Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka Iesniedzēja piedāvājumā iekļautais piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības termiņš ir 90 kalendārās dienas un ka šis termiņš ir skaitāms no piedāvājumu atvēršanas dienas, ko iesniegumu izskatīšanas sēdē apliecināja arī Pasūtītāja pārstāvji.
No Iesniedzēja iesnieguma un tā pārstāvj u iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādītā izriet, ka tas pēc būtības apstrīd tā piedāvājuma noraidīšanu, jo uzskata, ka Pasūtītājs
3
neatbilstoši Konkursa nolikumam noteicis piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības termiņu, proti, Pasūtītāja ieskatā piedāvājuma nodrošinājuma termiņa pēdējā diena ir pārceļama uz nākamo darba dienu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 43.panta otro daļu.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 43.panta otro daļu gadījumā, ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.
Konkursa nolikuma 1.10.6.punkts paredz, ka piedāvājuma nodrošinājuma garantijai ir jābūt spēkā līdz īsākajam no šādiem termiņiem: 1.10.6.1. piedāvājuma nodrošinājuma garantijas spēkā esamības minimālajam termiņam - 90 (deviņdesmit) dienas; 1.10.6.2. līdz Konkursa līguma noslēgšanai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no lietas materiāliem konstatē, ka Iesniedzējs piedāvājumā Konkursa nolikuma 1.10.6.punkta izpildei ir iekļāvis AAS „BTA Baltic Insurance Company” polisi „ Galvojumu apdrošināšana” ar derīguma termiņu no 2019.gada 23.aprīļa līdz 2019.gada 21.jūlijam.
Izskatāmās lietas ietvaros ir izvērtējams, vai Konkursa nolikuma 1.10.6.1.punktā noteiktais termiņš ir procesuāls un vai Pasūtītājs atbilstoši ir piemērojis Administratīvā procesa likumu piedāvājuma nodrošinājuma termiņa aprēķinā.
Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1.panta 21.punktu piedāvājuma nodrošinājums ir iepirkuma procedūras dokumentos paredzēta naudas summas iemaksa pasūtītāja norādītajā kontā, bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantija par noteiktu naudas summu, kuru pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz pasūtītājam kā nodrošinājumu piedāvājuma spēkā esībai.
Publisko iepirkumu likuma 50.panta pirmā daļa nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai pretendents iesniedz vai iemaksā piedāvājuma nodrošinājumu un saistību izpildes nodrošinājumu; pasūtītājs iepirkuma procedūras dokumentos noteic piedāvājuma nodrošinājuma un saistību izpildes nodrošinājuma veidus, apmēru un termiņu, kā arī iesniegšanas un izsniegšanas, iemaksāšanas un izmaksāšanas noteikumus. Šī panta piektā daļa cita starpā paredz, ka piedāvājuma nodrošinājums ir spēkā īsākajā iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajā minimālajā piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esības termiņā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka izskatāmajā lietā vērā ņemams Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 17.augusta lēmums lietā Nr.SKA-850/2012, kur atzīts, ka „nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi; tajā ietvertie noteikumi, tostarp kritēriji, kurus pasūtītājs vērtē, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, ir saistoši līdz pat brīdim, kad tiek izpildīts vai ir kļuvis neapstrīdams lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu”. Līdz ar to pretendentiem precīzi jāievēro nolikumā ietvertās prasības, sagatavojot savu piedāvājumu, savukārt Pasūtītājs, vērtējot pretendentu piedāvājumus, nav tiesīgs atkāpties no iepriekš izvirzītājām Konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, tai skaitā grozīt nolikumā noteiktās prasības vai arī pieļaut, ka pretendents prasību var izpildīt citādi, nekā tas ir tieši un konkrēti noteikts nolikumā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka piedāvājuma nodrošinājuma termiņš ir noteikts ar Konkursa nolikumu. Publisko iepirkumu likums, kas speciāli regulē piedāvājuma nodrošinājuma spēkā esamības termiņa jautājumu, neparedz norādījumu, ka termiņam būtu j ānoslēdzas darba dienā. Tas nav noteikts arī Konkursa nolikumā. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ar Konkursa nolikumu noteiktā prasība (iesniegt noteikta termiņa piedāvājuma nodrošinājumu) attiecībā uz termiņu būtu uzskatāma un vērtējama Administratīvā procesa likuma 43.panta otrās daļas kontekstā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no Satversmes tiesas sprieduma (Par Satversmes tiesas likuma 19.2 panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un
4
92.pantam: Satversmes tiesas 2002.gada 26.novembra spriedums lietā nr.2002-09-01 // Latvijas Vēstnesis, 27.11.2002., nr.173, secinājumu daļas 1.punkts) konstatē, ka procesuālais termiņš ir laiks, kas dots kādas procesuālas darbības izdarīšanai. Tas arī izriet no Administratīvā procesa likuma 41.panta, kas nosaka, ka procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos; j a procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis; iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar tiesību zinātnieku atziņām ir konstatēts, ka tiesību teorijā tiek izšķirtas divu veidu tiesības - materiālās un procesuālās tiesības, tad arī termiņi tiek pakārtoti šim iedalījumam un tiek izšķirti divu veidu termiņi - materiāltiesiskie un procesuālie; materiāltiesisks termiņš nosaka materiālās tiesības pastāvēšanas un īstenošanas iespējas ilgumu; tāpēc gadījumā, ja šāda termiņa laikā minētās tiesības netiek izlietotas, personas prasījums par šādu tiesību īstenošanu ir noraidāms; procesuāls termiņš nosaka kādas procesuālas darbības veikšanas termiņu, kuru neievērojot, zūd tikai tiesības veikt šo procesuālo darbību, piemēram, iesniegt apstrīdēšanas iesniegumu iestādē vai pieteikumu tiesā (Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa, sagatavojis autoru kolektīvs Dr. iur J.Briedes zinātniskajā redakcijā, Tiesu nama aģentūra, 2013.g., 449.lapa).
Iesniegumu izskatīšanas komisija no Pasūtītāja pārstāvju paskaidrojumiem iesnieguma izskatīšanas sēdē nekonstatē, kāda procesuālā darbība tiek veikta, nodrošinot atbilstoša termiņa piedāvājuma nodrošinājumu. Attiecīgi, lai piemērotu Administratīvā procesa likuma normas par procesuālajiem termiņiem konkrētajā gadījumā, Pasūtītājs šīs lietas ietvaros nav spējis norādīt, kāda procesuāla darbība no Iesniedzēja šajā situācijā bija sagaidāma. Arī iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatē, ka Konkursa nolikuma 1.10.6.punkta izpildei attiecībā uz termiņu būtu bijis jāizpilda konkrēta procesuāla darbība.
Ievērojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija, Konkursa nolikumā paredzot piedāvājuma nodrošinājuma termiņu, nepamatoti piemēroja Administratīvā procesa likuma 43.panta otro daļu. Attiecīgi piedāvājumā iekļautajā apdrošināšanas sabiedrības izsniegtajā polisē norādītais termiņš nav uzskatāms par procesuālo termiņu, kas būtu rēķināms saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 43.panta otro daļu, bet gan par materiāltiesisku termiņu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Iesniedzēja viedoklim, ka polisē norādītais termiņš ir uzskatāms par materiāltiesisku termiņu, kas nosaka materiālās tiesības pastāvēšanas un īstenošanas iespējas ilgumu. Gadījumā, ja šāda termiņa laikā minētās tiesības netiek izlietotas, prasījums par šādu tiesību īstenošanu ir noraidāms. Proti, tā kā Konkursa nolikumā ir izvirzīta prasība par piedāvājuma nodrošinājumu 90 dienām, tad līdz ar to Pasūtītājam zūd prasījuma tiesības pēc minētā termiņa. Tādējādi, ievērojot minēto Konkursa nolikuma prasību, nav pamata uzskatam, ka apdrošināšanas polisei būtu jābūt spēkā 91 dienu. Turklāt tas, vai Konkursa nolikumā norādāmais termiņš beigsies brīvdienā, Pasūtītājam bija j āņem vērā, sagatavojot Konkursa nolikuma prasības.
Ņemot vērā lēmumā minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums ir pamatots.