] Tiesa lietā konstatē šādus rakstveida pierādījumus.
[11.1] 2018. gada 7. februāra elektroniski sagatavota izziņa Nr. NO 31180490-8051635, no kuras izriet, ka pieteicējai 2018. gada 7. februārī ir bijis VID administrēta nodokļa parāds 1373,86 euro apmērā (lietas 1. sējuma 155.-157. lapa).
[11.2] Pasūtītājas 2018. gada 9. februārī pieteicējai nosūtīta vēstule, kurā lūgts iesniegt izziņu vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parāda, kas pārsniedz 150 euro, neesamību 2018. gada 7. februārī (turpat, 65. lapa).
[11.3] Pieteicējas 2018. gada 16. februārī pasūtītājai nosūtīta vēstule (turpat, 67. lapa), tai pievienojot turpmāk minētos dokumentus, ko pieteicēja uzskata par objektīviem pierādījumiem pieteicējas nodokļu parāda neesamībai uz 2018. gada 7. februāri.
[11.3.1] SIA „Rebus A”, kas sniegusi pieteicējai grāmatvedības pakalpojumus, 2018. gada 15. februāra apliecinājums (turpat, 68. lapa), kurā norādīts turpmāk minētais. Pieteicējai uz 2018. gada 7. februāri nebija iesniegta korekta nodokļu deklarācija, jo nebija iegrāmatots viens darījums ar citu komercsabiedrību – SIA „Doitex”, šā darījuma PVN bija 1400,70 euro. Līdz ar to VID sistēmā uzrādījusies kļūdaina informācija, jo pieteicējai nodokļa parādu faktiski nav bijis.
[11.3.2] SIA „Doitex” 2018. gada 16. februāra apliecinājums (turpat, 69. lapa), kurā norādīts turpmāk minētais. SIA „Doitex” 2017. gada 28. decembrī sniedza pieteicējai pakalpojumu 8070,70 euro, ieskaitot PVN. Pieteicēja nebija šo darījumu uz 2018. gada 7. februāri deklarējusi VID sistēmā, tādēļ pieteicējai uz minēto datumu kļūdaini uzrādījies nodokļa parāds.
[11.3.3] Pieteicējas un SIA „Doitex” 2017. gada 28. decembrī sastādīts pieņemšanas un nodošanas akts par darbu izpildi (turpat, 70. lapa).
[11.3.4] Rēķins, ko SIA „Doitex” 2017. gada 28. decembrī izrakstījusi pieteicējai par izpildītajiem darbiem (turpat, 71. lapa).
[11.3.5] VID 2018. gada 14. februāra vēstule (turpat, 72. lapa), kas adresēta pieteicējai un kurā minēts turpmāk minētais. Pieteicēja 2018. gada 22. janvārī bija iesniegusi PVN deklarāciju par 2017. gada decembri un deklarējusi budžetā maksājamo PVN 6315,32 euro apmērā. Pieteicēja 2018. gada 12. februārī precizējusi 2018. gada 22. janvārī iesniegto PVN deklarāciju par 2017. gada decembri un deklarējusi par 2017. gada decembri aprēķināto budžetā maksājamo PVN 4914,62 euro (budžetā maksājamais PVN samazināts par 1400,70 euro).
[11.3.6] Izdrukas no VID EDS par pieteicējas datiem: atlikumu vēsture par laika periodu no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 14. februārim un budžeta maksājumu nomaksas stāvoklis 2018. gada 13. februārī (turpat, 73.?74. lapa).
[11.3.7] VID 2018. gada 14. februāra izziņa, ka pieteicējai 2018. gada 13. februārī nav VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda (turpat, 75. lapa).
[11.4] Pasūtītājas 2018. gada 21. februārī dienestam adresētā vēstule (turpat, 105.?106. lapa), kurā lūgts precizēt, ņemot vērā pieteicējas iesniegtos dokumentus, vai pieteicējai 2018. gada 7. februārī aktuālo nodokļu kopsumma nepārsniedza 150 euro.
[11.5] VID 2018. gada 1. marta pasūtītājai adresētā vēstule (turpat, 32.-33. lapa), kurā norādīts turpmāk minētais. Katru dienu tiek fiksēti dati par visu nodokļu maksātāju nodokļu nomaksas stāvokli katras dienas sākumā. VID rīcībā ir saglabāti dati par jebkura nodokļu maksātāja nodokļu nomaksas stāvokli uz katru mēneša datumu. Izziņā netiek ņemti vērā nodokļu maksātāja vēlāk iesniegtie deklarāciju labojumi, kā arī izziņas sastādīšanas datumā vai pēc tā akceptētie nodokļu maksājumi. Izziņā norādītā informācija par nodokļu nomaksas stāvokli konkrētā datumā ir nemainīga neatkarīgi no izziņas sagatavošanas datuma, un atkārtotas izziņas gatavošana par to pašu datumu nemainītu tajā atspoguļoto informāciju. Informācija, kas tiek attēlota VID EDS sagatavotajā izziņā „Izziņa par nodokļu parādu”, ir korekta uz katru noteikto mēnešu dienu. Savukārt VID EDS izdrukā „Atlikumu vēsture” tiek izmantots atšķirīgs sagatavošanas algoritms, t. i., tiek ņemtas vērā informācijas sistēmā veiktās izmaiņas ar atpakaļejošu datumu, tādēļ šajās izziņās dienests norāda atsauci, ka tās nav izmantojamas dalībai publiskajos iepirkumos. VID paskaidrojis, ka pieteicējai precizēšanas rezultātā tika samazināts budžetā maksājamais nodoklis par 1400,70 euro, līdz ar to VID EDS izdrukā „Atlikumu vēsture” tika ietekmēts 2018. gada 7. februāra norēķinu stāvoklis, izveidojoties nodokļu pārmaksai.
[11.6] VID 2018. gada 7. marta pasūtītājai adresētā vēstule (turpat, 31. lapa), kurā papildus iepriekšējā vēstulē minētajai informācijai norādīts, ka pieteicējai 2018. gada 7. februārī ir bijis aktuāls nodokļu parāds, kas pārsniedzis 150 euro.
[12] Priekšnosacījums tam, lai pretendents varētu piedalīties iepirkumā, ir tāds, ka pretendentam nav nodokļu parādu. Likumdevējs ir noteicis konkrētu brīdi, par kuru pārbaudāma parāda esība. Tā ir piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena un diena, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Visiem iepirkuma dalībniekiem šis brīdis ir zināms, un veiksmīgas dalības nolūkā tiem jāgādā, lai attiecīgajā laikā tiem nodokļu parādu nebūtu (sk. Senāta 2018. gada 1. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-490/2018 (A420330616) 10. punktu).
[13] Tiesa uzskata, ka Publisko iepirkumu likuma 42. panta piektajā daļā noteiktais pienākums pasūtītājam noteikt 10 dienu termiņu apliecinājuma iesniegšanai par nodokļu parāda neesamību ir vērsts uz to, lai nepieļautu situāciju, ka no dalības publiskajā iepirkumā kļūdainas vai neaktualizētas informācijas uzrādīšanās dēļ tiek izslēgts tāds pretendents, par kuru attiecīgajās nodokļu administrēšanas iestāžu datubāzēs uzrādās informācija kā par nodokļu parādnieku. Šādā nolūkā pretendentam tiek dota iespēja atspēkot fakta prezumpciju par viņu kā par nodokļu parādnieku konkrētā datumā. Taču minētā likumā paredzētā iespēja nav izmantojama tā, ka tā atļautu pretendentam koriģēt iepriekš iesniegtās nodokļu deklarācijas tādā veidā, lai iepriekš uzrādījušos nodokļu parādu padarītu par neeksistējošu uz attiecīgo brīdi, kad tas nepieciešams pretendentam. Līdzīgi šī iespēja nenozīmē arī to, ka pretendentam konkrētajā 10 dienu termiņā tiktu dota iespēja samaksāt konstatēto nodokļu parādu un tādējādi kvalificēties turpmākajai dalībai publiskajā iepirkumā.
[14] Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, lietā ir noskaidrots, ka pieteicēja atbilstoši pašas iesniegtajai deklarācijai par 2017. gada decembri bija deklarējusi budžetā maksājamu nodokli, kas pārsniedzis 150 euro un kas nav bijis samaksāts līdz 2018. gada 7. februārim. Atbilstoši pieteicējas vēlāk iesniegtajai koriģētajai deklarācijai par 2017. gada decembri budžetā maksājamajam nodoklim nebija jāizveidojas.
[15] Tiesa konstatē, ka lietā pušu starpā pēc būtības nav vienprātības par tiesību normu interpretāciju. Proti, pastāv strīds, vai jēdziens „nodokļu parāds” Publisko iepirkumu likuma 42. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē aptver situāciju, ja konkrētos apstākļos nodokļu maksāšanas pienākumam faktiski nebija jārodas, tomēr noteiktā brīdī tāds tomēr ir pastāvējis privātpersonas kļūdainas vai paviršas rīcības dēļ.
[16] Tiesas atbilde uz iepriekš minēto jautājumu ir apstiprinoša. Tiesa savu viedokli pamato ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.
[17] Nodokļu parāds pēc būtības ir saistība, ar kuru nodokļu maksātājam ir pienākums samaksāt budžetā noteiktu summu. VID, pieņemot no nodokļu maksātāja nodokļu deklarāciju, tostarp PVN deklarāciju, nodibina tiesiskās attiecības, proti, nodokļu maksātājam rodas pienākums noteiktā termiņā nomaksāt aprēķināto nodokļa maksājumu atbilstoši paša iesniegtajai deklarācijai.
Izskatāmajā gadījumā pienākums samaksāt valsts budžetā noteiktu summu pieteicējai radās ar brīdi, kad VID 2018. gada 22. janvārī pieņēma pieteicējas iesniegto PVN deklarāciju par 2017. gada decembri. Pieteicēja līdz 2018. gada 7. februārim to nebija izpildījusi pilnā apmērā. Savukārt minētais pienākums pārstāja pastāvēt ar 2018. gada 12. februāri, kad VID pieņēma pieteicējas precizēto deklarāciju. Taču tas nenozīmē, ka 2018. gada 7. februārī minētais pienākums nepastāvēja. Tātad pieteicējai 2018. gada 7. februārī bija nodokļu parāds.
[18] Tiesa norāda, ka Publisko iepirkumu likumā noteiktais priekšnosacījums dalībai publiskajā iepirkumā – nodokļu parādu neesamība – ir strikts un prasa īpašu rūpību pretendentam gādāt par to, lai visas saistības ar valsti nodokļu maksāšanas jomā būtu nokārtotas laicīgi. Tostarp tas pieprasa arī to, ka pretendentam ir jābūt precīzam attiecībā uz nodokļu administrācijai iesniedzamajām ziņām, kas rada pienākumu nodokļu maksātājam maksāt nodokļus.
[19] Apkopojot visu iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteicējas pieteikums ir jānoraida.