Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 41.panta astotajai daļai piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija, kā arī iesniegti piedāvāto preču paraugi, ja tie nepieciešami preču atbilstības novērtēšanai un pretendents ar tam pieejamiem dokumentiem nevar pasūtītājam pierādīt preču atbilstību. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka minētā likuma norma pieļauj piedāvājuma izskaidrošanu, bet nevis piedāvājuma maiņu, tajā skaitā papildināšanu. Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka tehniskā piedāvājuma vērtēšana ir jānošķir no atlases (kvalifikācijas) vērtēšanas, un attiecīgi arī Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā ir paredzēts atšķirīgs regulējums no Publisko iepirkumu likuma 41.panta astotajā daļā noteiktā.
Kā norādīts arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 10.novembra spriedumā lietā SKA-714/2016 attiecībā uz tehniskā piedāvājumā ietverto informāciju, nav jāatsakās izvērtēt pretendenta papildus sniegto informāciju, ja tā vienīgi izskaidro piedāvājumu, nevis papildina vai groza to; lai secinātu, ka vēlāk iesniegtā informācija ir piedāvājuma papildinājumi vai grozījumi, tā būtu jāsalīdzina ar sākotnējo piedāvājumu, pārbaudot, vai vēlāk iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības. Ņemot vērā šajā lietā konstatēto, iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā nav nekāda objektīva pamata Iesniedzēja papildu informāciju atzīt tikai kā paskaidrojošu, tieši pretēji - iesniegumu izskatīšanas komisijas ieskatā tā vērtējama kā piedāvājuma maiņa (papildināšana) pēc būtības, papildinot piedāvājumā norādīto ar informāciju par identificējamiem pakalpojuma sniegšanas galvenajiem riskiem un pieņēmumiem. Līdz ar to Pasūtītāja iepirkuma komisija pamatoti atzina, ka pakalpojuma sniegšanas galveni riski un pieņēmumi nebija iekļauti Iesniedzēja sākotnējā piedāvājumā, tādējādi Iesniedzēja piedāvājums ir atzīstams par neatbilstošu.
Vienlaikus iesniegumu izskatīšanas komisija vērš uzmanību, ka Iesniedzējs iesniegumā ir nepamatoti atsaucies uz IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017.gada 21.decembra lēmumu Nr.4-1.2/17-301, kurā vērtēts pavisam cits jautājums, proti, piedāvājuma nodrošinājuma iesniegšana pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa, kā arī Iesniedzēja atsauce uz Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 10.oktobra spriedumu lietā C-336/12 nav pamatota, tā kā spriedumā ir vērtēts jautājums par kvalifikācijas dokumentiem. Savukārt saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2017.gada 11.maija spriedumā lietā C-131/16 36.punktā norādīto līgumslēdzējas iestādes aicinājumam pretendentam iesniegt vajadzīgās deklarācijas un dokumentus principā nevar būt cits mērķis kā vien paskaidrot tā piedāvājumu vai izlabot acīmredzamu kļūdu, kas pieļauta šajā piedāvājumā; tādējādi tā nevar vispārīgi ļaut pretendentam iesniegt deklarācijas un dokumentus, kas bija jāiesniedz atbilstoši specifikācijām un kas nav izdarīts termiņā, kurš noteikts piedāvājumu iesniegšanai. Taču Eiropas Savienības Tiesas 2018.gada 28.februāra spriedumā lietā C-523/16 vērtēts jautājums par valststiesību regulējumu, kas paredz soda naudu par piedāvājuma trūkumu novēršanu. Turklāt no šī sprieduma izriet, ka jebkurā gadījumā nav pieļaujams novērst trūkumus, kam saskaņā ar skaidri formulētiem iepirkuma dokumentu noteikumiem būtu jāizraisa pretendenta izslēgšana, vai novērst neatbilstības, kas ietekmē piedāvājumu tādā veidā, ka veiktie labojumi vai grozījumi ir līdzvērtīgi jauna piedāvājuma iesniegšanai.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka konkrētajā gadījumā Konkursa nolikuma 5.pielikuma formā „Tehniskā piedāvājuma apraksts” paredzētā informācija par pakalpojuma sniegšanas galveno risku un pieņēmumu raksturojumu Iesniedzēja piedāvājumā nav norādīta vispār, nevis ir neskaidra vai pārprotama. Tehniskā piedāvājuma neatbilstības nav pieļaujams labot piedāvājuma papildināšanas ceļā, un šāda rīcība būtu pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma 41.panta astotajai daļai, kā arī brīvas konkurences principam un vienlīdzīgas attieksmes principam.
Iesniegumu izskatīšanas komisija arī vērš uzmanību uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 6.jūnija spriedumā lietā SKA-208/2017 atzīto, ka nolikuma prasības ir saistošas kā pretendentiem, sagatavojot piedāvājumu, tā pasūtītājam, izvērtējot piedāvājumu. Līdz ar to pretendentiem precīzi jāievēro nolikumā ietvertās prasības, sagatavojot savu piedāvājumu, savukārt Pasūtītājs, vērtējot pretendentu piedāvājumus, nav tiesīgs atkāpties no iepriekš izvirzītājām konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, tai skaitā grozīt nolikumā noteiktās prasības vai arī pieļaut, ka pretendents prasību var izpildīt citādi, nekā tas ir tieši un konkrēti noteikts nolikumā.
Ņemot vērā minēto, kā arī Konkursa nolikuma 5.1.2.5.punktā noteikto, ka iepirkuma komisija ir tiesīga izslēgt pretendentu no tālākās dalības iepirkuma procedūrā gadījumos, ja piedāvājums neatbilst Konkursa nolikumā norādītajām prasībām, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija pamatoti pieņēmusi lēmumu, ka Iesniedzējs piedāvājumā nav iekļāvis pakalpojuma sniegšanas galveno risku un pieņēmumu raksturojumu, tādējādi Iesniedzēja piedāvājums ir noraidāms. Attiecīgi nav izšķiroši vērtēt, vai Pasūtītājs pamatoti atsaucies uz Konkursa nolikuma 5.1.2.6.punktu, tā kā piedāvājums jebkurā gadījumā ir pamatoti noraidīts saskaņā ar Konkursa nolikuma 5.1.2.5.punktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums nav pamatots.