Iepirkums ir vērsts uz pasūtītāja vajadzībām atbilstošu ekskavatoru iegādi. Kā viena no prasībām tehniskajā specifikācijā ir izvirzīta prasība par automātiski regulējošu dzinēja tukšgaitas režīmu (sk. tehnisko specifikāciju lietas 20.lapā).
Kā izriet no tiesas sēdē noskaidrotā, starp pasūtītāju un pieteicēju pastāv atšķirīgi viedokļi par minētās prasības interpretāciju. Pasūtītāja atbilstoši paskaidrotajam ir vēlējusies angļu valodā tā saukto „auto idle” sistēmu, kuras tehniskais izpildījums nozīmē, ka, pārtraucot jebkādas darbības ar ekskavatoru, tā dzinējs automātiski pāriet tukšgaitas režīmā un pazeminās tukšgaitas apgriezieni. Savukārt pieteicēja, ņemot vērā apskatē demonstrēto (lietas 86.lapa) un tiesas sēdē paskaidroto, šo prasību ir izpratusi un iepirkumā piedāvājusi ekskavatoru ar dzinēja ātrās uzsildīšanas sistēmu, kas pasūtītājas iesniegtajā operatora rokasgrāmatā nosaukta par aukstās iedarbināšanas tukšgaitu jeb „cold start idle” (lietas 156.lapa). Atbilstoši pieteikumā norādītajam un tiesas sēdē paskaidrotajam pieteicēja varēja piedāvāt arī pasūtītājas vēlamo sistēmu, taču šādā gadījumā pasūtītājai, pieteicējas ieskatā, bija skaidrāk jāformulē tehniskās specifikācijas prasības, precizējot, ka automātiski regulējošs dzinēja tukšgaitas režīms attiecināms tieši uz aizmugurējās ekskavācijas iekārtas darbināšanu.
Konkrētajā gadījumā ņemams vērā, ka pasūtītājas mērķis bija iegādāties nevis jebkuru tehniku, bet gan ekskavatoru ar frontālā kausa ierīci un ekskavācijas ierīci, tādējādi izvirzītās prasības ir saistāmas ar iepirkuma priekšmetu. Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka pieteicējas izvirzītā prasība atteicas uz dzinēja darbības regulāciju kā tādu, līdz ar to nav saprotams, kāpēc pieteicēja šo prasību ir iztulkojusi šauri tikai attiecībā uz dzinēja uzsildīšanu, nevis tā darbību kopumā. Strādājot ar ekskavatora frontālā kausa ierīci vai ekskavācijas ierīci, tukšgaitas apgriezieni likumsakarīgi palielinās, līdz ar to objektīvi ir saprotama pasūtītājas vēlme, lai, pārtraucot jebkādas darbības ar ekskavatoru, tā dzinējs automātiski pāriet tukšgaitas režīmā un pazeminās tukšgaitas apgriezieni. Tā kā tehniskās specifikācijas prasība attiecas uz dzinēja darbības regulāciju kā tādu, tad, tiesas ieskatā, minētā prasība ir objektīvi izsecināma no prasības formulējuma. Pieteicējai ir pieredze attiecīgajā nozarē, turklāt atbilstoši tās norādītajam tās piedāvātājam ekskavatoram arī ir šāda sistēma, līdz ar to, lai precizētu pasūtītājas vēlmes, pieteicēja varēja izmantot savas tiesības lūgt izskaidrot tehniskās specifikācijas prasības, ko tā nav darījusi.
Kā tiesas sēdē atzina pieteicējas pārstāvji, iepirkumā piedāvātā ekskavatora standarta komplektācijā pasūtītāju interesējošā sistēma nav automātiski regulējoša, proti, tās iedarbināšanai ir jānospiež poga vadības rokturī, lai dzinēja apgriezieni minūtē tiktu uzstādīti uz tukšgaitu ar mazu ātrumu (sk. lietas 158.lapā operatora rokasgrāmatas 11.punktu). Līdz ar to nevar uzskatīt, ka pieteicējas iepirkumā piedāvātais ekskavators atbilda tehniskās specifikācijas prasībai par automātiski regulējošu dzinēja tukšgaitas režīmu. Pieteicējas norādītais, ka rūpnīcā ir iespējams izgatavot arī prasībām atbilstošu ekskavatoru, neapstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem, turklāt nav konstatējama pieteicējas griba iepirkumā piedāvāt šādu ekskavatoru par attiecīgo cenu. Apkopojot iepriekš minēto, pasūtītāja pamatoti atzinusi, ka pieteicējas piedāvātais ekskavators neatbilst tehniskās specifikācijas prasībai par automātiski regulējošu dzinēja tukšgaitas režīmu.
[9] Otra tehniskās specifikācijas prasība, par kuru lietā pastāv strīds, ir prasība par papildu aprīkojumu – hidraulikas izvadiem rokas instrumentu pieslēgšanai (sk. tehnisko specifikāciju lietas 20.lapas otrā pusē). Tiesa konstatē, ka iesniegtajā piedāvājumā pieteicēja ir norādījusi, ka tās piedāvātais ekskavators atbilst šai prasībai (lietas 34.lapa). Atbildot uz pasūtītājas papildu jautājumiem (lietas 43.lapa) par to, kādi ir tehniskie parametri rokas instrumentu izvadiem, kāds ir to veids un vai tas ir rūpnīcas risinājums, pieteicēja norādīja (lietas 46.–47.lapa), atsaucoties uz ražotāja pārstāvja sniegto informāciju (lietas 104.lapa ar tulkojumu 106.lapā), ka piedāvātāja ekskavatoram ir nodrošināts rūpnīcas risinājums hidraulikas izvadiem rokas instrumentu darbināšanai. Šie izvadi dod maksimums 80l/min ar spiedienu 115 bari. Savienojumu tips var tikt saskaņots un uzstādīts saskaņā ar jau rīcībā esošo instrumentu savienojumiem (ātrajiem savienojumiem).
Neeksistē konkrēta tehniskā specifikācija šai tehniskajai iezīmei. Papildus pieteicēja tiesas sēdē uzrādīja ekskavatora operatora rokasgrāmatu, no kuras uzskatāmi redzams manuālo hidraulisko palīgrīku izmantošanas apraksts (lietas 160.lapa). Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt, ka pieteicējas iepirkumā piedāvātajam ekskavatoram ir šāds papildu aprīkojums.
No pasūtītāja pārstāvja, kurš vienlaikus ir bijis iepirkuma komisijas loceklis un piedalījies ekskavatora apskatē, tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka arī pasūtītāja neapšauba, ka pieteicējas piedāvātajam ekskavatoram ir hidraulikas izvadi rokas instrumentu pieslēgšanai, apskates laikā tika uzrādīti stiprinājuma vieta, taču pasūtītājas vēlme bija pārliecināties par to, kāds ir to izmantošanas tehniskais risinājums. Tiesas sēdē paskaidroto netieši apstiprina arī ekskavatora apskates protokols (lietas 86.lapa), kurā norādīts, ka apskates laikā ekskavatoram netika uzrādīts faktiski darbojošs izvads hidraulisko instrumentu pieslēgumam, no kā secināms, ka pasūtītājas pārstāvji sagaidīja attiecīgā papildaprīkojuma izmantošanas demonstrējumus. Tiesai objektīvi ir saprotama pasūtītājas vēlme iepazīties ar vēlamā papildaprīkojuma tehnisko risinājumu. Vienlaikus no tehniskās specifikācijas izriet, ka šādam papildaprīkojumam ir jābūt, taču nav izvirzītas detalizētākas prasības attiecībā uz tā tehnisko risinājumu. Tādējādi tas, ka pieteicēja apskates laikā nevarēja nodemonstrēt papildaprīkojuma izmantošanas tehnisko risinājumu, nenozīmē, ka pieteicējas piedāvātajam ekskavatoram šāds papildaprīkojums nav un tas neatbilst tehniskās specifikācijas prasībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, pasūtītājas secinājumi saistībā ar šo prasību ir atzīstami par nepamatotiem.
[10] Atbilstoši iepirkuma nolikuma 7.2.3.punktam par iepirkuma uzvarētāju tiks atzīts pretendents, kurš būs iesniedzis nolikuma prasībām atbilstošu piedāvājumu ar viszemāko cenu. Pieteicējas piedāvājums ir noraidīts kā neatbilstošs divām tehniskās specifikācijas prasībām. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz vienu no prasībām tiesa pasūtītājas lēmumu atzina par nepareizu, tomēr tas neietekmē iepirkuma rezultātu, jo otras prasības novērtējumā tiesa pasūtītājas kļūdas nesaskatīja. Ņemot vērā, ka pieteicējas piedāvājums bija neatbilstošs tehniskās specifikācijas prasībām, tad pieteicējas argumenti par tās piedāvājuma izdevīgumu atstājami bez ievērības. [11] Pieteicēja norāda, ka pasūtītāja ir pieļāvusi vairākus procesuālos pārkāpumus.
Attiecībā uz pārsūdzēšanas kārtības norādīšanu jāpiekrīt, ka pasūtītājai kā pieredzējušai sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu veicējai, lai gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums tiešā tekstā to neparedz, vajadzēja būt zināmai tiesu judikatūras atziņai par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuru paredzamā līgumcena nesasniedz Ministra kabineta noteikto robežvērtību, pakļautību tiesas kontrolei (sk. šā sprieduma 7.punktu). Vienlaikus konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka pārsūdzības kārtības nenorādīšana būtu ietekmējusi pieteicējas tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu, līdz ar to tas nav uzskatāms par būtisku procesuālo pārkāpumu. Pieteicēja ir izteikusi iebildumus arī par to, ka viņai netika izsniegts iepirkuma komisijas lēmums par iepirkuma rezultātiem. Pasūtītāja 2017.gada 6.novembra vēstulē (lietas 58.lapa) bez attiecīga pamatojuma ir norādījusi, ka iepirkuma komisijas lēmumi netiek izsniegti. Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 45.panta trešajai un ceturtajai daļai protokoli, kas atspoguļo iepirkuma procedūras atsevišķo posmu norisi, ziņojums un iepirkuma procedūras dokumenti (izņemot piedāvājumus) ir vispārpieejama informācija, kas tiek izsniegta triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas dienas. Arī Publisko iepirkumu likuma 40.pants paredz līdzīgu regulējumu, tādējādi pasūtītājas atteikums sniegt pieteicējas pieprasīto iepirkuma komisijas lēmumu nav pamatots. Vienlaikus tiesa konstatē, ka pieteicēja 2017.gada 19.oktobrī (lietas 48.lapa) ir tikusi informēta par iepirkuma komisijas lēmumu, kā arī 2017.gada 6.novembra vēstulē sniegti papildu paskaidrojumi par pieteicējas piedāvājuma neatbilstības iemesliem. Tādējādi atteikums sniegt pieteicējas pieprasīto informāciju nav ietekmējis pieteicējas tiesības iepazīties ar iepirkuma komisijas lēmuma saturu un, pamatojot savus iebildumus, vērsties ar pieteikumu tiesā.
[12] Apkopojot iepriekš minēto, pieteicējas pieteikums par pasūtītājas lēmuma atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms kā nepamatots.