[1] Saskaņā ar Konkursa nolikuma 2.pielikumu „Prasības pretendenta pieredzei” cita starpā ir izvirzītas šādas prasības:
1.2. vismaz divus ielas republikas pilsētā (atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pielikumam vai pilsētā ārvalstīs, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem republikas pilsētas kritērijiem) būvdarbu līgumus, kuru ietvaros veikti ielas būvdarbi ne mazāk kā 800 m garumā un kuru vērtība ir ne mazāka kā 1 500 000 euro bez PVN;
1.3. vismaz vienu autotransporta infrastruktūras būvdarbu līgumu republikas pilsētā (atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pielikumam vai pilsētā ārvalstīs, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem republikas pilsētas kritērijiem), kura ietvaros veikti inženierkomunikāciju (vismaz elektrotīkli, apgaismojums, luksofori, sakaru tīkli, ūdensapgāde, kanalizācija) izbūves darbi ne mazāk kā 1 500 000 EUR bez PVN vērtībā;
1.5. vismaz vienu autotransporta infrastruktūras būvdarbu līgumu republikas pilsētā (atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma
1. pielikumam vai pilsētā ārvalstīs, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem republikas pilsētas kritērijiem), kura ietvaros veikti asfaltbetona dilumkārtas būvdarbi ne mazāk kā 15 000 m2 apjomā.
[...] No Iesniedzēja iesnieguma un tā pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē norādītā izriet, ka Konkursa nolikuma spēkā esošā redakcija izvirza kvalifikācijas prasības pretendentam un tā atsevišķiem piedāvātajiem speciālistiem iepriekšējo darbu veikšanā tieši republikas pilsētā, kas Iesniedzēja ieskatā nav samērīga un ir diskriminējoša.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paskaidroja, ka konkrētā iepirkuma līguma izpildei nepieciešamo minimālo spēju līmenis ir pamatots ar satiksmes pārvada būvniecības apjomu un izmaksām un ir samērīgs ar iepirkuma priekšmeta tehnisko sarežģītību un specifiku, ņemot vērā būvprojekta izstrādes, būvdarbu un autoruzraudzības darbu apjomu.
Atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6.panta pirmajai daļai republikas pilsētas, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 1.pielikumā. Šī panta otrā daļa nosaka, ka, izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: 1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra; 2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss; 3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1.pielikums paredz, ka ir šādas republikas pilsētas: Daugavpils; Jēkabpils; Jelgava; Jūrmala; Liepāja; Rēzekne; Rīga; Valmiera; Ventspils.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma regulējumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pantā noteikto mērķu sasniegšanu, turklāt Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums nenosaka maksimāli pieļaujamās piegādātājam izvirzāmo prasību attiecībā uz tā tehniskajām un profesionālajām spējām robežas. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, vadoties, piemēram, no iepirkuma priekšmeta apjoma, paredzamās līgumcenas, iepirkuma priekšmeta sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem, kas katrā konkrētā gadījumā ir uzskatāmi par būtiskiem, lai nodrošinātu gan pietiekošu piegādātāju loku, gan maksimāli samazinātu pasūtītāja risku, tomēr šādām prasībām ir jābūt pamatotām un samērīgām, turklāt tās nedrīkst nepamatoti ierobežot konkurenci iepirkuma procedūrā. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka jebkuras prasības iepirkuma procedūras nolikumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos zināmā mērā ierobežo kāda iespējamā pretendenta iespējas iesniegt piedāvājumu iepirkuma procedūrā, ņemot vērā, ka visi komersanti nedarbojas vienā nozarē, kā arī vienas nozares komersanti neatrodas vienādā faktiskajā situācijā. Tādējādi prioritārais jautājums ir prasību pamatotība, nevis kāda pretendenta iespējas izpildīt izvirzītās prasības.
Izvērtējot Iesniedzēja izteiktos iebildumus un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītos argumentus, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma apstrīdētajos punktos noteiktā prasība attiecībā uz pretendenta un tā speciālistu pieredzi specifisko būvdarbu objektos, kas realizēti tieši republikas pilsētā, nav pamatota un ir atceļama. Iesniegumu izskatīšanas komisija neapšauba Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tiesības noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī izskatāmās lietas ietvaros nepastāv strīds par Konkursa nolikuma apstrīdētajos punktos prasītās būvniecības pieredzes apmēru kā tādu. Tomēr iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka kvalifikācijas prasību noteikšana konkrētajā gadījumā nebūtu jābūt atkarīgai no tā, vai pretendents savu pieredzi ir guvis republikas pilsētā atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai gan iepirkuma priekšmets atrodas Rīgā un ir infrastruktūras objekts, konkrētajā gadījumā Konkursa iepirkuma priekšmets nav saistīts ar visas pilsētas (vai republikas pilsētas) kā teritoriālās vienības funkcionēšanu un tās infrastruktūru, bet gan ir saistīts ar vienas pilsētas daļā atrodošos satiksmes mezglu, tādējādi nav pamata atsaukties uz nepieciešamību gūt iepriekšējo būvniecības pieredzi tieši republikas pilsētā, tajā skaitā ar republikas pilsētai paredzētajiem kritērijiem (Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6.panta otrā daļa). Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Iesniedzējam, ka nosacījums attiecībā uz apstrīdētajos Konkursa nolikuma punktos pretendenta un tā speciālistu pieredzi, kas gūta tieši republikas pilsētā, ir diskriminējošs attiecībā uz uzņēmumiem, kas līdzvērtīgu objektu ir realizējuši cita veida administratīvajā teritorijā, līdz ar to nepamatoti ierobežojot to tiesības piedalīties iepirkuma procedūrā.
Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, nedefinējot realizējamā būvniecības objekta specifiskos apkārtējās vides apstākļus, bet atsaucoties uz objektu realizāciju republikas pilsētā, būtu vieglāk novērtēt pretendentu uzrādīto būvniecības objektu atbilstību šai formālajai pazīmei. Tomēr tas, ka kāds būvniecības objekts ir vai nav realizēts tieši republikas pilsētā, pats par sevi neraksturo uzbūvēto objektu un attiecīgi - pretendenta iegūto pieredzi. Vēl jo vairāk - teritoriālo vienību iedalījums atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam nav veidots un tieši neattiecas uz šajās teritorijās būvējamo objektu specifiku vai iedalījumu pēc šo būvobjekta veida, sarežģītības utml.