Skatīt dokumentu


 
Institūcija
Datums
Lēmuma nr.
IUB – iepirkumu uzraudzības birojs
13/05/2019
Nr 4-2.2/19-11
 
[1] Saskaņā ar Konkursa nolikuma 2.pielikumu „Prasības pretendenta pieredzei” cita starpā ir izvirzītas šādas prasības: 1.2. vismaz divus ielas republikas pilsētā (atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pielikumam vai pilsētā ārvalstīs, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem republikas pilsētas kritērijiem) būvdarbu līgumus, kuru ietvaros veikti ielas būvdarbi ne mazāk kā 800 m garumā un kuru vērtība ir ne mazāka kā 1 500 000 euro bez PVN; 1.3. vismaz vienu autotransporta infrastruktūras būvdarbu līgumu republikas pilsētā (atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pielikumam vai pilsētā ārvalstīs, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem republikas pilsētas kritērijiem), kura ietvaros veikti inženierkomunikāciju (vismaz elektrotīkli, apgaismojums, luksofori, sakaru tīkli, ūdensapgāde, kanalizācija) izbūves darbi ne mazāk kā 1 500 000 EUR bez PVN vērtībā; 1.5. vismaz vienu autotransporta infrastruktūras būvdarbu līgumu republikas pilsētā (atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pielikumam vai pilsētā ārvalstīs, kas atbilst šajā likumā noteiktajiem republikas pilsētas kritērijiem), kura ietvaros veikti asfaltbetona dilumkārtas būvdarbi ne mazāk kā 15 000 m2 apjomā. Saskaņā ar Konkursa nolikuma 3.pielikumu „Prasības pretendenta vadošajam personālam” ir izvirzītas pieredzes prasības vairākiem speciālistiem, cita starpā par būvniecības pieredzi republikas pilsētās (skat. Konkursa nolikuma 3.pielikuma 2.2.punkta b) apakšpunktu, 2.4.punkta b) apakšpunktu, 2.5.punkta b) apakšpunktu, 2.6.punkta b) apakšpunktu, 2.8.punkta b) apakšpunktu, 2.9.punkta b) apakšpunktu, 2.10.punkta b) apakšpunktu, 2.11.punkta b) apakšpunktu un 2.12.punkta b) apakšpunktu). Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 47.panta otrajai daļai prasību apjomu, kā arī pieprasīto konkrētā iepirkuma līguma izpildei nepieciešamo 5 minimālo spēju līmeni nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam; šādas minimālā atbilstības līmeņa prasības iekļauj dalības uzaicinājumā, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 52.panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei; šādas prasības var attiekties uz iepirkuma līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi, tehniskajiem resursiem. Šī panta otrā daļā paredz, ka iepirkuma procedūrās par piegādēm, kurās paredzēta izvietošana vai uzstādīšana, pakalpojumi vai būvdarbi, piegādātāja profesionālās spējas sniegt pakalpojumu, nodrošināt uzstādīšanu vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā tā prasmes, efektivitāti, pieredzi un uzticamību. No Iesniedzēja iesnieguma un tā pārstāvju iesnieguma izskatīšanas sēdē norādītā izriet, ka Konkursa nolikuma spēkā esošā redakcija izvirza kvalifikācijas prasības pretendentam un tā atsevišķiem piedāvātajiem speciālistiem iepriekšējo darbu veikšanā tieši republikas pilsētā, kas Iesniedzēja ieskatā nav samērīga un ir diskriminējoša. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs paskaidroja, ka konkrētā iepirkuma līguma izpildei nepieciešamo minimālo spēju līmenis ir pamatots ar satiksmes pārvada būvniecības apjomu un izmaksām un ir samērīgs ar iepirkuma priekšmeta tehnisko sarežģītību un specifiku, ņemot vērā būvprojekta izstrādes, būvdarbu un autoruzraudzības darbu apjomu. Atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6.panta pirmajai daļai republikas pilsētas, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus, nosaka šā likuma 1.pielikumā. Šī panta otrā daļa nosaka, ka, izveidojot vai likvidējot republikas pilsētu, kā arī grozot tās robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: 1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra; 2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss; 3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1.pielikums paredz, ka ir šādas republikas pilsētas: Daugavpils; Jēkabpils; Jelgava; Jūrmala; Liepāja; Rēzekne; Rīga; Valmiera; Ventspils. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma regulējumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, lai nodrošinātu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pantā noteikto mērķu sasniegšanu, turklāt Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums nenosaka maksimāli pieļaujamās piegādātājam izvirzāmo prasību attiecībā uz tā tehniskajām un profesionālajām spējām robežas. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, vadoties, piemēram, no iepirkuma priekšmeta apjoma, paredzamās līgumcenas, iepirkuma priekšmeta sarežģītības pakāpes un citiem faktoriem, kas katrā konkrētā gadījumā ir uzskatāmi par būtiskiem, lai nodrošinātu gan pietiekošu piegādātāju loku, gan maksimāli samazinātu pasūtītāja risku, tomēr šādām prasībām ir jābūt pamatotām un samērīgām, turklāt tās nedrīkst nepamatoti ierobežot konkurenci iepirkuma procedūrā. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka jebkuras prasības iepirkuma procedūras nolikumā vai citos iepirkuma procedūras dokumentos zināmā mērā ierobežo kāda iespējamā pretendenta iespējas iesniegt piedāvājumu iepirkuma procedūrā, ņemot vērā, ka visi komersanti nedarbojas vienā nozarē, kā arī vienas nozares komersanti neatrodas vienādā faktiskajā situācijā. Tādējādi prioritārais jautājums ir prasību pamatotība, nevis kāda pretendenta iespējas izpildīt izvirzītās prasības. Izvērtējot Iesniedzēja izteiktos iebildumus un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja norādītos argumentus, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Konkursa nolikuma apstrīdētajos punktos noteiktā prasība attiecībā uz pretendenta un tā speciālistu pieredzi specifisko būvdarbu objektos, kas realizēti tieši republikas pilsētā, nav pamatota un ir atceļama. Iesniegumu izskatīšanas komisija neapšauba Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja tiesības noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kā arī izskatāmās lietas ietvaros nepastāv strīds par Konkursa nolikuma apstrīdētajos punktos prasītās būvniecības pieredzes apmēru kā tādu. Tomēr iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka kvalifikācijas prasību noteikšana konkrētajā gadījumā nebūtu jābūt atkarīgai no tā, vai pretendents savu pieredzi ir guvis republikas pilsētā atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai gan iepirkuma priekšmets atrodas Rīgā un ir infrastruktūras objekts, konkrētajā gadījumā Konkursa iepirkuma priekšmets nav saistīts ar visas pilsētas (vai republikas pilsētas) kā teritoriālās vienības funkcionēšanu un tās infrastruktūru, bet gan ir saistīts ar vienas pilsētas daļā atrodošos satiksmes mezglu, tādējādi nav pamata atsaukties uz nepieciešamību gūt iepriekšējo būvniecības pieredzi tieši republikas pilsētā, tajā skaitā ar republikas pilsētai paredzētajiem kritērijiem (Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6.panta otrā daļa). Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt Iesniedzējam, ka nosacījums attiecībā uz apstrīdētajos Konkursa nolikuma punktos pretendenta un tā speciālistu pieredzi, kas gūta tieši republikas pilsētā, ir diskriminējošs attiecībā uz uzņēmumiem, kas līdzvērtīgu objektu ir realizējuši cita veida administratīvajā teritorijā, līdz ar to nepamatoti ierobežojot to tiesības piedalīties iepirkuma procedūrā. Iesniegumu izskatīšanas komisija piekrīt, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, nedefinējot realizējamā būvniecības objekta specifiskos apkārtējās vides apstākļus, bet atsaucoties uz objektu realizāciju republikas pilsētā, būtu vieglāk novērtēt pretendentu uzrādīto būvniecības objektu atbilstību šai formālajai pazīmei. Tomēr tas, ka kāds būvniecības objekts ir vai nav realizēts tieši republikas pilsētā, pats par sevi neraksturo uzbūvēto objektu un attiecīgi - pretendenta iegūto pieredzi. Vēl jo vairāk - teritoriālo vienību iedalījums atbilstoši Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam nav veidots un tieši neattiecas uz šajās teritorijās būvējamo objektu specifiku vai iedalījumu pēc šo būvobjekta veida, sarežģītības utml. Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija no Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pārstāvju sniegtā skaidrojuma iesnieguma izskatīšanas sēdē konstatē, ka nav arī vienotas vērtēšanas metodikas attiecībā uz pretendentu un speciālistu gūto pieredzi republikas pilsētā ārvalstīs. Lai gan Konkursa nolikumā katrā no apstrīdētajiem Konkursa nolikuma punktiem ir norāde, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vērtēs konkrētās norādītās ārvalsts pilsētas atbilstību Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajiem republikas pilsētas kritērijiem, tomēr, ievērojot šos kritērijus - 1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra; 2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss; 3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju (Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 6.panta otrā daļa), vienlaikus arī konstatējams, ka minētā likuma 6.panta trešā daļa paredz, ka par republikas pilsētu Saeima var noteikt pilsētu, kurā ir vairāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, bet kura neatbilst šā panta otrās daļas 1. vai 2. punkta noteikumiem. Tādējādi nav izprotams, kādus kritērijus Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ņems vērā, atzīstot par atbilstošu pilsētu ārvalstīs, kas būtu pielīdzināma republikas pilsētai Latvijā. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka, lai gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rakstveida paskaidrojumos atsaucās uz Konkursa ietvaros realizējamā objekta tehnisko sarežģītību, specifiku, darba apjomu, tomēr no apstrīdētajām Konkursa nolikuma 7 prasībām nav konstatējams, kādā veidā prasība attiecībā uz iepriekš gūto pieredzi republikas pilsētā tiešā veidā būtu attiecināma uz iepirkuma priekšmeta realizāciju. Lai gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs norāda, ka specifiskie būvniecības darbi ir veicami blīvi apdzīvotas pilsētvides apstākļos, kurā ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra, un attiecīgi pretendentam būtu jābūt guvušam pieredzi līdzīgā vidē, tomēr nav konstatējams, ka šāda līdzvērtīga pieredze būtu gūstama tikai un tieši republikas pilsētā, proti, nav pamata apgalvojumam, ka citās administratīvajās teritorijās realizēts objekts nevarētu būt pielīdzināms Konkursa iepirkuma priekšmetam. Šajā gadījumā nav konstatējams, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ar apstrīdētajām prasībām (proti, būvdarbu objekta realizācija tieši republikas pilsētā) būtu raksturojis realizējamo objektu un nepieciešanās pieredzes specifiku. Iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Konkursa nolikuma apstrīdētās prasības attiecībā uz pieredzi darbu veikšanā tieši republikas pilsētā nav samērīgas ar Konkursa ietvaros veicamajiem darbiem, ievērojot, ka apstrīdētās pieredzes prasības nav tiešā veidā attiecināmas uz iepirkuma priekšmetu, t.i., neraksturo realizējamo objektu. Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija secina, ka Konkursa nolikuma 2.pielikuma 1.2., 1.3., 1.5.punktā, kā arī Konkursa nolikuma 3.pielikuma 2.2. punkta b) apakšpunktā, 2.4.punkta b) apakšpunktā, 2.5.punkta b) apakšpunktā, 2.6. punkta b) apakšpunktā, 2.8.punkta b) apakšpunktā, 2.9.punkta b) apakšpunktā, 2.9. punkta b) apakšpunktā, 2.11.punkta b) apakšpunktā un 2.12.punkta b) apakšpunktā izvirzītās prasības attiecībā uz pieredzi darbu veikšanā tieši republikas pilsētā nav atbilstošas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma regulējumam un nenodrošina šajā likumā nostiprināto principu ievērošanu. Līdz ar to šādas prasības ir atceļamas. Ievērojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums ir pamatots.