Iesniedzējs uzskata, ka no Iepirkuma nolikuma un iepirkuma līguma nosacījumiem izriet, ka Pasūtītājs nevis vēlas iegādāties pakalpojumus, bet gan faktiski vēlas iepirkt darbaspēku, kas Iesniedzēja ieskatā ir pretrunā ar iepirkuma priekšmetu un normatīvajiem aktiem.
No Pasūtītāja paskaidrojumiem secināms, ka Iepirkuma un tā rezultātā noslēdzamā iepirkuma līguma mērķis ir nodrošināt slimnīcas pacientam kvalificētu palīdzību pilnā apjomā ar Pasūtītāja materiālajiem, ārstniecības un aprūpes personāla resursiem, nepieciešamības gadījumā piesaistot papildus ārpakalpojuma resursus, proti, mikroķirurģijas speciālistus.
Ievērojot Iesniedzēja iesniegumā un tā papildinājumos izteiktos iebildumus, kā arī lietas dalībnieku iesnieguma izskatīšanas sēdes laikā norādīto, iesniegumu izskatīšanas komisija konstatē, ka šāds identisks Iesniedzēja iebildums jau ir izvērtēts Pasūtītāja 2017.gadā rīkota iepirkuma par šādu pašu iepirkuma priekšmetu sakarā (Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017.gada 13.septembra lēmums Nr.4-1.2/17-214/2).
Ņemot vērā minēto, kā arī konkrētā Iepirkuma nolikuma un tam pievienotā pakalpojuma līguma nosacījumus, iesniegumu izskatīšanas komisija nepiekrīt Iesniedzēja interpretācij ai par to, ka Pasūtītājs, izsludinot Iepirkumu, iepērk nevis pakalpojumus mikroķirurģijas programmas un citu mikroķirurģijas pakalpojumu nodrošināšanai Pasūtītāja pacientiem, ko sniegs sertificēti ārsti, bet veiks personāla nomu - iepirks darbaspēku 11 sertificētu ārstu personās. Pasūtītājs pamatoti Līguma projektā ir definējis pakalpojuma sniedzēja pienākumus un tiesības līguma izpildes laikā. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka pakalpojumu līgumu nosacījumi nav vērtējami katrs atsevišķi, bet gan skatāmi kopsakarībā, t.sk. ar visiem Iepirkuma dokumentiem. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka nav pamatota arī Iesniedzēja atsauce uz Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 9.punktu, kas paredz, ka šo likumu nepiemēro, ja pasūtītājs iepirkuma līgumu slēdz par fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem. Konkrētajā gadījumā Pasūtītājs nav paredzējis slēgt darba līgumus ar sertificētiem ārstiem, bet gan publisku pakalpojuma līgumu ar pretendentu, kurš nodrošinās Pasūtītājam sertificētu ārstu pakalpojumus mikroķirurģijas programmas un citu mikroķirurģijas pakalpojumu nodrošināšanai Pasūtītāja pacientiem. Fakts, ka saskaņā ar iepirkuma līguma
7.1. punktu pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem jārūpējas par tiem uzticēto un to lietošanā esošo materiālo vērtību saglabāšanu un racionālu izmantošanu un ka atbilstoši iepirkuma līguma 7.4.punktam Pasūtītājs pilnvaro pakalpojuma sniedzēja ārstus šī līguma izpildes nodrošināšanai nepieciešamajā apjomā Pasūtītāja vārdā dot saistošus norādījumus Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas, Slimnīcas Operāciju bloka un citu struktūrvienību personālam tādā pašā apjomā, kādā pakalpojuma sniedzēja ārsti būtu tiesīgi tos dot, ja tie būtu slimnīcas darbinieki, un, ka Līguma 8.3.punkts nosaka, ka dežūru laikā pakalpojuma sniedzēja ārstu tiesības un pienākumi ir tādi paši kā slimnīcas ārstiem, neliecina par to, ka tādējādi Pasūtītājam būtu jāslēdz darba līgumi un ka ar šādiem nosacījumiem nevarētu tiesiski noslēgt arī publisku pakalpojumu līgumu. Attiecībā uz Iesniedzēja argumentiem, ka Pasūtītāja rīcība tādējādi ir pretrunā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta pirmo daļu, kas paredz, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā, un ka turpmākā Iepirkuma organizācija un līguma noslēgšana radīs Pasūtītāja un valsts līdzekļu neefektīvu izmantošanu, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka minēto jautājumu izvērtēšana neietilpst Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē, tāpat kā neietilpt vērtēt, vai nav pārkāpts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodoklis” regulējums.
Saskaņā ar Augstākās tiesas 2013.gada 14.janvāra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA -134/2013 atzīto no Publisko iepirkumu likuma viedokļa nozīme ir vienīgi tam, vai pasūtītāja izvirzītās prasības ir vienlīdzīgas pret visiem pretendentiem un nav diskriminējošas; pasūtītāja izvirzīto prasību ekonomisko lietderīgumu un adekvātumu, ciktāl tas nediskriminē pretendentu vai nekropļo konkurenci, novērtē tieši pretendents, kurš izvēlas piedalīties iepirkumā vai arī ne un par kādu cenu. Ievērojot iepriekš minētos Augstākās tiesas secinājumus, kā arī to, ka no Iesniedzēja šajā iesnieguma daļā izteiktajiem iebildumiem nav konstatējami tādi fakti vai apstākļi, kas būtu par pamatu secinājumam, ka šajā daļā apstrīdētās prasības nepamatoti ierobežotu konkurenci vai radītu priekšrocības kādam pretendentam vai pretendentu grupai, iesniegumu izskatīšanas komisijai nav pamata tās atzīt par neatbilstošām. Turklāt, tā kā visi veicamie darbi, pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi ir iekļauti Iepirkuma dokumentos, iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka visiem Iepirkuma pretendentiem, t.sk. Iesniedzējam, ir vienlīdzīgas iespējas šos darbus paredzēt un to izmaksas iekļaut savos finanšu piedāvājumos. Līdz ar to iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iebildumi šajā daļā nav pamatoti.