No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja savā piedāvājumā attiecībā uz iepirkuma nolikuma 2.1.4.punkta izpildi norādīja, ka tā iesniedz piedāvājumu iepirkuma 7.daļā, kurā paredzamā līgumcena vienam gadam bez PVN ir 82 748,86 euro, un iepirkuma 32.daļā, kurā paredzamā līgumcena vienam gadam bez PVN ir 83 864,79 euro (lietas 49.-50.lapa). Līdz ar to visu iepirkuma daļu, uz kurām pieteicēja bija iesniegusi piedāvājumu, viena gada paredzamā līgumcenas kopsumma ir 166 613,65 euro. Pieteicēja piedāvājumā norādīja, ka tās finanšu apgrozījums trīs iepriekšējos gados bija: 2014.gadā – 7199 euro, 2015.gadā – 12 895 euro, 2016.gadā – 21 696 euro (lietas 27.lapa).
Pasūtītājs, veicot pieteicējas atbilstības pārbaudi iepirkuma nolikuma 2.1.4.punkta prasībām, ir konstatējis, ka pieteicējas piedāvājumā norādītie dati par finanšu apgrozījumu 2014., 2015. un 2016.gadā neatbilst publiski pieejamos pieteicējas gada pārskatos norādītajiem datiem (2014.gadā – 34 776 euro, 2015.gadā – 51 362 euro, 2016.gadā – 59 790 euro). No minētajiem datiem izriet, ka pieteicējas vidējais gada finanšu apgrozījums trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā ir 48 642,67 euro ((34 776 + 51 362 + 59 790) / 3).
Lietā nepastāv strīds, ka piedāvājuma sagatavošanā grāmatvedības zināšanu trūkuma dēļ tika pieļautas kļūdas un pieteicējas piedāvājumā dati par finanšu apgrozījumu 2014., 2015. un 2016.gadā bija norādīti nepareizi. Tādējādi pasūtītājs pamatoti ir ņēmis vērā publiski pieejamo gada pārskatos norādīto informāciju.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu pasūtītāja secinājumu, ka pieteicēja neatbilst iepirkuma nolikuma 2.1.4.punkta prasībām, jo pieteicējas vidējais gada finanšu apgrozījums trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā (48 642,67 euro) nepārsniedz visu iepirkuma daļu, uz kurām pieteicēja ir iesniegusi piedāvājumu, viena gada paredzamo līgumcenu kopsummu (166 613,65 euro). Turklāt, kā tas pamatoti norādīts Lēmumā, pieteicējas vidējais gada finanšu apgrozījums trīs iepriekšējo finanšu gadu laika nepārsniedz arī atsevišķo daļu, uz kurām pieteicēja ir iesniegusi piedāvājumu, viena gada paredzamo līgumcenu (iepirkuma 7.daļā 82 748,86 euro; 32.daļā 83 864,79 euro). Pieteicēja neapstrīd to, ka tās vidējais gada finanšu apgrozījums trīs iepriekšējo finanšu gadu laikā nepārsniedz iepirkuma daļu līgumcenu kopsummu, uz kurām pieteicēja iesniegusi piedāvājumu. Līdz ar to pieteicēja pēc būtības neapstrīd to, ka tā neatbilst norādītajai prasībai.
[9] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas gada vidējais finanšu apgrozījums 2014.–2016.gadā ir mazāks par viena gada paredzamo līgumcenu kopsummu 166 613,65 euro. Līdz ar to pasūtītājs pamatoti atzina, ka pieteicēja neatbilst iepirkuma nolikuma 2.1.4.prasībām un pamatoti tās iesniegto piedāvājumu (attiecībā uz iepirkuma 7. un 32.daļu) izslēdza no turpmākās vērtēšanas iepirkumā.
[10] Pieteicēja ir izteikusi iebildumu, ka iepirkuma nolikumā nav paredzēta iespēja Publisko iepirkumu likuma 45.panta astotās daļas izpildei. Publisko iepirkumu likuma 45.panta astotajā daļā noteikts, ka piegādātājs var balstīties uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot, piemēram, šo personu apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildē. Administratīvo tiesu judikatūrā atzīts, ka atbilstoši minētajam regulējumam uzņēmēji var gan slēgt sabiedrības līgumus, gan apakšuzņēmuma līgumus, gan, iespējams, izvēlēties citas sadarbības formas. Izvēlētā sadarbības forma neietekmē tiesības piedalīties iepirkumā. Izvēlētā sadarbības forma nevar būt pamats zemāk novērtēt piedāvājumu, bet arī nerada priekšrocības vai izņēmumus no piedāvājumam noteiktajām prasībām. Izšķiroši ir tas, vai pretendents var pierādīt, ka tā rīcībā (neatkarīgi no formas, kādā tas tiks nodrošināts) būs līguma izpildei nepieciešamie resursi (sk. Augstākās tiesas 2016.gada 26.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-1/2016 (A420389812) 10.–12.punktu).
Iepirkuma nolikuma 2.1.punktā ir izvirzītas papildu prasības attiecībā tikai uz vienu no sadarbības veidiem – piegādātāju apvienību, vienlaikus minētais regulējums neizslēdz pretendentu tiesības izmantot Publisko iepirkumu likuma 45.panta astotajā daļā paredzētās tiesības, neskatoties uz to, ka tās nav ietvertas nolikuma prasībās. Iepirkuma nolikumā ietvertās prasības un procedūras līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus atbilstoši tam) reglamentē iepirkuma procedūras norisi (sal. sk. Augstākās tiesas 2012.gada 17.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-850/2012 (A420456612) 7.punktu).
No pieteicējas iesniegtā piedāvājuma tiesa konstatē, ka pieteicēja savu piedāvājumu iepirkumā nav iesniegusi kā piegādātāju apvienība un savā piedāvājumā nav arī norādījusi, ka balstās uz citu personu saimnieciskajām un finansiālajām iespējām, lai apliecinātu atbilstību iepirkuma nolikuma 2.1.4.punkta prasībām. Līdz ar to objektīvi nesaprotama ir pieteicējas atsaukšanās uz Publisko iepirkumu likuma 45.panta astoto daļu, jo pieteicēja nav izmantojusi norādītajā tiesību normā paredzētās tiesības.
[11] Pieteikuma precizējumā norādīts, ka pieteicējas darbība visu pastāvēšanas laiku saistīta ar konkrētas skolas bērnu ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu. Pieteicēja iepriekšējos trīs gadus nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus šajā skolā un līdz ar to iepriekšējo gadu apgrozījumi precīzi ataino nepieciešamo apgrozījumu šo pakalpojumu nodrošināšanai.
Tiesa norāda, ka judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka tiesa pasūtītāja izvirzīto prasību vērtējumā ir aprobežota ar šo prasību atbilstību publiskā iepirkuma tiesību principiem un atturas vērtēt tādus šo prasību aspektus, kas ir vienīgi pasūtītāja vai pretendentu kompetencē. Kā izriet no judikatūras, pie šādiem aspektiem pieskaitāma prasību efektivitāte, lietderība, kā arī iepirkuma ekonomiskais izdevīgums pretendentiem un pasūtītājam. Nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 21.novembra lēmuma lietā Nr.SKA-1045/2011 (A420603411) 15.punktu). Vienlīdzīgas attieksmes princips būtībā virzīts uz efektīvas konkurences izveidošanos starp uzņēmumiem, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrā. Tas paredz, ka visiem pretendentiem ir vienādas iespējas, izstrādājot savu piedāvājumu noteikumus, un tādējādi nozīmē, ka visu konkurentu piedāvājumiem ir jābūt pakļautiem vienādiem nosacījumiem. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei katrā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras posmā ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips un pretendentiem ir jāatrodas vienlīdzīgā stāvoklī gan brīdī, kad tie sagatavo savus piedāvājumus, gan brīdī, kad tos izvērtē līgumslēdzēja iestāde (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 10.februāra blakus lēmumu lietā Nr.SKA-79/2015 (A420318413)). Apstāklis, ka pieteicēja konkrētajā skolā nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus iepriekšējos trīs gadus, nevarēja radīt paļāvību, ka šos pakalpojumus pieteicēja varēs nodrošināt arī turpmāk. Savukārt pieteicējas subjektīvais vērtējums par tās finanšu apgrozījuma faktisko pietiekamību nevar būt par pamatu, lai attiecībā uz pieteicēju konkrētajā gadījumā nolikumā norādītās prasības piemērotu atšķirīgi. Tas novestu pie vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma, kas radītu pieteicējai nepamatotas priekšrocības salīdzinot ar pārējiem pretendentiem, kuriem arī bija pamatota interese iegūt līguma slēgšanas tiesības par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu konkrētajā skolā.
[12] Apkopojot spriedumā norādīto, tiesa atzīst, ka pieteicējas piedāvājums pamatoti izslēgts no turpmākās vērtēšanas iepirkumā, Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums ir tiesisks, bet pieteikums – nepamatots.