Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 42.panta pirmās daļas 2.punktu pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja ir konstatēts, ka kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, ir nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā kādā no valstīm pārsniedz 150 euro; attiecībā uz Latvijā reģistrētiem un pastāvīgi dzīvojošiem pretendentiem pasūtītājs ņem vērā informāciju, kas ievietota Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā Valsts ieņēmumu dienesta publiskās nodokļu parādnieku datubāzes un Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas sistēmas pēdējās datu aktualizācijas datumā.
Publisko iepirkumu likuma 42.panta sestā daļa nosaka, ka kandidāts vai pretendents, lai apliecinātu, ka tam, kā arī šā panta pirmās daļas 9., 10. un 11. punktā minētajai personai nebija nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā Latvijā pārsniedz 150 euro, šā panta piektajā daļā minētajā termiņā iesniedz: 1) attiecīgās personas vai tās pārstāvja apliecinātu izdruku no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka attiecīgajai personai nebija attiecīgo nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu; 2) pašvaldības izdotu izziņu par to, ka attiecīgajai personai nebija nekustamā īpašuma nodokļa parādu; 3) Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības kompetentās institūcijas izdota lēmuma kopiju par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai atlikšanu vai citus objektīvus pierādījumus par nodokļu parādu neesību.
No minētā regulējuma izriet, ka pasūtītājam pirms lēmuma par iepirkuma līguma slēgšanas ar pretendentu pieņemšanas ir jāpārliecinās, vai pretendentam ir nodokļu parādi gan piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā, gan dienā, kad tiek pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Ja pretendentam nodokļu parāds abās minētajās dienās nav konstatēts, tad pasūtītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu slēgt līgumu ar izvēlēto pretendentu, savukārt, ja parāds ir konstatēts, pasūtītājs informē par to pretendentu, nosakot termiņu apliecinājuma, ka tam nebija nodokļu parādu, iesniegšanai, bet, noteiktajā termiņā nesaņemot minēto apliecinājumu, pasūtītājs pretendentu izslēdz no dalības iepirkumā.
Saskaņā ar iepirkuma komisijas 2019.gada 15.janvāra protokolu Nr.4 tā konstatēja, ka pretendentam SIA „Pārsla-Apsardze” piedāvājumu iesniegšanas pēdējā dienā, t.i., 2018.gada 10.decembrī, ir nodokļu parāds 2811,89 euro apmērā, bet lēmuma pieņemšanas dienā, t.i., 2019.gada 15.janvārī ir nodokļu parāds 8667,91 euro apmērā. Iepirkuma komisija 2019.gada 15.janvārī, no pretendenta SIA „Pārsla-Apsardze” saņēma VID 2018.gada 24.jūlija lēmumu Nr.30.1-4.1.3/49403 „Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu”. Iepirkuma komisija lēma, ka minētie dokumenti ir pietiekams apliecinājums tam, ka pretendentam SIA „Pārsla-Apsardze” nav aktuālu nodokļu parādu.
Iesniegumu izskatīšanas komisija no pretendentam SIA „Pārsla-Apsardze” izsniegtā VID 2018.gada 24.jūlija lēmuma Nr.30.1-4.1.3/49403 „Par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu” konstatē, ka VID šajā lēmumā ir norādījis konkrētu nodokļu apmēru (PVN pamatparāds 9335,69 euro un VSAOI pamatparāds 8072,10 euro), par kuru tas lēma noteikt samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, kā arī noteica samaksas grafiku. No minētā grafika izriet iepriekš norādīto aprēķināto nodokļu apmēra pakāpenisks samazinājums. Proti, lēmumā ir norādīts, ka SIA „Pārsla-Apsardze” katru mēnesi konkrētā datumā ir maksājama noteikta daļa no konstatētā pamatparāda, tādā veidā samazinot nodokļu pamatparāda apmēru.
Ievērojot minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija no Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumiem un Pasūtītāja pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem iesnieguma izskatīšanas sēdē nekonstatē izskaidrojumu apstāklim, kāpēc, konstatējot nodokļa parādu 2018.gada 10.decembrī - 2811,89 euro apmērā, bet 2019.gada 15.janvārī - 8667,91 euro apmērā, tai neradās šaubas par aktuālā nodokļu parāda (nevis nodokļu parāda ar samaksas termiņa pagarinājumu) esamību, tā kā, ievērojot iepriekš minētajā lēmumā norādīto grafiku, nodokļu parāda ar samaksas termiņa pagarinājumu apjoma pieaugums nav iespējams. Vienlaikus no iepirkuma komisijas 2019.gada 15.janvāra protokola Nr.4 nav konstatējams, ka SIA „Pārsla-Apsardze” būtu iesniegusi citus pierādījumus par aktuālā nodokļa parāda neesamību.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka saskaņā ar IUB tīmekļvietnē ievietoto skaidrojumu „Nodokļu samaksas termiņa neesamības apliecināšana” attiecībā uz VID lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteikts, ka lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punktu un summa, par kuru pieņemts lēmums, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā netiek uzrādīta kā nodokļu parāds.
Lai gan pretendents SIA „Pārsla-Apsardze” iesniegumu izskatīšanas sēdē iesniegumu izskatīšanas komisijai iesniedza VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas izdruku par parāda neesamību 2019.gada 15.janvārī, tomēr no Iepirkuma dokumentācijas nav konstatējams, ka SIA „Pārsla-Apsardze” apliecināta izdruka ir iesniegta Pasūtītājam, kā arī neizriet, ka Pasūtītāja iepirkuma komisija šādu izdruku būtu vērtējusi.
Iesniegumu izskatīšanas komisija norāda, ka atbilstoši publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu prasībām konkrētu dokumentu vai informācijas saņemšana pati par sevi nav pašmērķis iepirkuma procedūrās, bet gan vienmēr ir saistīta ar pretendenta atbilstības izvērtēšanu, proti, prasība par konkrētu dokumentu vai informācijas iesniegšanu pēc būtības tiek izvirzīta nolūkā, lai pasūtītājs tādējādi savā rīcībā iegūtu ziņas, kas ļautu tam objektīvi pārliecināties, vai ir pamats pretendentam piešķirt līguma slēgšanas tiesības (vai pretendentam ir atbilstoša kvalifikācija, vai uz to neattiecas izslēgšanas nosacījumi u.tml.). Arī izskatāmajā gadījumā Pasūtītājam nevar būt izšķirošs jebkāda apliecinājuma iesniegšanas fakts tieši Iepirkuma ietvaros, bet Pasūtītājam jāpārliecinās, vai nav iestājies kāds no izslēgšanas gadījumiem.
Ievērojot iepriekš minēto, iesniegumu izskatīšanas komisija uzskata, ka Iesniedzēja iesniegums šajā daļā ir pamatots.