apgrozījumam, proti, tie ir ceļu un tiltu būvdarbi. Vienlaikus no iepriekš minētās Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atbildes uz ieinteresētā piegādātāja jautājumu (Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja 2019.gada 2.aprīlī publicētā atbilde uz 3.jautājumu) neizriet, ka apgrozījums, kas iegūts dzelzceļa tiltu būvdarbos, būtu atbilstošs Konkursa nolikuma
9.2.5. punkta prasībai. Konkursa nolikuma 9.2.5.punktā tieši noteikts, ka apgrozījumam jābūt autotransporta (ceļu un tiltu) infrastruktūras būvdarbu jomā. Attiecīgi, ja Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs būtu citstarp vēlējies par atbilstošu atzīt arī apgrozījumu dzelzceļa (dzelzceļa tiltu) infrastruktūras būvdarbu jomā, tad tas arī būtu nosakāms Konkursa nolikumā. Tāpat vērā ņemams ir Augstākās tiesas atzītais, ka jebkura nolikuma prasība ierobežo konkurenci, tomēr, vērtējot nolikuma prasību atbilstību Likumam, ir izslēdzami tikai nepamatoti, nevis jebkuri ierobežojumi konkurencei (Augstākās tiesas 2013.gada 18.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-1033/2013 7.punkts). Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija nav pamata atzīt, ka Konkursa nolikuma 9.2.5.punkta prasība nepamatoti ierobežotu konkurenci.
Attiecībā uz Iesniedzēja pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē norādīto, ka Konkursā apmēram 70 % no līguma summas veido tiltu inženierbūves un tie nav ceļu būvdarbi, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka iepirkuma priekšmetā ietilpst arī ceļu būvdarbi (Iesniedzēja pārstāvji norādīja, ka ceļu būvdarbi veido apmēram 10 % no līguma summas). Līdz ar to ir secināms, ka piegādātāja minimālā apgrozījuma prasība autotransportam paredzēto ceļu un tiltu būvdarbos ir saistīta ar iepirkuma priekšmetu.
Apkopojot lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka, tā kā Iesniedzēja iesniegums nav pamatots un tajā izteiktie lūgumi ir noraidāmi, apstrīdētās Konkursa nolikuma prasības ir atstājamas spēkā.