Vai Direktīvas 2004/18 [1.] panta 5. punktu un 32. pantu un Direktīvu 2004/18 atceļošās Direktīvas 2014/24 33. pantu var interpretēt tādējādi, ka tie ļauj noslēgt pamatnolīgumu, kurā:
– nav noteikts to pakalpojumu daudzums, ko līgumslēdzējas iestādes, kuras nav pamatnolīguma parakstītājas, varēs prasīt, pašas noslēdzot šajā pamatnolīgumā paredzētos turpmākos līgumus?
60 Pirmkārt, no vairākām citām Direktīvas 2004/18 normām izriet, ka pamatnolīgumā jau no paša sākuma ir jānosaka turpmākajos iepirkuma līgumos pasūtāmo preču vai pakalpojumu piegāžu maksimālais apjoms. Konkrēti, šīs direktīvas 9. panta 9. punktā, kurā ir tostarp izklāstītas pamatnolīgumu paredzamās vērtības aprēķina metodes, ir noteikts, ka vērtība, kas jāņem vērā, ir visu to līgumu maksimālā paredzamā vērtība, atskaitot PVN, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt šā pamatnolīguma izpildes laikā. Arī Direktīvas 2004/18 VII A pielikuma sadaļā “Līgumu paziņojumi” esošajā 6. punkta c) apakšpunktā par “pakalpojumu valsts līgumiem” ir prasīts, lai līguma paziņojumā par šādu pamatnolīgumu būtu norāde par pakalpojumu paredzamo kopvērtību visā pamatnolīguma laikā un, ciktāl iespējams, par to līgumu vērtību un regularitāti, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt. Kā būtībā apgalvo Komisija un kā secinājumu 78. punktā norāda ģenerāladvokāts, pamatnolīgumu sākotnēji noslēgušajai līgumslēdzējai iestādei, lai arī tai nav pienākuma darīt visu, kas ir tās spēkos, lai precizētu katra turpmāk noslēdzamā līguma vērtību un biežumu, tomēr ir obligāti jāprecizē turpmāko iepirkuma līgumu kopapjoms.
61 Otrkārt, Direktīvas 2004/18 32. panta 3. punktā ir noteikts, ka ja pamatnolīgumu noslēdz tikai ar vienu saimnieciskās darbības subjektu, tad to līgumu slēgšanas tiesības, kuru pamatā ir minētais nolīgums, piešķir atbilstīgi pamatnolīgumā paredzētajiem noteikumiem. No tā izriet, ka pamatnolīgumu sākotnēji noslēgusī līgumslēdzēja iestāde drīkst uzņemties saistības savā un to citu šajā nolīgumā skaidri norādīto iespējamo līgumslēdzēju iestāžu vārdā tikai konkrēta apjoma robežās un ka līdzko šī robeža tiks sasniegta, minētais nolīgums vairs nebūs spēkā.
62 Treškārt, ar šo interpretāciju tiek nodrošināts, ka tiek ievēroti publiskā iepirkuma pamatprincipi, kas ir piemērojami pamatnolīguma noslēgšanā saskaņā ar Direktīvas 2004/18 32. panta 2. punkta pirmo daļu. Proti, pamatnolīgums vispārīgi ietilpst publiskā iepirkuma jēdzienā, jo tas apvieno vairākus tajā reglamentētos konkrētos iepirkumus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1995. gada 4. maijs, Komisija/Grieķija, C 79/94, EU:C:1995:120, 15. punkts; 2007. gada 29. novembris, Komisija/Itālija, C 119/06, nav publicēts, EU:C:2007:729, 43. punkts, un 2014. gada 11. decembris, Azienda sanitaria locale n. 5 Spezzino u.c., C 113/13, EU:C:2014:2440, 36. punkts).